Dombrovskis par eiro: kritērijus izpildām un pievienošanos tagad varam sagandēt tikai paši
Foto: LETA

Latvija patlaban atbilst Māstrihtas kritērijiem un tai nebūs problēmu izpildīt nosacījumus eiro ieviešanai, tāpēc pievienošanos varam sabojāt tikai paši, piemēram, aizsākot referenduma procedūru, portālam "Delfi" sacīja premjers Valdis Dombrosvkis (V). Viņš arī apņēmies ar informācijas kampaņu skeptiskākajai sabiedrības daļai skaidrot eiro plusus un atzīst, ka laika tam gan nav daudz, jo līdz vasarai jau būs skaidrs, vai Latvija būs saņēmusi uzaicinājumu pievienoties eirozonai.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Mēs pietiekami stabili izpildām visus Māstrihtas kritērijus - valsts parādu, budžeta deficītu, inflāciju un ilgtermiņa procentu likmes. Vēl pirms pāris mēnešiem uz lielākās jautājuma zīmes bija šis procentu likmju kritērijs, tad nu mēs redzam, ka likmes ļoti stabili iet uz leju pusgada garumā un pēdējā Latvijas obligāciju emisija parāda, ka mēs šajā kritērijā iekļausimies. Lielākās bažas pašreiz ir, vai mēs paši ar sevi tiksim galā," atzina Dombrovskis.

Dombrovskis ir pikts par "Saskaņas centra" politiķu eiro referenduma iniciatīvām. Ja šo jautājumu ieliks kopā ar pašvaldību vēlēšanām jūnijā, kā grib SC, "mēs eirozonai nepievienojamies, nav vērts pat prasīt - iznākums būs negatīvs", atklāts ir Dombroskis.

"Viens ir skaidrs, ka ar atvērtu referenduma jautājumu eiro zonā mūs neviens neaicinās. Neviens tur nemeklēs piedzīvojumus, aicinot kādu valsti pievienoties eirozionai, lai valsts pēc tam to varonīgi noraidītu. Uzrakstīs negatīvu konverģences ziņojumu vai nobloķēs ECOFIN sanāksmē vai padomē, mehānismu atradīs, kā to izdarīt," pārliecināts Dombrovskis.

Taujāts par turpmākajiem praktiskajiem soļiem, premjers uzsver, ka viena daļa no lēmumiem jau ir pieņemti. Eiro ieviešanas mērķa datumi vairākkārt gan ir pārcelti, tomēr "šoreiz pirmo reizi esam nopietni pastrādājuši, lai tajā iekļautos, un no tāda viedokļa šo iespēju būtu muļķīgi palaist garām", sacīja Dombrovskis.

Valdības vadītājs apstiprina, ka turpmākajos mēnešos arī kļūs skaidrs, vai Latvija tiks uzaicināta pievienoties eiro. Vēl gan jāpabeidz eiro ieviešanas likums, un janvāra beigās par to plānots balsojums Saeimā otrajā un galīgajā lasījumā. Drīz pēc tam februāra pirmajā pusē Latvija prasīs Eiropas Komisijai konverģences ziņojumu.

Tad EK gatavos ziņojumu, bet Eiropas Centrālā banka - savu viedokli, un šis jautājums pirmo reizi maija sākumā varētu tikt skatīts ES finanšu ministru jeb ECOFIN sanāksmē, kurā arī pieņems konceptuālu lēmumu aicināt vai neaicināt Latviju pievienoties eirozonai. Pēc tam jautājumu skatīs ES padomē valdību vadītāju līmenī, un tad galīgais un tehniskais lēmums tiks pieņemts ECOFIN. "Gada pirmajā pusē visam jābūt pabeigtam un gala lēmumam pieņemtam, bet atlikušais pusgads tā vien ir diezgan knapi sagatavoties visiem praktiskajiem eiro ieviešanas darbiem," sacīja premjers.

