Foto: Juris Stukāns dod ģenerālprokurora zvērestu
Foto: LETA

Piektdien, 10. jūlijā, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs svinīgos apstākļos pieņēma jaunā ģenerālprokurora Jura Stukāna zvērestu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma


Svinīgā solījuma došana notika Augstākās tiesas telpās.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs atzīmēja, ka šodienas pasākums ir unikāls – ģenerālprokurora zvērestu nodod tiesnesis, portāls "Delfi" uzzināja tiesā.

Līdz šim vienīgais ģenerālprokurora zvērests Latvijā ir dots 1994. gadā, kad saskaņā ar jauno Prokuratūras likumu zvērestu deva toreizējais ģenerālprokurors Jānis Skrastiņš.

Tomēr atšķirībā no Jāņa Skrastiņa, kurš nāca no prokuratūras un jau bija iecelts par ģenerālprokuroru līdz ar Latvijas Republikas prokuratūras izveidošanu 1990 .gadā, Stukāns nenāk no prokuratūras vides, bet no tiesnešiem.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs atzīmēja, ka šis notikums ir zināmā mērā simbolisks arī tādēļ, ka arī Augstākās tiesas priekšsēdētāju, kurš pieņem šo zvērestu, mediji ir nodēvējuši par "tiesnesi no malas", jo viņa pieredze tiesneša amatā nav ilga.

Ņemot vērā savu pieredzi, Strupišs ir pārliecināts, ka no "vadītājiem no malas" nav jābaidās. "Protams, ienākšanai sistēmā no malas ir savi trūkumi, taču tos var viegli pārvarēt atvērts cilvēks, kurš ir gatavs apgūt informāciju, mācīties un strādāt. Ienākšanai no malas ir priekšrocības, kuras, manuprāt, pārspēj trūkumus," sacīja Strupišs.

Taču katram vadītājam jebkurā gadījumā ir jāiegūst kolēģu uzticība, jāparāda spēja iedvesmot, organizēt un vadīt. Augstākās tiesas priekšsēdētājs pauda pārliecību, ka jaunajam ģenerālprokuroram ir visas īpašības, lai to paveiktu.

Uzrunas noslēgumā viņš atzīmēja – lai gan tiesai un prokuratūrai ir dažādas funkcijas un kompetence, tās ir vienas sistēmas – tiesu sistēmas – daļas. Tiesa nevar sadarboties ar prokuratūru konkrētās lietās, tomēr ir jautājumi, kur sadarbība, ideju un informācijas apmaiņa ir iespējama un pat nepieciešama visas tiesu sistēmas kvalitātes celšanai. Strupišs apliecināja gatavību nodrošināt šādu sadarbību.

Ģenerālprokuratūras Darbības analīzes un vadības departamenta virsprokurors Aivars Ostapko un Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors Arvīds Kalniņš, kuri arī bija klāt ģenerālprokurora zvēresta došanas pasākumā, pasniedza Stukānam prokurora nozīmi un prokurora apliecību.

Stukāns apliecināja, ka strādās pēc labākās sirdsapziņas un ar savu darbu centīsies sekmēt prokuratūras darba pilnveidošanu.

Saskaņā ar Prokuratūras likumu ģenerālprokurors, kurš līdz iecelšanai ģenerālprokurora amatā nav bijis iecelts prokurora amatā, zvērestu dod Augstākās tiesas priekšsēdētājam, iepriekš informēja prokuratūrā.

Saeima pavasara sesijas pēdējā attālinātajā ārkārtas sēdē ceturtdien, 18. jūnijā, Stukānu apstiprināja ģenerālprokurora amatā. Viņš jaunos amata pienākumus sāks pildīt 12. jūlijā.

"Delfi" jau ziņoja, ka Saeimas Juridiskā komisija 16. jūnijā pēc nepilnu stundu ilgušas sarunas vienbalsīgi atbalstīja Rīgas apgabaltiesas tiesneša Jura Stukāna kandidatūras virzīšanu uz Saeimas sēdi, lai lemtu par viņa iecelšanu ģenerālprokurora amatā.

Pēc komisijas balsojuma Stukāns pateicās par izrādīto uzticību un uzsvēra, ka viņa vienīgais mērķis, kādēļ kandidē uz šo amatu, ir nodrošināt likumību Latvijā. "Citu mērķu un apsvērumu man nav," teica Stukāns.

Stukāns iepriekš īsumā mutiski iepazīstināja deputātus ar savu redzējumu par prokuratūras darbību, kas iepriekš iesniegts arī rakstiski.

Pie trim galvenajiem uzdevumiem Stukāns minēja nepieciešamību pilnveidot esošo kārtību, lai nodrošinātu prokurora pilnvērtīgu iesaisti un ciešu sadarbību ar izmeklētāju jau no kriminālprocesa uzsākšanas brīža. "Prokuroriem jāmaina attieksme un jāieņem vadošā loma kriminālprocesa izmeklēšanā," sacīja Stukāns.

Kā otru būtisku darbu tuvākajā laikā Stukāns minēja aktīvu un kvalitatīvu iesaistīšanos gada nogalē veidojamajā Eiropas prokuratūrā, kuras uzdevums būs izmeklēt Eiropas Savienības fondu līdzekļu izkrāpšanas gadījumus. Kā trešo prioritāti Stukāns minēja darbu pie "e-lietas" platformas ieviešanas, tās gudras un lietderīgas izmantošanas, lai uzlabotu dokumentu apriti un darba procesu.

Papildus trim būtiskām lietām Stukāns pieminēja arī prokuratūras sadarbības uzlabošanu ar izmeklēšanas iestādēm, kas nepieciešama, lai nodrošinātu lietu izmeklēšanu un iztiesāšanu saprātīgos termiņos.

Atbildot uz Iesalnieka jautājumu, kādus lielākos trūkumus Stukāns saredz prokuratūras darbā un kas būtu jāmaina, Stukāns sacīja, ka patlaban netiek pilnvērtīgi izmantots prokuroru potenciāls. Problēma esot arī speciālas mācību iestādes trūkums, tāpēc jāmācās visiem vienam no otra. Ja Stukāns kļūs par ģenerālprokuroru, tad mainīšot pilnībā uzraudzības modeli tā, lai uzreiz pēc informācijas par lietas ierosināšanu saņemšanas prokurors iepazīstas ar lietu un kopā ar izmeklētāju vienojas par nepieciešamo pierādījumu daudzumu, kas dotu izmeklētājam skaidrāku darbības virzienu un veicinātu lietas ātrāku izmeklēšanu.

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Stukānu ģenerālprokurora amatam izvirzījusi Tieslietu padome. Pašreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pilnvaru termiņš beidzas 11. jūlijā.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropas Savienība Rīgas apgabaltiesa Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form