Ceturtdien pulksten 16 Rīgas pilī Ikšķiles novada iedzīvotāju pārstāvji tiksies ar Valsts prezidenta kancelejas vadītāju Andri Teikmani. Ikšķiles novada iedzīvotāji paredzējuši skaidrot savu nostāju pret iecerēto administratīvi teritoriālo reformu, portāls “Delfi” uzzināja novada domē.
"Delfi" jau rakstīja, ka Valsts prezidentam Egilam Levitam tika iesniegta vēstule ar 1910 Ikšķiles novada iedzīvotāju parakstiem, kuru nodoms bija personīgi tikties ar Valsts augstāko amatpersonu, lai klātienē paustu savu nostāju.
Ikšķiles novada iedzīvotājus ceturtdien tikšanās reizē pārstāvēs uzņēmēji Kārlis Šenhofs, kurš bija vēstules Valsts prezidentam iniciators, Uģis Pauriņš, Toms Āboltiņš, kultūras darbinieki Artis Ērglis un Valdis Villerušs, rakstniece Nora Ikstena, jauniešu pārstāve Undīne Marta Zirne un pašvaldības pārstāvis Ikšķiles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Česlavs Batņa (LZS).
Ikšķiles novada iedzīvotāji vēstulē lūdz Valsts prezidentu nepieļaut Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotās administratīvi teritoriālās reformas sasteigtu īstenošanu.
Iedzīvotāji pauž viedokli, ka termiņi reformas realizācijai ir noteikti nepārdomāti, jo šobrīd ir sagatavota tikai jauna karte ar mainītām robežām, nevis rūpīgi izvērtēts teritorijai atbilstošs un noteiktā laikā īstenojams attīstības risinājums.
"Robežu maiņa pati par sevi neveicinās ekonomisko izaugsmi un cilvēku vēlmi palikt vai atgriezties uz dzīvi konkrētajā teritorijā, turklāt sagatavotais reformas modelis ļoti līdzinās kādreizējam Latvijas PSR teritorijas iedalījumam, kurš tobrīd galvenokārt varēja pastāvēt uz izveidoto kolhozu un ārējo resursu bāzes pamata," teikts vēstulē.
Ikšķiles novada iedzīvotāji sagaida ne vien formālu valsts augstākās amatpersonas atbildi, ko paredz normatīvie akti, bet arī aktīvu Levita iesaisti jautājuma konstruktīvā risinājumā.
Jau ziņots, ka Ikšķiles novadā tomēr tika sarīkota iedzīvotāju aptauja 11. maijā. Tajā piedalījās 3299 Ikšķiles novadā deklarētie iedzīvotāji, tajā skaitā 88 jaunieši no 15 līdz 18 gadu vecumam. Par novada patstāvības saglabāšanu nobalsoja 3248 respondenti jeb 98,45 %, pret bija 51 respondents jeb 1,55 %. Ikšķiles novadā ir 9708, tātad arī šajā novadā aktivitāte bijusi ievērojama. VARAM piedāvā novadu pievienot Ogrei.
Savukārt oktobra sākumā Ikšķiles novada pašvaldība ārkārtas domes sēdē vienbalsīgi pieņēma lēmumu atzīt valdības piedāvāto reformas modeli par neatbilstošu novada iedzīvotāju interesēm un lūgt Saeimas deputātus un prezidentu neatbalstīt likumprojektu esošajā formā.
10. aprīlī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Pūce (AP) iepazīstināja vietējo pašvaldību pārstāvjus ar ministrijas redzējumu par Latvijas administratīvi teritoriālo reformu, bet Ikšķiles novada dome ārkārtas sēdē jau 29. martā lēma par referendumam līdzīgas novada iedzīvotāju aptaujas organizēšanu. To savukārt apstrīdēja ministrs. Jūlija beigās novada dome vērsās Satversmes tiesā, apstrīdot ministra rīkojumu. Tiesa pieteikumu pieņēmusi izskatīšanai.
Pūce iepriekš portālam "Delfi" par Ikšķiles novada domes vēršanos ST sacīja, ka " dzīvoju tiesiskā valstī un no tiesas nebaidos. Ja tiesa spriedīs, ka mums taisnība, tad labi. Ja mums nebūs taisnība, tad neesam kvalitatīvi strādājuši. Tāpēc jau ir tiesu kontrole pār izpildvaru. Esmu pārliecināts, ka juridiski mums bija taisnība."
Augusta sākumā Ikšķiles novada pašvaldība ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), vienlaikus informējot arī Saeimas frakcijas, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju un Latvijas Pašvaldību savienību, par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atbildes nesniegšanu pēc būtības.
Nosūtītajā vēstulē Ikšķiles novada pašvaldība gan domes deputātu, gan iedzīvotāju vārdā lūdz Ministru prezidentu kā valdības vadītāju uzdot VARAM atbildēt pašvaldībai uz 14. jūnija vēstulē uzdotajiem jautājumiem pēc būtības, sniedzot argumentētas, pamatotas atbildes.
Savukārt 15. oktobrī valdībai apstiprinot likumprojektu "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums", turpmākās diskusijas un vēl iespējamās izmaiņas iecerētajā administratīvi teritoriālajā reformā tagad gaidāmas Saeimā, kura ķersies pie novadu reformas plānu vērtēšanas, tiklīdz valdības sagatavotais likumprojekts būs nonācis parlamentā.
Pēc 14. oktobrī valdošajā koalīcijā panāktās vienošanās pēdējā brīdī arī attiecīgi tika precizēts likumprojekts, tagad paredzot pēc reformas izveidot 39 pašvaldības – 5 republikas nozīmes pilsētas un 34 novadus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
