Saeimas vairākums ceturtdien pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto un valdības akceptēto Eiro ieviešanas likumprojektu, kas noteiks kārtību pārejai no lata uz eiro.
Par to nobalsoja 53 deputāti no koalīcijas, ieskaitot Nacionālās apvienības frakcijas deputātus, kuri par eiro ieviešanas aspektiem trešdien izglītojās un diskutēja sešas stundas, bet pret bija opozīcijā esošie 35 tautas kalpi, bet atturējās Andris Bērziņš no ZZS.
Deputātu vairākums arī atbalstīja Eiro ieviešanas likumprojekta skatīšanu Saeimā steidzamības kārtā, kas nozīmē, ka tas būs vērtējams vēl vienā lasījumā, kas notiks janvāra beigās. Līdz tam deputāti vēl arī varēs iesniegt priekšlikumus.
Pirms balsojuma par Eiro ieviešanas likumprojektu pirmajā lasījumā Saeimā notika vairākas stundas ilgas debates, deputātiem paužot pretējus viedokļus.
Opozīcijas politiķi iebilda pret steigu, kādā plānots ieviest eiro, un pārmeta komunikācijas trūkumu šajā jautājumā.
Opozīcijas deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pauda bažas, ka Latvijai eiro Eiropas stabilitātes mehānismā būs jāmaksā 40 miljonu latu gadā un jāgarantē ieguldījums eirozonas krīzes glābšanai līdz pat pusotram miljardam latu, kas nozīmēšot to, ka katrai Latvijas ģimenei nāksies "ieguldīt 3000 eiro Grieķijas uzdzīves izdevumu segšanai".
Savukārt Andrejs Elksniņš (SC) uzsvēra, ka Saeimai nebūtu jāsteidzas ar likumprojekta pieņemšanu, jo valdība par maz komunicējusi par eiro ieviešanas aspektiem. Būtu vienkāršā valodā jāskaidro, ko valstij un tās iedzīvotājiem nozīmēs eiro ieviešana, nevis jāsauc mistiski ieguvumi. Elksiņš arī šoreiz, tāpat kā pirms eiro ieviešanas likumprojekta nodošanas Saeimas komisijām pārmeta, ka tajā nav paredzēts eiro ieviešanas termiņš.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Jānis Reirs (V) skaidroja, ka Latvijai būs jāmaksā Eiropas stabilitātes mehānismā ne vairāk kā piecus gadus - kamēr būs iemaksāti apmēram līdz 200 miljoniem latu. Tomēr būtiski, ka šī summa esot Latvijai aizdota un "par šīs naudas lietošanu mēs saņemsim procentus," teica Reirs.
Budžeta komisijas deputāts Jānis Ozoliņš (RP) uzsvēra, ka Latvija jau gadiem ilgi faktiski ir iestājusies eiro zonā un atbalsta eiro, ko apliecinot fakts, ka 44% no noguldījumiem notiek eiro valūtā, arī 84% no aizņēmumiem ir tieši eiro.
FM ir paskaidrojusi, ka jaunais likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu efektīvu un caurredzamu vienotās Eiropas valūtas ieviešanu Latvijā, un tas nosaka eiro ieviešanas scenārija galveno nosacījumu - eiro vienlaicīgo ieviešanu skaidras, bezskaidras un elektroniskās naudas norēķinos no dienas, kad Latvijā tiek ieviests eiro.
Izstrādātais likums paredz, ka divas nedēļas pēc eiro ieviešanas dienas būs vienlaicīgās apgrozības periods - apritē būs gan lati, gan eiro, un abas valūtas šajā laika posmā būs likumīgi maksāšanas līdzekļi. Divas nedēļas kā vienlaicīgās apgrozības periods noteikts, balstoties uz citu jauno eiro zonas valstu - Igaunijas, Slovākijas un Slovēnijas ‒ praksi, kurās bija noteikts divu nedēļu vienlaicīgās apgrozības periods. Igaunijas pieredze liecina, ka jau divās nedēļās pēc eiro ieviešanas vairāk nekā 90% darījumu notiek eiro.
