Foto: LETA

1000 sabiedrības un organizāciju pārstāvju pievienojušies atklātajai vēstulei valsts augstākajām amatpersonām, kurā paustas bažas par demokrātijas apdraudējumu Ogres novadā, savukārt opozīcijas partija "Progresīvie" pieprasījusi Ogres mēra Egila Helmaņa (NA) atstādināšanu.

Nevalstisko organizāciju (NVO) apvienojošā biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse" šonedēļ publicēja atklātu vēstuli Valsts prezidentam Egilam Levitam, Saeimas priekšsēdētājam Edvardam Smiltēnam (AS) un Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) par demokrātijas apdraudējumu Ogres novadā, aicinot vēstuli parakstīt ikvienu sabiedrības locekli.

Kā vēstures autores norādītas sabiedriskās politikas centra "Providus" direktore Iveta Kažoka, Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga, Latvijas Lauku foruma izpilddirektore Anita Seļicka un biedrības "Sabiedrība par atklātību – Delna" direktore Inese Tauriņa.

Aicina nosodīt Helmani

Vēstulē pausts aicinājums valsts augstākajām amatpersonām nosodīt Helmaņa izvērstās represijas pret Ogres vēstures un mākslas muzeja (OVMM) darbiniekiem un muzeja kā pašvaldības iestādes darbību. "Mēs uzskatām, ka šāda rīcība demokrātiskā sabiedrībā ir nepieņemama," uzsvērts vēstulē.

Vēstulē izklāstīts, ka konflikts starp domes priekšsēdētāju un OVMM radies pēc tam, kad muzejs atklātā vēstulē pauda savu negatīvo nostāju pret sankcijām pakļautā Krievijas oligarha Pjotra Avena kolekcijas porcelāna izstādi.

"Pēc šīs vēstules sākās represijas: muzejam aizliegts bez saskaņošanas ar pašvaldību komunicēt ar sabiedrību, būtiski tika mainīts izstāžu plāns, no tā svītrojot nozīmīgākās mākslas izstādes un pārprofilējoties uz novadpētniecību, pasākumi pārcelti uz citām vietām, iecerēts funkciju un finanšu audits un muzeja reorganizācija. Šobrīd OVMM direktore un sabiedrisko attiecību speciāliste ir paziņojušas, ka šādas attieksmes un novada vadības veikto darbību rezultātā plāno iet prom no darba," teikts vēstulē.

Vēstules autors uzskata, ka nav pieļaujams, ka muzeja saturs tiek noteikts vienpersoniski vai šaurā lokā bez kompetentu speciālistu viedokļa. Tāpat nav pieļaujams, ka nicinoša attieksme pret kultūras institūcijām un pašvaldību iestādēm, kā arī pret pilsoniski atbildīgu rīcību paliek bez visaugstāko valsts amatpersonu publiska nosodījuma. "Tādā gadījumā ar varu apveltītu amatpersonu represijas tiks normalizētas. Sekas šādai represiju normalizācijai būs pilsoņu bailes ziņot par jebkādiem pārkāpumiem pašvaldībās," secināts vēstulē.

Valsts augstākās amatpersonas tiek lūgtas nākt klajā ar paziņojumu par to, kas ir noticis Ogres novadā, nosodot Egila Helmaņa rīcību.

Mērs nedrīkst iejaukties iestādes autonomijā

Tāpat vēstulē izskan lūgums gādāt par to, lai, pirmkārt, pašvaldību līmenī darbotos nošķīrums starp varas atzariem, proti, pašvaldību priekšsēdētāji nevarētu tik vienkārši iejaukties pašvaldības iestāžu autonomijā.

Otrkārt, pašvaldību iedzīvotājiem būtu pieejama iespēja pašiem referenduma ceļā ierosināt atlaist savas pašvaldības domi, kā to paredz Vietējo pašvaldību referendumu likums, kuram jāstājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.

"Šī likuma spēkā stāšanos nedrīkst pārcelt uz vēlāku laiku par spīti organizatoriskajām problēmām, kuras piemeklējušas Centrālo vēlēšanu komisiju. Ogres novada domes priekšsēdētāja rīcība ir spilgts apliecinājums tam, cik svarīgi, lai vietējiem iedzīvotājiem ir iespēja ne tikai piedalīties pašvaldību vēlēšanās, bet arī atlaist pašvaldības domi, ja tā izrāda klaju necieņu demokrātijas un labas pārvaldības pamatprincipiem," teikts vēstulē.

Vēstules autores aicināja to parakstīt arī citus sabiedrības locekļus un organizācijas. Dienas laikā, 30. martā, tika savākti 1000 paraksti.

"Progresīvie" vēršas pie ministra

Piektdien, 31. martā, arī "Progresīvo" Saeimas frakcija izplatīja paziņojumu medijiem, kurā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS) aicināts no amata atstādināt Ogres novada domes priekšsēdētāju.

