Foto: LETA

Iekšlietu ministrijā (IeM) izveidota robežas uzraudzības komiteja, kuras uzdevums būs tostarp saņemt skaidras atbildes par iespējām nodot robežas izbūves projektu ekspluatācijā, kā arī vērtēt projekta atbildībā būvuzrauga un autoruzrauga atbildību, otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā klātesošos informēja IeM valsts sekretārs Dmitrijs Trofimovs.

Pēc Valsts kontroles revīzijā konstatēto secinājumu uzklausīšanas, Trofimovs norādīja, ka kritika par būvprojekta īstenošanas kontroli vērsta tikai pret Valsts robežsardzi, un nenoliedzami dalībnieku darbība jākontrolē dubultā, bet runa ir arī par to, ka atbildība ir arī būvuzraugam un autoruzraugam. Trofimovs norādīja, ka Valsts robežsardze nav būvnieks, un neviens neatbrīvo būvuzraugu un autoruzraugu no atbildības.

IeM valsts sekretārs klātesošos informēja, ka izveidotajā uzraudzības komitejā pieņemts lēmums un tiek sagaidīta skaidra atbilde no autoruzrauga un būvuzrauga par to, kādas ir iespējas nodot šo projektu ekspluatācijā. IeM šajā jautājumā sadarbojas arī ar Būvniecības valsts kontroles biroju, kur kompetentu atbalstu un padomu sniedz biroja direktora vietnieks un Kontroles departamenta direktors Māris Demme. No Trofimova teiktā noprotams, ka atkarībā no atbildes par iespējām nodot projektu ekspluatācijā, tiks lemtas tālākās darbības.

Izveidoto komiteju vada Trofimovs. Viņš norādīja, ka pagājušajā piektdienā notikusi tās pirmā sēde, kurā jautājumi par robežas ierīkošanu konceptuāli pārrunāti. Pirmais izskatītais jautājums, piemēram, bijis par trīs konkrētu zemes gabalu atsavināšanu. IeM valsts sekretārs uzsvēra, ka process ir komplicēts, iesaistītas atbildīgās ministrijas un kompetentās iestādes, kas devušas atzinumu, ka līdz šim īstenotā kārtība ir turpināma, bet Juridiskajai komisijai jāiesniedz papildu pamatojums par šo trīs zemesgabalu atsavināšanu.

Runājot par revīziju kopumā, IeM valsts sekretārs norādīja, ir Valsts kontroles ieteikumu saraksts – daudzas lietas no tajā minētā ir formalizētas un iekļautas ieteikumu dokumentā, kuru ar iekšlietu ministra parakstītu rīkojumu iesaistītie vienojušies īstenot paredzētajos termiņos.

Valsts robežas joslas ierīkošana pie Latvijas austrumu robežas ir nacionālās drošības un Šengenas zonas ārējās robežas drošības jautājums. Šim mērķim no valsts budžeta līdzekļiem laikā no 2015. gada līdz 2022. gadam piešķirti vairāk nekā 40 miljoni eiro.

Revīzijā atklāts, ka, ierīkojot Latvijas un Krievijas valsts robežas joslu, vismaz 7,14 miljoni eiro valsts budžeta līdzekļu un mantas izlietoti prettiesiski. Tāpat Valsts kontrole atklājusi normatīvo aktu pārkāpumus, tostarp nelikumīgi veiktas apjomīgas novirzes no apstiprinātā būvprojekta. Savukārt Latvijas – Igaunijas un Latvijas – Lietuvas robežas joslas uzturēšanā vismaz miljons eiro budžeta līdzekļu un mantas izlietoti prettiesiski.

Jau ziņots, ka Valsts robežsardzē sāktas dienesta pārbaudes saistībā ar Valsts kontroles revīzijā konstatētajiem pārkāpumiem valsts robežas joslas ierīkošanā un uzturēšanā. Tāpat vēstīts, ka iekšlietu ministrs uzdevis Nodrošinājuma valsts aģentūras (NVA) direktoram Ērikam Ivanovam disciplināri vērtēt valsts robežas joslas izbūves un uzturēšanas procesā, un zemes atsavināšanas procesā iesaistīto nodarbināto atbildību.

Iepriekš Valsts kontrole ar secinājumiem, kas radušies pēc revīzijas par valsts robežjoslas ierīkošanu, iepazīstināja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputātus. Toreiz Valsts kontroles padomes locekle Ilze Grīnhofa norādīja, ka vislielākās viedokļu atšķirības Robežsardzei un VK ir par robežjoslas jēdzienu.

Savukārt Pujāts iepriekš publiski sacījis, ka Valsts robežsardze apņēmusies atgūt aptuveni 120 000 eiro par robežas joslas ierīkošanas laikā nesaskaņoti izvestiem kokiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!