Vienlaicīgi divu nedēļu periods samazinās pakalpojumu sniedzēju - tirgotāju, transporta, sabiedriskās ēdināšanas, medicīnas un citu nozaru ‒ izmaksas un slogu, nodrošinot divu paralēlo valūtu naudas darījumu pakalpojumus, norādījusi FM.
Tāpat likumprojekts noteic, ka sešus mēnešus bez komisijas maksas varēs apmainīt skaidro naudu visās kredītiestādēs, vienu mēnesi - "Latvijas Pastā" un bez termiņa ierobežojuma - Latvijas Bankā. Savukārt Ministru kabinets savlaicīgi noteiks tās "Latvijas Pasta" atsevišķās pasta pakalpojumu sniegšanas vietas, kurās iedzīvotāji varēs nomainīt skaidro naudas mēneša laikā pēc eiro ieviešanas dienas.
Paredzēts, ka likums arī noteiks: ja plānota liela - virs 3000 latu - skaidras naudas apmaiņa, tā būs jāpiesaka trīs dienas iepriekš attiecīgajā kredītiestādē vai pasta pakalpojumu sniegšanas vietā. Savukārt valūtas maiņas punkti no eiro ieviešanas brīža nedrīkstēs izsniegt latus.
Tāpat, lai veicinātu raitu skaidras naudas nomaiņu, tostarp nodrošinātu komersantus un iedzīvotājus ar nepieciešamo daudzumu eiro monētu un banknošu, Latvijas Banka savlaicīgi organizēs eiro monētu kalšanu. Paredzēts, ka eiro monētas un banknotes nedrīkstēs nonākt publiskā apgrozībā pirms eiro ieviešanas dienas, bet, lai atvieglotu naudas nomaiņas procesu, Latvijas Banka arī izgatavos un izplatīs eiro monētu sākumkomplektus.
Likumprojeks paredz, ka Latvijas Banka neierobežotā laika periodā un bez maksas pieņems apmaiņai pret eiro bojātās latu naudaszīmes, kas atbilst noteiktiem kritērijiem.
Eiro ieviešanas likumprojekts arī noteic, ka bezskaidrās naudas līdzekļi eiro ieviešanas dienā bez komisijas maksas tiks konvertēti no latiem uz eiro, informēja FM.
Likums paredz, ka preču un pakalpojumu cenas un tarifi gan latos, gan eiro būs jāuzrāda trīs mēnešus pirms eiro ieviešanas dienas un sešus mēnešus pēc eiro ieviešanas dienas. Būs noteikts, ka nav ieteicams norādīt cenas un tarifus abās valūtās ilgāk par gadu pēc eiro ieviešanas dienas.
Latvija plāno pievienoties eirozonai 2014.gada 1.janvārī.
Jau vēstīts, ka
id=42877132%22">iepriekš vismaz pieci nacionālās apvienības Saeimas deputāti pauduši, ka nav pārliecināti, ka jābalso par eiro ieviešanu Latvijā. Apvienībā gan vēlāk uzsvēra, ka šim jautājuma plāno pieiet atbildīgi. Savukārt atsevišķi opozīcijas deputāti nolēmuši veidot "Lata atbalsta grupu", uzverot iedzīvotāju negatīvo attieksmi eiro ieviešanas jautājumā.
Arī Satversmes tiesas priekšsēdis Gunārs Kūtris iepriekš paudis uzskatu, ka tautai būtu jādod tiesības referendumā izteikties par tās nākotnei būtiskiem jautājumiem. Šādu atbildi viņš sniedzis Saeimas opozīcijas partijām, kuras lūdza viņam sniegt viedokli par iespēju rosināt tautas nobalsošanu par pievienošanos eirozonai, taču strikti norādījis – izsakās nevis kā amatpersona, bet kā Latvijas pilsonis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
