Gāzes savlaicīga piegāde – deputāti turpina spriest par enerģētikas neatkarību
Foto: LETA

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas trešdien, 20. aprīlī, turpināja otrajā lasījumā skatīt grozījumus Enerģētikas likumā, ar kuriem plānots aizliegt Krievijas dabasgāzes piegādes, īstenot sava sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināla projektu, savlaicīgi nodrošināties ar gāzi pirms apkures sezonas sākuma, kā arī atomelektrostaciju būvniecību.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Par likumprojekta virzību atbildīgā Saeimas komisija jau iepriekš bija vienojusies likumā ietvert normu, ka Latvijā tiks aizliegtas Krievijas dabasgāzes piegādes. Iepriekš izskanēja priekšlikums aizliegt Krievijas gāzes sākot ar 2023. gada 1. janvāri.

Vēstulē Saeimas komisijai ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) norāda, 2022. gada novembrī plānots, ka darbu uzsāks Paldisku LNG terminālis, Igaunijā, un AS "Latvenergo" veiks papildus piegādes no Klaipēdas LNG termināla 2022.gada pēdējā ceturksnī.

Vitenbergs raksta, ka Ekonomikas ministrijas (EM) vērtējumā pilnīga atteikšanās no Krievijas dabasgāzes importa būtu optimāli nodrošināma līdz 2022. gada beigām, tādējādi neradot energoapgādes bažas arī situācijā, ja Paldisku termināla izveide nedaudz aizkavētos vai piegādes no Klaipēdas termināla nebūtu iespējamas plānotajā apmērā.

Vienlaikus ministra vēstulē norādīts, ka faktiska turpmākā dabasgāzes piegāde no Krievijas būs iespējama tikai tad, ja tiks rasts juridiski korekts mehānisms, kā veikt norēķinus par dabasgāzi. Ja šāds mehānisms netiks rasts, tad turpmākas dabasgāzes piegādes no Krievijas nebūs iespējamas neraugoties uz minēto pārejas noteikumu.

Komisijas sēdē izvērsās diskusijas par likumprojektā paredzēto datumu, no kura būtu aizliegts Latvijā piegādāt Krievijas gāzi, ņemto vērā, ka Krievija var lemt par gāzes piegāžu apturēšanu pirms nākamā gada 1. janvāra. Komisija vadītājs Krišjānis Feldmans (Konservatīvie) piebilda, ka šis likumprojekts nav steidzams, tāpēc ekonomikas ministram vēl būs laiks, lai uz trešo lasījumu iesniegtu konkrētu priekšlikumu.

Tāpat deputāti atbalstīja papildināt likumu ar punktu, kas nosaka, ka ne vēlāk kā līdz katra gada 1. jūlijam saistīto lietotāju patēriņam nepieciešamais dabasgāzes apjoms laika posmam no katra gada 1. oktobra līdz nākamā gada 1. maijam tiek uzglabāts Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.

EM pārstāvis Edijs Šaicāns paskaidroja, ka šāda norma likumā ir svarīga, lai mājsaimniecībām gaidāmajā apkures sezonā nepieciešamais gāzes apjoms savlaicīgi būtu iesūknēts Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.

Vienlaikus likuma grozījumi paredz, ka gadījumā, ja gāzes publiskais tirgotājs, proti, AS "Latvijas gāze" to nespēs īstenot, tad šo pienākumu veiks otrs lielākais gāzes tirgotājs, proti, "Latvenergo".

"Latvenergo" pārstāvis Kristaps Ločmelis aicināja likumā paredzēt pārejas periodu, jo šo pienākumu nav iespējams izpildīt vienā dienā. Viņš uzsvēra, ka ir jāparedz procedūra, tostarp līgumu pārslēgšanai. "Latvenergo" pārstāvja ieskatā saistību pārņemšanai likumā būtu jāparedz vismaz 3-6 mēnešu pārejas periods. Feldmans norādīja, ka minēto priekšlikumu iespējams iesniegt uz likumprojekta izskatīšanu trešajā lasījumā.

Atbalstu arī guva priekšlikums likumprojektā ietvert normu, ka sistēmas operatoram ir pienākums nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru atomelektrostacijas būvniecībai Latvijas teritorijā un tās pieslēgšanai sistēmas operatora tīklam, lai veicinātu Latvijas enerģētisko neatkarību.

Tāpat deputāti vienojās par priekšlikumiem likumprojektā, kas paredz LNG termināla projekta īstenošanu Latvijā. Deputāts Kārlis Šadurskis (JV) uzsvēra, ka viņš atbalsta šāda projekta īstenošanu Latvijā.

"Mums Latvijā ir vajadzīgs LNG terminālis kaut vai tāpēc, ka gadījumā, ja Kremļa saimnieks izdomā sākt karu ar NATO un šādā gadījumā var tikt pilnībā vai daļēji iznīcināta kritiskā infrastruktūra. Ja gribam pateikt, ka mums ir vajadzīgs savs LNG terminālis, tad uz trešo lasījumu tas jāizdara skaidri," uzsvēra Šadurskis.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Ministru kabinets 19. aprīlī konceptuāli vienojies sākot ar 2023. gadu atteikties no Krievijas gāzes piegādēm. Lai nodrošinātu nepieciešamos gāzes apjomus nākamajai apkures sezonai, Latvija plāno veidot gāzes drošības rezerves un patlaban notiek sarunas ar Igauniju un Somiju par sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) piegādēm no Paldisku LNG termināla.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Krievijas iebrukums Ukrainā Jānis Vitenbergs Ekonomikas ministrija Enerģētika Kārlis Šadurskis Krievija Latvenergo Latvijas gāze NATO Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form