Kalnmeiers: par nespēju vadīt KNAB liecina Vilnīša pārkāpumu 'kopējā masa'

Viņš skaidroja, ka ziņojums daļēji atslepenots tikai piektdien - dienu pēc Saeimas balsojuma, ar kuru Vilnītis no amata atbrīvots -, lai pirms parlamenta lēmuma nebūtu iespējamas dažādas interpretācijas un lieka ažiotāža, ko varētu tulkot kā spiedienu uz deputātiem. Kalnmeiers norādīja - "komisijai nebija nekādu šaubu, ka ziņojumam, izņemot trīsarpus punktus, slepenība tiks atcelta".

Komentējot atsevišķus atzinumā minētos Vilnīša pārkāpumus, Kalnmeiers norādīja, ka, piemēram, personas bez atbilstošas izglītības pieņemšana darbā, kā arī operatīvā darba uzticēšana tai konkrētajā gadījumā nekādas sekas neesot izraisījusi, jo "operatīvā izstrāde ir pabeigta un lieta izbeigta". Tomēr teorētiski problēmas šādā gadījumā varētu būt "visādas". "Ja pie zobārsta jums teiktu, ka mums trūkst profesionāļu, mums ir pieņemts darbinieks, kuram diploma nav, bet urbt viņš var, diez vai jūs piekritīsiet labot pie viņa zobus. Katram ir jādara sava darbs," sacīja Kalnmeiers.

Savukārt, komentējot Vilnīša nepakļaušanos premjera rīkojumiem, Kalnmeiers uzsvēra, ka Ministru prezidents ir izpildvaras augstākā amatpersona, un viņa rīkojumu izpildīšana ir obligāta. "Ja kāds saka, ka to nedarīs, tad kas te galu galā var iznākt? Tad jau jebkurš varētu atteikties," norādīja ģenerālprokurors.

Par gadījumu, kad KNAB netika izskatīta kādas personas sūdzība par kratīšanu, ģenerālprokurors norādīja, ka šādas situācijas "veido neuzticību tiesībsargājošajām iestādēm". "Cilvēks sūdzējās, vērsās pie izpildvaras, lai to izskatītu, bet sūdzība pazūd, un rezultāta nav. Cilvēks domā, ka neviens neko nedara, un viņam neviens neko arī nevar paskaidrot," sacīja Kalnmeiers.

Viņaprāt, Vilnītim nevar pārmest, ka ieplānotajā laikā – 2006.gadā – nav pabeigts PHARE projekts par KNAB integrētās informācijas sistēmas un lokālās datu bāzes izveidošanu, kas maksāja amatu biroja vicešefam Alvim Vilkam, jo Vilnītis iestādi sāka vadīt tikai 2009.gadā. Tomēr problēma esot, ka līdz pagājušā gada beigām, kad Finanšu ministrija sāka celt trauksmi, ka projekts nav pabeigts un Eiropas Komisija var atprasīt tajā ieguldītos līdzekļus, neviens par to neesot interesējies.

Tad prokuratūra vērsusies pie Vilnīša, taču viņa attieksme esot bijusi, ka "projekta pabeigšana ir bezjēdzīga, jo tas nedošot rezultātu", skaidroja Kalnmeiers. Lai gan projekta pabeigšanai "bija atlicis sīkums", KNAB šefa attieksme sāka to bremzēt, skaidroja ģenerālprokurors. Viņš norādīja, ka neesot tik svarīgi, kas ar projektu strādāja pirms tam, tomēr Vilnītim, kļūstot par iestādes vadītāju un atklājot, ka kaut kas nav izdarīts, trūkumi bija jānovērš, nevis jāatstāj pašplūsmā.

Kalnmeiers atturējās vērtēt, vai Vilnīša vienaldzība pret PHARE projektu varētu būt skaidrojama ar disciplinārlietu pret Vilku, norādot, ka tas būtu jājautā pašam Vilnītim, bet "viņš [Vilnītis] taču zināja, ka no viņa gaida projekta pabeigšanu". Viņaprāt, uz jautājumu, vai disciplinārlieta bijusi tikai iegansts, lai atlaistu Vilku, varēs atbildēt tiesa, jo Vilks viņam piemēroto disciplinārsodu - atlaišanu - ir pārsūdzējis.

Ģenerālprokurors atzina, ka rīkoties ātrāk varēja gan Iekšlietu ministrija, kura varēja laicīgi izveidot projekta ieviešanai nepieciešamo pieslēgumu Informācijas centra sistēmām, gan FM, kas varēja reaģēt ātrāk un jau 2007. vai 2008.gadā brīdināt par projekta kavēšanās risku. Kalnmeiers skaidroja, ka tieši tāpēc pretēji Vilnīša lūgumam pret Vilku nav uzsākts kriminālprocess saistībā ar PHARE projekta neieviešanu.

Kalnmeiers pauda pārliecību, ka PHARE projekts galu galā tiks ieviests, jo valdība tam pagājušajā nedēļā piešķīra papildus līdzekļus, un nekādi zaudējumi valstij vēl nav radušies.

Jau vēstīts, ka Saeima ceturtdien, balstoties uz Kalnmeiera vadītās komisijas atzinumu, atbrīvoja Vilnīti no KNAB šefa amata.