Krīze Latvijas Radio: Ziņu dienests nepiekrīt mediācijai
Foto: LETA

Pēc vairākkārtējām tikšanās reizēm ar mediatori un Latvijas Radio valdi, Latvijas Radio Ziņu dienests izlēmis, ka nepiekrīt uzsākt mediācijas procesu.

Šāds lēmums pieņemts, jo ar mediācijas palīdzību nevar novērst radio valdes politisko ietekmējamību, ar mediācijas palīdzību nevar novērst atsevišķu valdes locekļu nekompetenci, kā arī tāpēc, ka komunikācija ar darbiniekiem un naudas atrašana Ziņu dienesta stiprināšanai ir radio valdes un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) tiešais pienākums, un tam nav jātērē sabiedriskā medija nauda, piesaistot mediatoru, portālu "Delfi" informēja Latvijas Radio Ziņu dienesta pārstāve Laura Dreimane.

Kā paziņojumā medijiem norāda Latvijas Radio Komunikācijas un multimediju daļas vadītāja Ieva Aile, par to, ka Ziņu dienests mediācijai nepiekrīt, Dreimane informējusi pēc pirmdien, 22. jūlijā, notikušās sarunas starp Latvijas Radio valdi, Ziņu dienesta darbiniekiem un sertificētu mediatori Baibu Strupišu.

Strupiša skaidro, ka mediācijas process iespējams vien tad, ja visas konfliktā iesaistītās puses apliecina vēlmi un gatavību meklēt jaunus risinājumus. Latvijas Radio valde un Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome bija apliecinājušas gatavību rast konstruktīvus risinājumus situācijas stabilizēšanai un uzticības atjaunošanai, norāda Aile.

Strupiša uzsvērusi, ka "mediators ir neatkarīgs un profesionāls sarunu vedējs, un mediācija ir likumā regulēts process. Lai mediācija notiktu, ir jāizpildās vairākiem juridiskiem un psiholoģiskiem priekšnosacījumiem. Mediācija balstās uz brīvprātības principu – katra puses brīvi var iestāties un izstāties no mediācijas procesa jebkurā brīdī. Konkrētajā strīdā Ziņu dienesta vadība mani šorīt telefoniski informēja par to, ka žurnālisti nepiekrītot mediācijai. Manā rīcībā vēl nav ziņu par to, vai šāds ir visu Ziņu dienesta darbinieku viedoklis. Jebkurā gadījumā bez Ziņu dienesta darbinieku aktīvas dalības mediācija šajā strīdā nav iespējama."

Aile norāda, ka Latvijas Radio valde uztur spēkā jau pagājušajā nedēļā pausto viedokli – budžeta veidošanas procesā, kad Latvijas Radio iesniedzis pieprasījumus papildu līdzekļu piešķiršanai gan šim gadam 100 000 eiro apmērā, gan nākamajiem trim gadiem kapacitātes stiprināšanai un iziešanai no reklāmas tirgus, vadības atkāpšanās nav Latvijas Radio interesēs.

Aile norāda, ka gatavošanās mediācijas procesam sākta pagājušajā nedēļā. Sertificēta mediatore Strupiša organizējusi vairākas tikšanās ar personām, kuras mediācijas procesā var būt kā puses, novērotāji, konsultanti, atbalsta personas vai eksperti.

18. jūlijā notika saruna ar Latvijas Radio valdi, 19. jūlijā ar Ziņu dienesta darbiniekiem un Latvijas Radio Arodbiedrību. Tāpat bija paredzēts tikties ar Latvijas Žurnālistu asociāciju un Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi.

Pirmdien, 22. jūlijā, mediatora klātbūtnē notika saruna starp Latvijas Radio valdi un Ziņu dienesta darbiniekiem, kurā puses apsprieda iespēju kopā vest sarunas, izmantojot mediācijas pieeju un metodes. Pēc tikšanās, kurā piedalījās trīs valdes locekļi, 14 Ziņu dienesta darbinieki un mediatore, Ziņu dienests solīja pieņemt lēmumu par gatavību turpināt sarunas visu 49 Ziņu dienesta darbinieku vārdā. Otrdien, 23. jūlijā, Ziņu dienests no tālākām sarunām ir atteicies, rezumē Aile.

"Delfi" jau rakstīja, ka pagājušajā nedēļā tika paziņots – krīzi Latvijas Radio risinās mediācijas ceļā. Bija paredzēts, ka šonedēļ ar mediatora klātbūtni pie viena galda sēdīsies Latvijas Radio Ziņu dienesta, Latvijas Radio valdes un NEPLP pārstāvji, žurnālistiem iepriekš pastāstīja radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne.

Kā skaidroja Klapkalne, krīze radio nav izveidojusies pēdējā mēneša laikā. Mediācijas ceļš izvēlēts, lai risinātu "samilzušo situāciju" starp visām iesaistītajām pusēm, un tam ir nepieciešams neitrāls skats no malas. Svarīgi, lai visas iesaistītās puses izprastu radio situāciju, un pie viena galda ir nepieciešams izrunāt, kādas ir radio iespējas un vajadzības, klāstīja radio valdes priekšsēdētāja.

Radio piesaistījis ārējo mediatori Baibu Strupišu. Vēl nav zināms, cik tas radio izmaksās. Kā uzsvēra Klapkalne, izmaksas "nebūs kosmiskas". Tas būs atkarīgs no nostrādāto stundu skaita, stundas likme ir no 35 līdz 70 eiro.

Latvijas Radio valde cer, ka mediācijas procesā bez radio un NEPLP piedalīsies arī Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) pārstāvji.

Ziņots, ka Latvijas Radio valde aicinājusi valsts augstākās amatpersonas steidzamības kārtībā piešķirt valsts budžeta līdzekļus darbinieku atalgojumam. Latvijas Radio valde atklāto vēstuli nosūtījusi Valsts prezidentam Egilam Levitam, Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK), Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vadītajam Ministru kabinetam, kultūras ministram Naurim Puntulim (VL-TB/LNNK), finanšu ministram Jānim Reiram (JV), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Saeimas Budžeta komisijai un zināšanai – NEPLP.

Lai stabilizētu situāciju, Latvijas Radio atklātajā vēstulē pieprasa, pirmkārt, budžeta pieaugumu atlīdzībai un kapacitātes stiprināšanai 100 000 eiro apmērā šogad un, otrkārt, budžeta pieaugumu atlīdzībai un kapacitātes stiprināšanai 989 400 eiro apmērā 2020.gadā un 1,1 miljona eiro apmērā turpmākajos gados.

Tāpat valde aicina piešķirt kompensāciju par iziešanu no reklāmas tirgus, lai nodrošinātu raidlaika aizstāšanu ar kvalitatīvu saturu un nodrošinātu pamatdarbību, kas līdz šim finansēta no reklāmas ieņēmumiem, 1,79 miljonu eiro apmērā 2020. gadā un 3,57 miljonu eiro apmērā turpmākajos gados.

Tāpat vēstīts, Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu.

Latvijas Radio pērn strādāja ar 9,979 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 8,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa pretēji iepriekšējā gada zaudējumiem veidoja 162 628 eiro.

Latvijas Radio reģistrēts 1992. gada jūnijā, un tā pamatkapitāls ir 824 685 eiro. Latvijas Radio vienīgais īpašnieks ir NEPLP.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Ināra Mūrniece Latvijas Radio NEPLP Saeima VL-TB/LNNK
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form