'Cīņa par naudu' – Saeimas apakškomisija atliek jautājumu par Liepājas Universitātes attīstību

Diskusijās iezīmējās vairāki būtiski apsvērumi, tostarp, ko šī universitāte sniedz Kurzemes reģionam, un kādā būtu tās specializācija, taču konkrēts slēdziens, kuru no iezīmētajiem reorganizācijas variantiem izvēlēties, pagaidām apakškomisijā neizskanēja.

Plānots, ka šo jautājumu apakškomisija turpinās skatīt 20. janvārī, kad paredzēts uzklausīt Liepājas Universitātes un pašvaldības redzējumu. Komisijas deputāti arī dosies vizītē uz LiePU.

Sēdes beigās apakškomisijas priekšsēdētājs Česlavs Batņa (AS) gan atzīmēja, ka universitātes, kuras potenciāli plānots iesaistīt reorganizācijā, "nes vārdu pasaulē".

Tas arī izslēdzot bažas par to, ka kaut kas, iespējams, neizdosies. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) Batņa atgādināja, ka tai ir jāpieņem svarīgs lēmums.

Atbilstoši IZM redzējumam par LiepU attīstību, augstskolai būtu jāsaglabā universitātes statuss, turklāt vēlams būtu, ka tas būtu tieši zinātnes universitātes statuss. Tāpat būtu jāpilnveido programmu piedāvājumu inženierzinātņu jomā atbilstoši pašvaldības un reģiona stratēģijai, kā arī jānodrošina visu studiju programmu absolventu iespējas studijas pabeigt Liepājā.

Nepieciešams būtu arī stiprināt zinātnisko darbību, piesaistīt finansējumu, atrast juridiski korektu risinājumu sadarbībai ar zinātnes universitāti, kā arī piesaistīt Liepājas pašvaldību universitātes attīstības lēmumu pieņemšanā.

Juridiskais risinājums, ko sēdē prezentēja IZM, konceptuāli paredzētu, ka starp Liepājas pašvaldību, IZM, Rīgas Tehnisko universitāti (RTU), Latvijas Universitāti (LU), Rīgas Stradiņa universitāti un Liepājas universitāti tiktu slēgts līgums, kas paredz Liepājas Universitātes iekļaušanu zinātnes universitātē, bet nosakot noteiktu pārvaldības autonomiju un iekļaujot dibinātājus konsorcijā. Tomēr šādam rīcības virzienam esot nepieciešamas vēl plašākas diskusijas.

IZM arī sniedza datus par Liepājas Universitātes rādītājiem Baltijas jūras reģiona universitāšu vidū, taču tos sēdē par neprecīziem uzskatīja gan universitātes padomes pārstāvis, gan tās rektore Dace Markus.

Ministrija gan no datiem secinājusi, ka universitāte ir "ļoti neliela ar vidējo izmēru, kas uz Baltijas jūras reģiona fona ir vairāk nekā desmit reizes mazāks", atzīstot to par kritisku šķērsli universitātes konkurētspējai kā tādai.

Arī ārvalstu studentu piesaistes rādītāji iezīmēja līdzīgus IZM secinājumus, proti, ka pretstatā citām Latvijas universitātēm, šīs augstskolas pievilcība ir ļoti zema. Trūkumi, ministrijas skatījumā, ir arī zinātniskajā kapacitātē un kvalitātē.

Pievēršoties konsolidācijas specifikai, RTU un LU pārstāvji sēdē norādīja, ka diskusijas par šo tematu bijušas ilgstošas, un ir radusies izpratne, ka sadarbības modelis būtu īstenojams, turklāt, piemēram, LU gadījumā abām augstskolām ir izteikta sakritība gan studiju virzienos, gan arī dažādos organizatoriskos aspektos.

Cita starpā arī izskanēja netiešs atbalsts IZM iezīmētajai nepieciešamībai sadarbību iedzīvināt konkrētos normatīvos aktos, kas no universitāšu pārstāvju puses tika iezīmēts kā priekšnoteikums turpmākai rīcībai.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga, savukārt, sēdē pauda, ka šī situācija ir skatāma kā "cīņa par naudu", kurā mānāma arī lobija ietekme.

Vanaga piebilda, ka ir zināmi šajā cīņā par naudu iesaistīto "konkrēti vārdi un uzvārdi", taču pieļāva, ka atklās tos tikai 20. janvāra sēdē.

Par saasinājuma iemesliem starp konsolidācijā iesaistītajām pusēm izteicās arī citi sēdē esošie, norādot, ka tas ir pārlieku lielas emocionalitātes dēļ, dialoga trūkuma un neuzklausīšanas rezultāts. Piesaukts tika arī iepriekš universitātes atklātajā vēstulē minētais IZM normatīvais akts, kurā it kā jau pieņemts, ka universitāte konsolidēsies ar RTU.

IZM gan sēdē noliedza, ka būtu pastāvējis šāds rīkojuma projekts.

Kā ziņots, pērn septembrī bijusī izglītības un zinātnes ministre Anita Mužniece (K) informēja valdību, ka tuvākajos gados plānots LiePU pievienot kādai no zinātnes universitātēm, proti, Latvijas Lauksaimniecības universitātei, kuras nosaukums tagad ir Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Rīgas Stradiņa universitātei, LU vai RTU.

Tomēr Liepājas Universitātes padomei, Senātam un Satversmes sapulcei katrai ir atšķirīgs viedoklis par augstskolas nākotni – pievienoties LU vai RTU. Gala lēmumu šajā jautājumā pēc IZM ieteikuma pieņems Ministru kabinets.

Savukārt janvārī Liepājas Universitāte nosūtījusi atklātu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, izglītības nozares organizācijām un pašvaldībai, kurā norāda uz iespējamām nelikumībām un labas pārvaldības neievērošanu augstskolas konsolidācijas procesā.

LiePU kolektīvs vērš uzmanību, ka pagājušā gada 19. decembrī Valsts kancelejas uzturētajā tiesību aktu portālā tika publicēts tiesību akta projekts "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5. komponentes "Ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma" 5.2. reformu un investīciju virziena "Augstskolu pārvaldības modeļa maiņas nodrošināšana" 5.2.1.r. reformas "Augstākās izglītības un zinātnes izcilības un pārvaldības reforma" 5.2.1.1.i. investīcijas "Pētniecības, attīstības un konsolidācijas granti" otrās kārtas "Konsolidācijas un pārvaldības izmaiņu ieviešanas granti" īstenošanas noteikumi".

Noteikumu projekta otrajā sadaļā "Prasības investīcijas otrās kārtas projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim" minēts, ka Liepājas Universitātes konsolidācija ar RTU – līdz 10 399 799 eiro, tai skaitā nepārsniedzot Atveseļošanas fonda finansējumu – 9 980 613 eiro un valsts budžeta līdzfinansējumu – 419 186 eiro.