Foto: AFP/Scanpix

Apgalvojums, ka pēc 50 gadiem Latvija būs islāma valsts, neiztur kritiku, portālam "Delfi" atzīst Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju nodaļas vadītājs asociētais profesors Jānis Priede.

Viņš atzīmē, ka plašsaziņas līdzekļos nereti izpaužas atsevišķu aktīvistu, bieži vien nesagatavotu reliģisko konvertītu, vēlme reklamēt islāmu kā populāru reliģisko izvēli Latvijas pilsoņu vidū. Ja ar popularitāti saprot islāma ticīgo skaita pieaugumu, tad vislielākā nozīme, protams, ir imigrācijas faktoram.

Musulmaņi līdz šim labi iekļāvušies Eiropas kultūrtelpā un Latvijas sabiedrībā
LU HZF Āzijas studiju nodaļas vadītājs Jānis Priede

Priede norāda, ka islāma pārstāvji Latvijā atšķiras gan pēc savas etniskās izcelsmes, gan piederības dažādiem islāma atzariem, gan pēc saistības ar dažādām organizācijām Eiropā un ārpus tās, bet, visbūtiskāk, pēc integrēšanās līmeņa sabiedrībā vai pēc pretēja rādītāja - fundamentalizācijas pieauguma.

Viņa vērtējumā, pēdējos aptuveni simt gados šī tendence ir bijusi ļoti pozitīva. Gan cariskajā periodā ieceļojušie, gan padomju okupācijas laika migranti un viņu atvases ir labi iekļāvušies Eiropas kultūrtelpā un Latvijas sabiedrībā.

Savukārt atsevišķu Latvijas reliģisko grupu fundamentalizācijas tendences ir pavisam jauns fenomens, kas vērojams dažādos reģionos un dažādās reliģijās, ne tikai islāmā vien, un šī fenomena izplatību veicina fundamentālisma ideoloģijas eksports un globalizācija tīmeklī, norāda profesors.

Tam par upuri bieži vien krīt entuziastiski ideālisti, kam trūkst kritiskas attieksmes un reliģisko pamatzināšanu, bet visvairāk - stabilas reliģiskās identitātes. Tas, protams, ir saistīts ar jautājumu par Eiropas kultūras identitāti, kas sakņota gan klasiskās filozofijas un juridisko normu tradīcijā, gan kristīgās reliģijas un jūdaisma kultūrmantojumā, atzīmē Priede, norādot, ka, "aizcērtot saknes, jārēķinās ar to, ka "[z]ārks jau nevar palikt tukšā!" (Rainis)".

Atsevišķu Latvijas reliģisko grupu fundamentalizācijas tendences ir pavisam jauns fenomens, kas vērojams dažādos reģionos un dažādās reliģijās, ne tikai islāmā vien
LU HZF Āzijas studiju nodaļas vadītājs Jānis Priede

Viņa vērtējumā, problēma nav bēgļi, bet gan eiropeiskās identitātes pakāpeniskais zudums, kas apgrūtina daudzu ekonomisko migrantu un bēgļu iekļaušanos sabiedrībā.

Lūgts komentēt Islāma kultūras centra (IKC) pārstāvju apgalvojumu, ka pēc 50 gadiem Latvija būs islāma valsts, Priede uzsver, ka šāds izteikums neiztur kritiku arī tad, ja seko apgalvojums, ka minētajam IKC pārstāvim patlaban jau esot trīs bērni, bet "mēs strādājam, lai būtu vairāk".

Viņš stāsta, ka parasti relatīvi augstais demogrāfiskais pieaugums lielāka bērnu skaita dēļ ir vērojams tikai pirmajā un otrajā no islāma valstīm ieceļojušo imigrantu paaudzē. Līdz ar iekļaušanos Rietumu kultūrtelpā vērojama dzimstības rādītāju izlīdzināšanās.

Turpretim labprātīga vai arī tradicionāli patriarhāla ģimenes modeļa uzspiesta imigrantu kopienu un atsevišķu pilsoņu vai rezidentu getoizēšana gan sociālajā vidē, gan apģērba ziņā ir raksturīga fundamentālistiski orientēto grupu līderiem, kas integrācijas procesu, protams, uzskata par nevēlamu, norāda profesors.

Lūgts komentēt IKC pārstāvju izteikumus par to, ka tie islāmticīgie bēgļi, kas tiks uzņemti Latvijā, varētu atteikties no viņiem, piemēram, Rīgā, piedāvātā darba - kapu sakopšanas, jo musulmaņiem kapu kopšana ir pazemojoša, Priede norāda, ka piedāvāto darba pieņemšana vai nepieņemšana ir katras personas brīva izvēle.

Relatīvi augstais demogrāfiskais pieaugums lielāka bērnu skaita dēļ ir vērojams tikai pirmajā un otrajā no islāma valstīm ieceļojušo imigrantu paaudzē
LU HZF Āzijas studiju nodaļas vadītājs Jānis Priede

Viņaprāt, satraucošāks ir Latvijas IKC pārstāvja apgalvojums, ka islāmticīgajiem "pavēlēts nojaukt krustus", respektīvi, tos postīt un iznīcināt.

Šāds apgalvojums nez vai liecina par vēlēšanos iekļauties Eiropas un Latvijas kultūrā, norāda Priede, atzīstot, ka viņam "ļoti gribētos cerēt, ka IKC nenodarbojas ar radikālu priekšrakstu un priekšstatu izplatīšanu islāmticīgās kopienas vidū, bet ka apgalvojumā izpaužas vienīgi IKC pārstāvja personīgais viedoklis".

Jau vēstīts, ka IKC nesen izpelnījās sodu par nesankcionētu publisku lūgšanu pie centra telpām Rīgā, Brīvības ielā, uz kuru bija pulcējušies apmēram 30 cilvēku. Centra runasvīrs Ahmeds Roberts Klimovičs pauda pārliecību, ka šāds pasākums ar domi nebija jāsaskaņo, bet likumsargu pārstāvji bija pretējās domās.

Tāpat centra pārstāvji iepriekš paziņojuši, ka, tie bēgļi, kuri pēc reliģiskās pārliecības ir musulmaņi, visticamāk, noraidītu Rīgas domes piedāvājumu patvēruma meklētājiem strādāt kapos, jo šādi darbi musulmaņus pazemo.

Tāpat LIKC pārstāvji ir pārliecināti, ka latviešiem jāsaprot: Latvija pēc 50 gadiem būs "islāma valsts", jo islamticīgo bērni šeit būs vairākumā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!