Latvija būvēs savu sašķidrinātās dabasgāzes termināli, paziņo Kariņš

Viņš informēja, ka pirmdien koalīcijas partneri pieņēma vairākus nozīmīgus politiskus lēmumus, tostarp stiprināt valsts neatkarību no fosilā kurinām, proti, Krievijas dabasgāzes. Lai to īstenotu, koalīcija konceptuāli vienojusies Latvijā būvēt savu LNG termināli ar nosacījumu, ka tajā tiek nodrošināta regazifikācijas iespēja.

Pēc premjera teiktā, EM ir uzticēts strādāt ar potenciālajiem investoriem un izvēlēties labāko vietu LNG terminālim.

Tāpat koalīcijas partijas vienojušās, ka EM turpinās meklēt sadarbības iespējas ar Igauniju un Somiju, lai Latvija varētu iegūt gāzi no plānotā Paldisku LNG termināla. Tāpat gāzes apgādes jomā Latvija sadarbosies ar Klaipēdas LNG termināli.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) apliecināja, ka Latvija var attiekties no Krievijas gāzes, bet šādā gadījumā valstij ir jāceļ savs LNG terminālis. Pēc ministra teiktā, EM ir sākusi sarunas ar vairākiem potenciālajiem LNG termināla investoriem, kuri ir izrādījuši interesi par šāda projekta attīstīšanu. Patlaban ministrija vērtē investoru piedāvājumus, jo LNG termināla projektam ir jābalstās uz komerciāliem nosacījumiem.

Ekonomikas ministrs prognozēja, ka LNG terminālis Latvijā varētu sākt darboties 2023. gadā vai 2024. gadā.

Viņš arī piebilda, ka LNG terminālis Latvijā ir jāattīsta par investora līdzekļiem, bet atturējās sniegt konkrētas detaļas, jo sarunas ar potenciālajiem investoriem ir atvērtas. Viņš piebilda, ka tuvāko nedēļu laikā varētu būt zināms LNG termināla projekta attīstītājs.

Atbildot uz jautājumu, vai valsts plāno finansiāli atbalstīt LNG termināla projektu, Vitenbergs norādīja, ka valstij ir jāiesaistās maksimāli maz, tajā pašā laikā investori vēlas valsts garantijas, jo pastāv bažas par gāzes piegādes atsākšanu no Krievijas.

Savukārt atbildot uz jautājumu, vai Latvijai ir nepieciešamas savs LNG terminālis, ņemot vērā, ka brīdī, kad tas tiks uzbūvēts, Baltijas valstīs jau darbosies divi LNG termināļi, Vitenbergs uzsvēra, ka ir svarīgi mums pašiem nodrošināt pilnu "infrastruktūras ciklu un spēju pieņemt lēmumus pašiem, neatkarīgi no citu valstu piegādēm". Tāpat Latvijas LNG terminālis prasītu ievērojami zemākas uzturēšanas izmaksas.

Kariņš paskaidroja, ka Igaunijas un Somijas plānotais terminālis Paldiskos būs peldošs regazifikācijas terminālis, proti, gāzi regazificēs uz kuģa, līdzīgi kā Klaipēdas LNG terminālī. Tomēr, pēc premjera teiktā, šo kuģu uzturēšanas izmaksas ir salīdzinoši augstas, turklāt arī gāzes caurplūde ir ierobežota.

Ņemto to vērā, Latvija plāno būvēt termināli ar regazifikācijas iespējām, tādējādi tekošās izmaksas būs manāmi zemākas nekā Paldiskos. Viņš arī piebilda, ka Latvijas termināla izmaksas būtu zemākas, jo gāze nebūtu jāuzglabā terminālī, bet gan tā tiks glabāta Inčukalna pazemes gāzes krātuvē.

Vitenbergs pirmdien Latvijas Radio sacīja, ka Latvija no Krievijas gāzes pilnībā varētu atteikties nākamā gada 1. janvārī. Viņš norādīja, ka Latvija no Krievijas gāzes varētu atteikties kopā ar Somiju un Igauniju, jo tad darbu būšot sācis Igaunijā topošais Paldisku sašķidrinātās gāzes terminālis.

Kā ziņots, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas trešdien, 6. aprīlī, atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā, ar kuriem plānots aizliegt Krievijas dabasgāzes piegādes.

Koncerns AS "Latvijas Gāze" iebilst šādiem likuma grozījumiem un norāda, ka tā "būtu pārāk kardināla rīcība".

Savukārt pāris dienas pirms tam – 4. aprīlī – koalīcijas partijas vienojās, ka Latvijai ir jāatsakās no Krievijas dabasgāzes. EM tika deleģēta konkrēta plāna izstrāde. Koalīcija arī apsprieda nepieciešamību pēc vēl viena sašķidrinātās dabasgāzes termināla Baltijas reģionā.