Jaunzemi - Grendi atlaiž - operas skandāla dēļ premjera pacietība izsmelta
Foto: AFI

Teju pusmēneša garumā ilgušais Latvijas Nacionālās operas skandāls maksās kultūras ministres amatu Nacionālas apvienības pārstāvei Žanetai Jaunzemei – Grendei, premjers Valdis Dombrovskis (V) piektdien pieprasīja kultūras ministres demisiju, piektdien žurnālistiem pavēstīja pats Dombrovskis.

Par šo lēmumu premjers informēs koalīcijas partnerus, un Ministrei amats būs jāatstāj no nākamās pirmdienas, 16.septembra. Premjers aicina Nacionālo apvienību (NA) deleģēt citu kandidātu kultūras ministra amatam. Pagaidām par kultūras ministres pienākumu izpildītāju premjers iecēlis citu NA pārstāvi valdībā – tieslietu ministru Jāni Bordānu.

Ministre jau ilgstoši konfliktē ar nozari, un operas konflikts draudēja pārmesties arī uz citām jomām, lēmumu par kultūras ministres demisiju pamatoja premjers. Premjers skaidroja, ka nozarē pēdējās nedēļās un pat ilgākā laika posmā ir izvērties nopietns konflikts ar ministri, un rast tam risinājumu bijis aizvien grūtāk.Premjers runājis arī ar citu kultūras jomu pārstāvjiem, kuri neatbalstot ministres rīcību, un bijušas arī indikācijas, ka šīs konflikts no operas var vērsties plašumā un skart arī citas jomas.

Dombrovskis atzīmēja, ka šī nav pirmā nopietna ministres saķeršanās ar nozari, jo pirms kāda laika viņa atlaidusi Kultūras ministrijas valsts sekretāri Solvitu Zvidriņu,kuras atlaišana nupat ar tiesas lēmumu atzīta par nepamatotu. Tāpat ministrei bija nopietns konflikts ar rakstniecības nozari.

Viņš arī uzsvēra, ka operas skandālā viņš nav nostājies kādā pusē, "jo nav sliktā Žagara un labās Grendes vai otrādi", tomēr šis konflikts ir aizgājis par tālu un vērsies tikai plašumā. Premjers arī atbalsta pozīciju, ka LNO finanšu pārvaldība ir jāstiprina un iepriekš ir bijušas problēmas. Tomēr viņš nolēmis pieprasīt ministres demisiju un sola, ka savā valdības komandā vērsīsies pret neprofesionalitāti un populismu, jo valdībai ir jāstrādā, lai ekonomikas izaugsmi sajustu aizvien vairāk iedzīvotāju.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem Ministru prezidents var atbrīvot ministru no amata, izdodot attiecīgu rakstveida rīkojumu. Par ministra atkāpšanos Ministru prezidents nekavējoties iesniedz attiecīgu rakstveida paziņojumu Valsts prezidentam. Premjera partijas "Vienotība" valde piektdien arī atbalstīja šo premjera lēmumu atlaist kultūras ministri, liecina portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija.

Jau ziņots, ka augusta beigās Kultūras ministrija konkursa rezultātā lēmusi, ka LNO valdi Žagara vietā turpmāk vadīs līdzšinējais LNO direktora padomnieks muzikālajos jautājumos, komponists Arturs Maskats, taču Maskats publiski paziņoja, ka no amata atsakās.

Iepriekšējam LNO valdes vadītājam Žagaram piedāvāts LNO padomnieka amats, lai nodrošinātu sekmīgu iesākto projektu pabeigšanu, taču arī viņš no šāda scenārija ir atteicies.

Kultūras ministrija vēlāk pavēstīja, ka apsver iespēju izsludināt jaunu konkursu uz operas mākslinieciskā vadītāja amatu.

Kamēr operas arodbiedrību pārstāvji uzskata, ka Žagara nomaiņa "ieviesīs pārmaiņas, kas sen vajadzīgas", Žagara atbalstam LNO valdē publiski izteikušies gan ārpus Latvijas robežām, gan ilggadēji operas sponsori un vairāki LNO solisti. Publisku sašutumu par Grendes darbu paudis arī Jaunā Rīgas teātra vadītājs Alvis Hermanis. Savukārt soliste Kristīne Opolais atteicās uzstāties Operas 150 gadu jubilejas koncertos.

Ar mediju starpniecību starp Žagaru un Grendi veidojās asa "vārdu apmaiņa", kurā Kultūras ministre norādīja, ka Žagaram opera nepieder, savukārt Žagars izteicās, ka arī viņš varētu kļūt par kultūras ministru.

Pēc šī ministres lēmuma izskanējušas prasības pēc viņas demisijas. Pati Jaunzeme-Grende norāda, ka demisijas prasība nav argumentēta. Viņai atbalstu izteikusi arī Nacionālā apvienība un Latvijas Mākslas augstskolu apvienība.

11. septembrī ar Jaunzemes-Grendes rīkojumu Žagars tika atbrīvots no amata un ministre izveidoja jaunu operas valdi triju valdes locekļu sastāvā. 

Savukārt Žagars ir nolēmis vērsties tiesā pret kultūras ministri par goda un cieņas aizskaršanu, kā arī apstrīdēt atlaišanas lēmuma tiesiskumu.

Ceturtdienas vakarā pēc tikšanās ar premjeru Dombrovski Jaunzeme-Grende paziņoja, ka pati no amata atkāpties negrasās. Ministre pastāstīja, ka sarunas laikā premjeram izklāstījusi visus viņas rīcībā esošos argumentus, kas viņai likuši šādi rīkoties, un, viņasprāt, premjeram argumenti bijuši saprotami. Premjers atzinis- ja viņš šo informāciju būtu zinājis ātrāk, tad būtu rīkojies citādāk. Plašāk gan ministre šo apgalvojumu nepaskaidroja.

Pati viņa joprojām ir gatava vadīt Kultūras ministriju.  Tāpat Jaunzeme-Grende ir pārliecināta, ka ar savu palikšanu amatā nenodara kaitējumu kultūras nozarei.   Jaunzemes-Grendes pārstāvētās NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars, savukārt, paziņojis, ka, pieprasot kultūras ministres atkāpšanos premjers sev izdarītu lāča pakalpojumu.

Tags

Alvis Hermanis Kristīne Opolais Kultūras ministrija Latvijas Nacionālā opera Ministru prezidents Raivis Dzintars Valdis Dombrovskis Vienotība
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form