Autoratlīdzību varētu iekasēt par izpildījumu, kas nes 'tiešu komerciālu labumu'
Foto: PantherMedia/Scanpix

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien atbalstīja grozījumus Autortiesību likumā, kas paredz autoratlīdzības tarifu iekasēšanu par autordarbu izpildījumu situācijās, kur tiek gūts "tiešs komerciāls labums", un šos grozījumus virzīs tālāk uz otro lasījumu Saeimas plenārsēdē.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Balsojums notika pēc garākām debatēm, kurās piedalījās gan komisijas locekļi - deputāti, gan pieaicinātie dažādu nozaru organizāciju pārstāvji. Izskanēja vairāki viedokļi, ka tarifu piemērošana publiskam izpildījumam ir stingri jāpiemēro tam, vai tādējādi tiešu komerciālu labumu gūst tas, kas organizē, piemēram, mūzikas atskaņošanu.

AKKA/LAA izpilddirektore Inese Paklone, uzrunājot komisiju, teica, ka šāds formulējums, viņasprāt, "ierobežo Bernes konvenciju" un arī atšķiras no topošās Eiropas Savienības (ES) direktīvas, kur runa ir par plašām vadlīnijām tarifu veidošanai, kas saistās ar "mantiska labuma" gūšanas kritēriju. Arī apspriežamā likuma grozījuma tekstā, kuru komisija nobalsoja mainīt uz formulējumu " tiešs komerciāls labums", bija formulējums "mantisks labums".

Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis Normunds Bergs teica, ka autortiesību likums jāredz kā "monopolu regulēšanas" likums, ar kuru jācenšas ierobežot, viņaprāt, autoratlīdzību kolektīvo pārvaldības organizāciju patvaļu.

Debašu gaitā izskanēja atsauces uz tādiem iespējamiem autortiesību tarifu iekasēšanas gadījumiem kā autobusa šoferiem, kuri klausās mūziku, bet to dzird pasažieri, kā arī uz radio skanēšanu slimnīcas palātā vai, kā izteicās kādas nozares organizācijas pārstāvis, -"pie mirējiem".

Uzstājoties komisijas sēdē, Kultūras ministrijas (KM) juriskonsults autortiesību un blakustiesību jomā Rihards Gulbis gan teica, ka tieši šādos gadījumos neattiecas "publiskā izpildījuma definīcija", par ko komisijā jau agrāk debatēts un lemts.

Vienlaikus komisija noraidīja grozījumu projektu, kas būtu paredzējis, ka autoratlīdzību kolektīvām pārvaldības organizācijām, tostarp Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūras/ Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) būtu jāsasauc biedru sapulce reizi gadā, nevis reizi trīs gados, kā to patlaban paredz AKKA/LAA statūti.

Komentējot grozījumu projektu, Paklone teica, ka AKKA/LAA 12 gadus esot rīkojusi gada sapulces, taču sadūrusies ar grūtībām savākt biedru kvorumu, tādējādi radot nevajadzīgus izdevumus un administratīvu slodzi. Pēc tam nolemts gada sapulces rīkot ik pa trīs gadiem, un biedri esot ar to apmierināti un biežākas sapulces nepieprasot, jo, kā teica Paklone, uzskatot, ka organizācijas darbs rit labi.

Komisijas loceklis Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK) gan sacīja, ka biežākas biedru sapulces un atskaitīšanās sabiedrībai "uzlabotu AKKA/LAA" tēlu. Valda uzskats, kuram deputāts personīgi nepiekrīt, ka " AKKA/LAA esot " kāda nejauka organizācija"" un biedru sapulces reizi gadā kliedētu šādu priekšstatu.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

AKKA/LAA Eiropas Savienība Kultūras ministrija Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera Raivis Dzintars Saeima TB/LNNK VL-TB/LNNK
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form