Kalniņš: Krievija var veikt uzbrukumus Ukrainas teritorijai, bet tālāka attīstība nav iespējama
Foto: DELFI

Krievija var veikt uzbrukumus Ukrainas teritorijai, bet tālāka attīstība nav iespējama, jo ir nepietiekama militārā un ekonomiskā jauda, TV24 norādījis Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

NBS komandieris raidījumā "Dienas personība ar Veltu Puriņu" norādījis, ka ir jādara viss iespējamais, lai Latvija būtu aizsargāta, lai mēs neiekļūtu šī kara ietekmē, taču paredzēt Krievijas turpmāko agresiju esot ļoti grūti.

Patreiz varot analizēt un spriest par Krievijas stratēģiskajiem mērķiem. Ja kādreiz esot bijušas aizdomas, ka Krievijas prezidenta Vladimira Putina galvenais mērķis ir atjaunot Padomju Savienību, kas sastāv no republikām, tad tagad pēc viņa stundu garās runas var spriest, ka viņa galvenais mērķis ir atjaunot Krievijas impēriju, nevis dot kaut kādu autonomiju vai suverenitāti republikām.

"Tas norāda uz galēju agresiju, stratēģijas maiņu, lai iekarotu jaunas zemes, kur nebūs nekādas kultūras autonomijas, nebūs pašnoteikšanās. Jebkura ekonomiskā vai politiskā darbība būs absolūti pakļauta Maskavas diktētajai valdībai," uz Krievijas patiesajiem nodomiem norādījis Kalniņš.

Runājot par situāciju pie Ukrainas robežām, kur Krievijas armija koncentrē savus spēkus, tad skatoties no militārās stratēģijas NBS komandieris norādījis, ka Krievija var veikt uzbrukumu Ukrainas teritorijai, bet tālākā attīstība, uzturēšanās Ukrainas teritorijā, neesot iespējama. Apakšā esot nepietiekama militārā un ekonomiskā jauda, lai to nodrošinātu.

Kā vienu no galvenajiem ieročiem cīņā ar Krieviju Kalniņš minēja sankciju piemērošanu. "Šeit milzīga loma ir Rietumiem un realizētajām sankcijām - Krievijas ienākuma avotiem, ko Krievija saņem pārdodot naftu un gāzi, ja tas tā paliek, tad mēs praktiski finansējam kara darbību Ukrainā," uzsvēris Kalniņš.

NBS komandieris norādījis arī uz Baltijas valstu svarīgo sadarbība, jo palīdzot Ukrainai mēs parādam savu attieksmi.

Kalniņš arī mierinājis Latvijas sabiedrību, ka tai "nevajadzēs mukt", jo mēs atrodamies NATO kolektīvās aizsardzības sistēmā.

Kā ziņots, Putins pirmdien atzina tā dēvēto Doņeckas un Luganskas "tautas republiku" neatkarību, bet otrdien Federācijas padome, pamatojoties uz viņa lūgumu, pilnvaroja Putinu oficiālai karaspēka ievešanai jau astoņus gadus faktiski okupētajās teritorijās Ukrainas austrumos.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Baltija Doņecka Krievija Maskava NATO Ukraina
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form