Foto: LETA

Aizvadītais gads ir skaidri apliecinājis, ka jānostiprina valstu spējas ne tikai militāro, bet arī jauna veida draudu gadījumā. Tā dēvētais hibrīdkarš ir kļuvis par mūsdienu Eiropas realitāti, 22.janvārī ikgadējās Saeimas ārpolitikas debatēs norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V).

"2014.gadā kopīgi ar sešām citām NATO dalībvalstīm Rīgā esam atvēruši NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centru jeb STRATCOM. Kopā ar citām ES dalībvalstīm strādāsim pie ES spēju attīstības novēršot šo [hibrīdkara] apdraudējumu, jo īpaši trešo valstu propagandas instrumentu ietekmes mazināšanai ES mediju telpā," norādīja Rinkēvičs.

Tāpat ministrs norādīja, ka 2015.gadā Latvijas ārpolitikas veidotājiem un diplomātiem būs jārisina četri uzdevumi

Pirmkārt, kā norāda ministrs, jāstrādā ar valsts ārējās drošības stiprināšanu strauji mainīgās un bīstamās ģeopolitiskās situācijas kontekstā.

"Otrkārt, būtiska ir aktīva valsts interešu pārstāvība Eiropas Savienībā, un Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē efektīva īstenošana. Treškārt, Latvijas politiskās un ekonomiskās konkurētspējas stiprināšana gan globāli, gan reģionāli un ceturtkārt, efektīvas saiknes ar tautiešiem pasaulē saglabāšana un nostiprināšana," norāda ministrs.

Tāpat Rinkēvičs uzrunā pieminēja Krievijas militāro aktivitāti Latvijas robežu tuvumā. "Jau iepriekšējos gados tika novērota Krievijas militārā aktivitāte pie Latvijas robežām, bet 2014.gadā tā kļuva īpaši satraucoša. 2014.gadā ievērojami pieaugusi Krievijas militārā aktivitāte Baltijas jūras reģionā. Reģistrēti aptuveni 200 pārtveršanas gadījumu gaisā un 50 jūrā, kas ir vairāk nekā iepriekšējos desmit gados kopā. Šādas aktivitātes rada apdraudējumu Latvijas drošībai. NATO Velsas samita laikā Latvijas drošībai un aizsardzībai tika pieņemti ļoti nozīmīgi lēmumi, kas vēl vairāk nostiprināja mūsu sabiedroto sniegtās drošības garantijas un reālu klātbūtni Baltijas valstu un Polijas aizsardzībai," sacīja Rinkēvičs.

"Vienlaikus mums pašiem primāri jāiegulda darbs savas iekšējās un ārējās drošības nostiprināšanā. Aizsardzības finansēšanas likums paredz sasniegt 2% no IKP aizsardzības jomas līdz 2020.gadam. Saskaņā ar Velsā pieņemto valstu vienošanos 20% no šīs summas tiks veltīt aizsardzības investīcijām un jaunam aprīkojumam," sacīja Rinkēvičs.

Rinkēvičs uzrunā pievērsās arī Ziemeļāfrikas bēgļu jautājumiem, Tuvo Austrumu kara krīzei, "Charlie Hebdo" traģēdijai un Latvijas prezidentūras aktualitātei.

"Uzbrukums Francijas žurnāla "Charlie Hebdo" redakcijai Parīzē ir vēl vairāk apstiprinājis stingras pretterorisma politikas nepieciešamību. Šis traģiskais notikums apdraud vienu no mūsu Eiropas demokrātijas fundamentālajām pamatvērtībām - izteiksmes un vārda brīvību," minēja ministrs.

Pirmās Saeimas debates par Latvijas ārpolitikas jautājumiem notika 2011.gada 27.janvārī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!