Latvijā līdz gada beigām izsludināta enerģētiskā krīze naftas produktu apgādē
Foto: Shutterstock

Latvijā līdz šā gada beigām izsludināta enerģētiskā krīze naftas produktu apgādē, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētais pagājušajā nedēļā valdībā pieņemtais rīkojums pasākumiem naftas drošības rezervju nodrošināšanai.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pagājušajā nedēļā, 14. aprīlī, tika sasaukta Ministru kabineta ārkārtas sēde, kuras dienaskārtībā bija iekļauts viens jautājums – Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātais rīkojuma projekts par pasākumiem naftas drošības rezervju nodrošināšanai.

Valdības sēde bija slēgta un arī tajās izskatītie materiāli nebija publiski pieejami. Pēc valdības ārkārtas sēdes ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) informēja, ka degvielas apgādes krīzē degvielas mazumtirgotāji un kritiskās infrastruktūras uzturētāji situācijā šo resursu varēs iegādāties no valsts naftas drošības rezervēm, kuru apjoms nosedz 90 dienas no valsts kopējā tautsaimniecības patēriņa.

Vitenbergs gan mierināja, ka patlaban situācija ar degvielas apgādi ir mierīga un nav arī sagaidāmi degvielas piegādes traucējumi. Tajā pašā laikā viņš norādīja uz virkni risku, kas mudināja valdību pieņemt šādu lēmumu, proti, karš Ukrainā, valstu atteikšanās no Krievijas naftas, situācija starptautiskajos naftas tirgos.

Tomēr valdībā izskatītajos materiālos ietverta vēl papildu informācija par to, kāpēc EM aicināja ministrus steidzami lemt par iespējamu krīzi naftas apgādē. Publiskotajos EM dokumentos teikts, ka Krievija aktīvi meklē jaunus naftas produkta noieta tirgus Āzijā un ir publiski paudusi apņēmību ieviest sankcijas pret Eiropas Savienību (ES), aizliedzot naftas produktu eksportu uz ES.

"Ņemot vērā minēto, eksports no Krievijas var tikt pārtraukts jebkurā brīdī bez iepriekšēja brīdinājuma," pauž EM.

Pēc EM sniegtās informācijas, Krievija ir lielākais naftas produktu piegādātājs ES, piemēram, 2021. gadā ik dienas tika piegādāts 2,2 miljoni bareli naftas un 1,2 miljoni barelu degvielas.

No valdības ārkārtas sēdes protokola izriet, ka Ministru kabinets atbalstījis EM priekšlikumu izsludināt visā Latvijas teritorijā valsts enerģētisko krīzi naftas produktu apgādē ar rīkojuma spēkā stāšanās brīdi, proti, 14. aprīli, līdz šā gada 31. decembrim. Valsts mēroga krīzes izsludināšana tika pamatota ar nepieciešamību nodrošināt naftas produktu drošības rezervju pieejamību un novērstu naftas produktu apgādes iespējamos traucējumus Latvijas teritorijā.

Valdība ar rīkojumu noteikusi, ka Valsts enerģētiskās krīzes centrs ir atbildīgā institūcija darbības koordinācijai valsts enerģētiskās krīzes laikā naftas produktu apgādē.

Tāpat valdība lēmusi atļaut naftas produktu drošības rezervju izlaišanu tirgū un noteikt pienākumu naftas produktu rezervju turētājiem Latvijā sagatavot naftas produktus izsniegšanai.

Ar valdības lēmumu arī noteikts, ka licencētie naftas produktu mazumtirgotāji, kā arī kritisko pakalpojumu sniedzēji ir tiesīgi vērsties Būvniecības valsts kontroles birojā (BVKB) ar lūgumu atļaut iegādāties naftas produktus no naftas produktu drošības rezervēm, ja tiek konstatēts fakts par naftas produktu nepieejamību tirgū.

Savukārt Valsts policijai un Valsts ieņēmumu dienestam uzdots nodrošinot, ka naftas produkti netiek izvesti no Latvijas un tiek izsniegti atbilstoši BVKB lēmumiem.

Jau vēstīts, ka Eiropas Savienības (ES) direktīva dalībvalstīm uzliek pienākumu uzturēt jēlnaftas un/vai naftas produktu obligātas rezerves, kas atbilst vismaz dienas vidējā tīrā importa daudzumiem 90 dienām. Latvija reizi gadā rīko iepirkumu, kura rezultātā uzņēmumi apņemas sniegt naftas produktu drošības rezervju pakalpojumus gadījumā, ja izsludināta valsts mēroga enerģētiskā krīze vai valsts apdraudējuma gadījumā. Šādos gadījumos komersanti pārdos valstij to īpašumā esošos nepieciešamos naftas produktus vajadzīgajā daudzumā.

2021. gada 18. oktobrī noslēdzās BVKB izsludinātais iepirkums par Latvijas valsts naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanas pakalpojumu sniegšanu 2022. gadam.

Kopumā tika noslēgti līgumi ar 11 komersantiem. Latvija 24,2 miljonu vērtu līgumu noslēdz ar kompānijām "Mercuria Energy Trading SA", SIA "Circle K Latvia", AS "Ventbunkers", "Stena Oil AB", SIA "Pirmas", UAB "Okseta", UAB "Baltic Petroleum", SIA "Rixjet", SIA "Naftimpeks", "Vitol SA" un SIA "RDZ Energy".

Minētie uzņēmumi uzglabā 304 400 tonnas naftas produktu, no kuriem aptuveni 80% tiek uzglabāti Latvijā. No kopējām naftas rezervēm lielāko daļu jeb vairāk nekā 90% veido dīzeļdegviela, savukārt proporcionāli mazākos apjomos tiek uzglabās mazuts, benzīns un aviācijas degviela.

Šā gada februārī valdība lēma, ka pakāpeniski naftas produktu drošības rezerves tiks uzglabātas tikai Latvijā. Noteikts, ka 2023. gadā vismaz 75% jāglabā Latvijā, 2024. gadā vismaz 85% jāglabā Latvijā, bet 2025. gadā 100% jāglabā Latvijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Krievijas iebrukums Ukrainā Jānis Vitenbergs Circle K Eiropas Savienība Ekonomikas ministrija Krievija Ministru kabinets Valsts policija Ventbunkers Vitol
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form