Valdība konceptuāli vienojas sākot ar 2023. gadu atteikties no Krievijas gāzes
Foto: LETA

Ministru kabinets otrdien, 19. aprīlī, konceptuāli vienojies sākot ar 2023. gadu atteikties no Krievijas gāzes piegādēm. Lai nodrošinātu nepieciešamos gāzes apjomus nākamajai apkures sezonai, Latvija plāno veidot gāzes drošības rezerves un patlaban notiek sarunas ar Igauniju un Somiju par sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) piegādēm no Paldisku LNG termināla.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Preses konferencē pēc valdības sēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) informēja, ka ministri konceptuāli vienojušies atteikties no Krievijas dabasgāzes.

Pēc viņa teiktā, pirmais solis šī mērķa īstenošanā ir panākt vienošanos ar Igauniju un Somiju, ka līdz brīdim, kad Latvija uzbūvēs savu LNG termināli, Latvija varēs iegūt papildus gāzi no Igaunijā plānotā Paldisku LNG termināla.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) uzsvēra, ka valdība šodien pieņēmusi vēsturisku lēmumu enerģētikas drošības stiprināšanā – valdība konceptuāli atbalstījusi priekšlikumu atteikties no Krievijas dabasgāzes. Pēc ministra teiktā, minētais priekšlikums tiks iekļauts kā grozījumi Enerģētikas likumā un iesniegts izskatīšanai Saeimā.

Ministrs piebilda, ka arī Igaunija 2023. gada 1. janvāri atzīst kā datumu, no kura iespējams atteikties no Krievijas gāzes.

Tāpat Vitenbergs informēja, ka valdība šodien uzdevusi Ekonomikas ministrijai (EM) līdz šā gada 31. maijam iesniegt Ministru kabinetā izvērtējumu par potenciālā Latvijas LNG termināla atršanās vietu, izmaksām un ieguvumiem.

EM šodien valdībai esot prezentējusi kritērijus, kas potenciālajam LNG attīstītājam būtu jāņem vērā, piemēram, projekta īstenošana jāplāno ar maksimāli mazu valsts iesaisti, svarīgs ir plānotais LNG termināla projekta īstenošanas laiks utt.

Premjers piebilda, ka LNG termināla kontekstā valsts mērķis ir neuzņemties nekādas saistības, vienlaikus viņš uzsvēra, ka Latvijai kopīgi ar Igauniju, Lietuvu un Somiju jāvienojas par atteikšanos no gāzes piegādēm pa cauruļvadiem, dodot priekšroku infrastruktūrai, pa kuru piegādāt LNG.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets otrdien, 19. aprīlī, atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu veidot dabasgāzes drošuma rezerves, kuru izveidei nepieciešami aptuveni 230 miljoni eiro.

Paredzams, ka AS "Latvenergo" energoapgādes drošuma rezervju iegādi veiks šā gada pēdējā ceturksnī, gāzi iegādājoties no Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa. Gāzes rezerves tiks uzglabātas Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.

Kā ziņots, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas 6. aprīlī atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā, ar kuriem plānots aizliegt Krievijas dabasgāzes piegādes.

Koncerns AS "Latvijas Gāze" iebilst šādiem likuma grozījumiem un norāda, ka tā "būtu pārāk kardināla rīcība".

Savukārt pāris dienas pirms tam – 4. aprīlī – koalīcijas partijas vienojās, ka Latvijai ir jāatsakās no Krievijas dabasgāzes. EM tika deleģēta konkrēta plāna izstrāde.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Jānis Vitenbergs Ekonomikas ministrija Igaunija Krievija Krišjānis Kariņš Latvenergo Ministru kabinets Ministru prezidents Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form