"Pieļaujot, ka Ogres muzejā tiek izstādīta Kremlim pietuvinātajam Krievijas oligarham Pjotram Avenam piederošā mākslas darbu kolekcija, Helmanis un arī viņa pārstāvētā partija – Nacionālā apvienība – ir nodarījuši ievērojamu kaitējumu Latvijas starptautiskajai reputācijai," paziņojumā medijiem norāda partija.

"Progresīvie" atgādina, ka Eiropas Savienības sankcijām pakļautais Avens vēsturiski ir bijis pietuvināts Vladimiram Putinam un Kremļa režīma elitei, kā arī bijis viens no retajiem viesiem Kremlī 2022. gada 24. februārī – dienā, kad sākās Krievijas masveida iebrukums Ukrainā. "Krievijas sākto karu Ukrainā Avens nav asi nosodījis un ir aktīvi centies panākt pret Kremli un arī pret sevi vērsto starptautisko sankciju atcelšanu. Tieši šajā kontekstā ir skatāmas Avena aktivitātes Ogrē, kuras, iespējams, plānotas kā centieni uzlabot savu reputāciju," pauž partijā.

""Progresīvie" gaida no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izlēmīgu rīcību, lai saskaņā ar Pašvaldību likuma 69. pantu nekavējoties sauktu pie atbildības un atstādinātu no ieņemamā amata Helmani," teikts partijas paziņojumā.

Pašvaldību likuma 69. pants nosaka domes priekšsēdētāja atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas un atlaišanu, proti, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs ar motivētu rīkojumu var atstādināt domes priekšsēdētāju no amata pienākumu pildīšanas, ja domes priekšsēdētājs nepilda vai pārkāpj ārējos normatīvos aktus vai nepilda tiesas spriedumus.

Neskaidrības par Helmaņa un Avena tikšanos

"Delfi" jau vēstīja, ka Ogres vēstures un mākslas muzejā atcēla februārī plānoto Avena porcelāna privātkolekcijas izstādi.

Helmanis sociālajos medijos rakstīja: "Pret Pjotru Avenu ir sankcijas noteikusi ES, bet ne ASV. Es, protams, nezinu globālās spēles aizkulises, bet ASV lēmumi man šķiet Latvijas drošībai daudz būtiskāki un vērā ņemamāki. Es zinu arī to, ka Pjotrs Avens ir palīdzējis ukraiņiem, nosodījis Krievijas agresiju un izteicis gatavību savus līdzekļus ieguldīt Ukrainas un Latvijas izaugsmē."

TV3 raidījums "Nekā personīga" vēstīja, ka Avens 2022. gada decembrī uzturējies Latvijā un savā īpašumā ticies ar Helmani, bet Ogres mērs šo tikšanos raidījumam noliedza. Vēlāk Helmanis gan esot sazinājies ar raidījuma veidotājiem, apgalvojot, ka iepriekš notikušajā intervijā viņš esot pārpratis jautājumu.

Vēlāk Latvijas Televīzijas raidījumā "1:1" Helmanis atvainojās visiem Latvijas iedzīvotājiem un raidījuma "Nekā personīga" skatītājiem. Politiķis skaidroja, ka bijis emocionāli noguris, jo masu mediji jau divas nedēļas viņu "grilē un uzdod šos jautājums", turklāt, kad par Avena kolekcijas izstādi interesējies iepriekšminētais raidījums, viņam jau bijušas vairākas filmēšanas, un šī emocionālā noguruma dēļ viņš pieļāvis kļūdu – pārpratis TV3 raidījuma žurnālistu jautājumu.

"Es nevēlējos nevienu maldināt," teica Helmanis. Uz raidījuma vadītāja Guntara Rēdera jautājumu: "Samelojāt?", Helmanis atbildēja, sakot: "Es pieļāvu kļūdu".

Politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāja Lelde Metla-Rozentāle raidījumā "Spried ar Delfi" iepriekš norādīja, ka Avena porcelāna kolekcijas izstāde ir klasisks "maigās varas" instruments.

"Protams, ka Avena kungs jūtas neērti ar sev piemērotām sankcijām, ar pilsonības apšaubīšanu, tādēļ viņam vajag darīt visu, lai radītu priekšstatu, ka viņš nav tik slikts, kā par viņu kāds domā," pauda Metla-Rozentāle.

"Lūk, viņš kolekcionē latviešu mākslinieku radītus traukus, un tāpēc mums vajadzētu viņu mīlēt nedaudz vairāk, jo tie trauki taču pie viņa glabājas – mākslas vērtības. Diezgan skumji ir tas, ka uz šādu klasisku gājienu iekrīt lielas pašvaldības vadītājs, kuram, iespējams, Avena kungs ir draugs vai labs paziņa," secināja Metla-Rozentāle.

Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars iepriekš pavēstīja, ka Ogres vadības un Ogres Vēstures un mākslas muzeja strīds ir jāuztver kā politisks, kas sāciet pirms gadījuma ar Avena kolekcijas izstādi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!