Paralēli Finanšu ministrija arī nodrošināšot informācijas kampaņu, kurai nu būšot divas daļas. Sākumā bijis plānots skaidrot tikai tehniskos jautājumus, kas notiek ar bankas kontu, kā tiek atspoguļotas cenas, kā notiek valūtas paralēlā aprite utt. Tomēr nu, ņemot vērā politisko kontekstu, ministrija gatavojot arī plašāku skaidrojumu par konceptuāliem jautājumiem, kāpēc Latvijai ir svarīgi ieviest eiro.

Taujāts, vai politiski ES gaiteņos Latvijas sapni par eiro varētu nobremzēt kāda cita valsts, premjers atzīst, ka tāds risks vienmēr pastāv, tomēr "līdz šim indikācijas ir daudzmaz pozitīvas, ka mēs varam virzīties uz priekšu".

Viņš arī atzina, ka līdz šim ir neformāli saņēmis jautājumus, "kas jums tur īsti notiek ar cilvēku atbalstu" un vai "Latvija patiešām vēlas eiro". Tāpēc Latvija skaidrojot, ka eiro ieviešana sabiedrībā ir kļuvusi mazāk populāra, jo "eirozonā ir krīze un cilvēki medijos dzird – "eirozona ir krīze", tāpēc dabiski rodas arī jautājums, kāpēc mums pievienoties?"

"Mums priekšā ir tāds komplekss uzdevums, izskaidrot visu eirozonas krīzes raksturu un kāpēc Latvijai ir lietderīgi pievienoties. Protams, es nenoliegšu, ka ir arī ģeopolitiskā dimensija, ņemot vērā SC aktivitātes un "Kabanovu un Co" kā lielākos lata aizstāvjus. Jautājums, kas aiz šīm interesēm stāv, jo līdz šim šie kungi nav novēroti kā nacionālpatrioti, bet nu kļuvuši par lata aizstāvjiem un eiro apkarotājiem," sacīja Dombrovskis.

Tāpēc valdības vadītājs ir gatavs runāt arī ar Saeimas opozīcijas partijām. Ar Zaļo un Zemnieku savienību gan būšot vieglāk jo viņi iepriekš bijuši klāt pie viesiem svarīgākajiem lēmumiem saistībā ar eiro ieviešanu un tos atbalstījuši. Nekāds politiskais tirgus par opozīcijas atbalstu eiro jautājumā līdz šim gan nav bijis, lakoniski norāda premjers.

Viņš arī atgādina, ka jau patlaban Latvijas ekonomika ir "eiroizēta". Puse depozītu ir eiro, 80% kredītu ir izsniegti eiro un galu galā lats kā valūta ir piesaistīts eiro.

Tāpat situācija arī uzlabojas eirozonas valstīs. Ir sankciju un kontroles mehānismi, kas nosaka, ka eirozonas valstis ir pašas spiestas ievērot savus noteikumus un ievērot pārdomātu makroekonomisko un fiskālo politiku. Arī eiro loma globālajās rezervēs ir stabila, jo viena ceturtā daļa no globālajām rezervēm tiek glabāta tieši eiro.

"Stāstot par eiro cilvēkiem pietiekami vienkārši un saprotami, būs jāizskaidro eiro ieviešanas plusus un mīnusus. Arī eirozonas krīzi, ka tā nav eiro kā valūtas, tā ir finanšu un ekonomiskākā krīze noteiktās Eiropas valstīs, kuras īstenojušas nepārdomātu makro un fiskālo politiku. Tāpat kā to savulaik darīja Latvija un piedzīvoja savu krīzi arī bez nekāda eiro," atgādina premjers.

Jau ziņots, ka trīs opozīcijas deputāti iepriekš nodibināja "Lata atbalsta grupu", kas paredzēta, lai sabiedrībai dotu vairāk informācijas par eiro ieviešanu Latvijā un lata saglabāšanas nepieciešamību. Deputātu grupas dibinātāji ir politiskās apvienības "Saskaņas centrs" deputāti Aleksandrs Sakovskis, Nikolajs Kabanovs un Igors Meļņikovs. Pērnā gada nogalē no politiķiem arī izskanēja runas par referendumu saistībā ar eiro ieviešanu Latvijā.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiro (valūta) Eiro ieviešana Eiropas Centrālā banka Eiropas Komisija Finanšu ministrija Māstrihtas kritēriji Nikolajs Kabanovs Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form