Ja Latvijā veselības aprūpes iestādēs ir bez maksas pieejamas bahilas, varbūt var izvietot līdzīgus aparātus arī higiēnas precēm meitenēm skolās, šādu priekšlikumu otrdienas, 7. februāra, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas sēdē izteica Ventspils Sociālā dienesta vadītāja Una Lapskalna.
Otrdienas sēdes temats bija higiēnas preču, medikamentu un primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība mazaizsargātām iedzīvotāju grupām, tāpat tika pārrunātas arī pārtikas paku saņemšanas iespējas un izmantošana. Lapskalna sacīja, ka šādā veidā neviens netiktu vērtēts, no kādas ģimenes nāk un kāda ir materiālā situācija. "Kam vajag, tas aiziet un paņem – tāpat kā bahilas veselības iestādēs," viņa pamatoja savu ideju. Šāda prakse esot citās pasaules valstīs, piemēram, Lielbritānijā.
Iepriekš, diskutējot par to, ka skolās vajadzētu nodrošināt iespēju meitenēm, kuru ģimenēm ir finansiālas grūtības, bez maksas saņemt nepieciešamās higiēnas lietas skolās, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte uzsvēra, ka ir grūti komentēt, cik būtu iespējams no pašvaldību budžetiem šo realizēt.
Tāpat viņa uzsvēra, ka būtu jādomā, kā šo jautājumu risināt vienoti valstī un kāda būtu sistēma, lai varētu šīs preces nodrošināt. Tāpat aktuāls jautājums ir diskrētums higiēnas preču saņemšanā, lai cilvēki nekautrētos šo palīdzību izmantot.
Savukārt Rīgas domes Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors pauda uzskatu, ka dažāda veida atbalsts trūcīgajiem un maznodrošinātajiem reizēm mēdz "robežoties ar diskriminēšanu pēc ienākumu līmeņa".
Viņš norādīja, ka palīdzības veids nosaka, "cik lielā mērā uzticamies cilvēkiem, par kuriem runājam". To viņš paskaidroja tā: ja piešķir naudu, tad tic, ka cilvēks izdarīs pareizo izvēli un to iztērēs lietām, kas viņam ir patiešām nepieciešamas. Ja dod vaučerus veikalos vai kādām precēm, tas nozīmējot, ka uzticas cilvēkiem mazāk, bet, ja dod gatavas pakas ar precēm, tad to saņēmējiem neuzticas.
Tāpat Moors norādīja, ka "katra graudā dotā atbalsta paka 100% neatbildīs katra vajadzībām", jo cilvēku individuālās vajadzības atšķiras.
Savukārt jautājumā par higiēnas preču saņemšanas iespējām skolām viņš sacīja, ka tas nav attiecināms uz visām skolām un visām meitenēm, tāpēc būtu jārod risinājums, kā to nodrošināt pietiekami diskrēti un nesarežģījot ar birokrātiju, kas apgrūtinātu preces saņemt.
Komisijā tāpat tika pārrunāts jautājums par pārtikas un saimniecības preču paku nodrošināšanu trūcīgajiem, maznodrošinātajiem vai krīzē nonākušajiem cilvēkiem, kā arī palīdzības sniegšanu bēgļiem.
Labklājības ministrija (LM) atgādināja, ka Latvijā ir 450 atbalsta paku izdales vietas, ar kuru izdali nodarbojas pašvaldības, nevalstiskās organizācijas vai reliģiskās organizācijas. 2022. gadā palīdzības pakas saņēmuši nedaudz vairāk nekā 80 000 Latvijas valstspiederīgie, kā arī nedaudz vairāk nekā 30 000 Ukrainas valstspiederīgie, norādīja ministrijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
