Valsts kontrolei un Valsts robežsardzei viedokļi atšķiras par robežjoslas platumu  (14)

VK skaidroja – nudien diezgan bieži normatīvie akti mēdz būt nepietiekami skaidri, un tas nereti liedz rīkoties atbilstoši, nesaprotot, normatīvā akta piemērošanu. Tomēr valsts robežjoslas ierīkošanas gadījums, kā uzsvēra VK, nav tas gadījums, kad normatīvie akti un to piemērošana var radīt jautājumus. Normatīvajā regulējumā precīzi noteikts, kā pie valsts ārējās robežas jānosaka valsts robežas josla, proti, šie 12 metri no robežas līnijas. Normatīvais regulējums paredz arī vienīgo izņēmumu tajā gadījumā, ja robežlīnija šķērso upi, ko revīzijā VK arī ņēmusi vērā un izlases veidā vērtējusi arī izņēmuma gadījumus.

Tāpat normatīvajā regulējumā noteiktas gan zonas un joslas, kas jāierīko šajā 12 metru platajā joslā.

Līdz ar to VK pieturas pie secinājuma – nav nekāda pamata uzskatīt, ka robežjoslas platums var būt kāds cits, brīvi izvēlēts, un normatīvie akti to neparedz. Meža izciršana, augsnes planēšanas darbi, būvniecība ārpus 12 metru robežas neatbilst ne projektēšanas uzdevumam, ne normatīvajiem aktiem, ne apstiprinātajam būvprojektam. Turklāt, izmaiņas pirms to veikšanas nav saskaņotas ar būvvaldi. Nostāju, ka robežjoslu var ierīkot visā zemes platībā, kas attiecīgā posmā atrodas Iekšlietu ministrijas (IeM) valdījumā, VK nosauca par "kļūdainu izpratni". VK uzsvēra, ka reģistrētais īpašuma lietošanas mērķis nedod tiesības uz visu teritoriju neattiecināt nevienu citu normatīvo aktu. Šajās teritorijās, kas paredzētas valsts drošības un aizsardzības nodrošināšanai, tāpat būvdarbiem jānotiek atbilstoši projektiem, jāievēro normatīvie akti, un koki tiek uzskaitīti un atsavināti, ievērojot normatīvo regulējumu.

No VK teiktā izriet, ka Valsts robežsardze vēlējusies legalizēt savas darbības. Par to liecinot 2019. gadā augusta beigās Valsts robežsardzes iesniegti priekšlikumi IeM. Valsts robežsardze rosinājusi noteikt, ka noteiktais valsts robežjoslas platums ir uzskatāms par minimālo platumu. Šajā ziņā VK domas sakrīt ar IeM – proti, tā iebildusi šādam ierosinājumam.

Informējot deputātus par revīzijā atklāto, VK norādīja arī uz, auditoruprāt, nelikumīgi ieviesto papildu risinājumu, aizstājot koka laipas ar šķeldas takām. VK norādīja, ka nav pamata uzskatīt, ka panākta valsts budžeta līdzekļu ekonomija. Sākotnējais risinājums paredzējis būvēt koka laipas, kuras izmaksātu 7,9 miljoni eiro. Purvainās vietās bija paredzētas laipas uz pontoniem, kas kā risinājums izmantots netika vispār.

Kā risinājumu izmantojot šķeldas tekas, VK secinājusi, ka izmaiņas nav veiktas autoruzraudzības kārtībā, nav veikta ekspertīze, ekspertīzes atzinums un būvprojekta izmaiņas nav iesniegtas būvvaldē. Turklāt, nomainot impregnēta koka laipas ar šķeldas uzbēruma takām, VK ieskatā netiks garantēts projektēšanas uzdevumā koka konstrukcijām noteiktais nepieciešamais lietošanas laiks, proti, 20 gadi.

VK secinājumi liecina, ka šķeldas takas pārmitrinātās vietās 20 gadu periodā būs jāatjauno kādas četras reizes, kas papildu var izmaksāt no desmit līdz 13 miljoniem eiro.

Tāpat VK deputātiem norādīja, ka ir pārkāpts Publisko iepirkumu likums – tik būtiskas novirzes no apstiprinātā būvprojekta un sākotnēji noslēgtās vispārējās vienošanās nav pieļaujamas. Līdz ar to bija jāveic jauna iepirkumu procedūra. Šim VK secinājumam piekrīt arī Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB). Ja jau sākotnēji iepirkuma dokumentācijā būtu norādīts faktiskais būvdarbu apjoms, iepirkumā būtu uzvarējis par 5,87 miljoniem eiro lētāks piedāvājums. Piemēram, šķeldas taku izbūve 3,44 miljonu eiro vietā varējusi izmaksāt tikai 430 tūkstošus eiro, bet planēšanas darbi 3,51 miljonu eiro vietā - 309 tūkstošus eiro. VK norādīja, ka tās aprēķini norāda, ka izmaiņas notikušas iepirkumā uzvarējušā pretendenta interesēs.

Tāpat VK minēja robežzīmju iepirkumu. VK secinājusi, ka Nodrošinājuma valsts aģentūra pārkāpusi MK noteikumu un atklātā konkursa nolikuma prasības. Rezultātā iepirkuma priekšmeta daļā par uzvarētāju atzīts dārgākais piedāvājums un nodarīti zaudējumi valstij 327 081 eiro apmērā. Arī šajā gadījumā IUB piekritis VK secinājumam.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa deputātiem uzsvēra, ka VK sadarbojusies ar Iekšējās drošības biroju (IDB), kas savas kompetences robežās veicis noteiktās darbības. Revīzijas lietas materiāli nosūtīti gan Valsts policijai, gan IDB apkopošanai un tālāko darbību veikšanai.
Vaicāta, vai robežjoslas ierīkošanās pieļautie pārkāpumi varētu būt nejaušība, Krūmiņa atbildēja: "Es varu pateikt tikai vienu – ja paskatāmies, cik daudz normatīvie akti pārkāpti, sākot no nekustamo īpašumu atsavināšanas, darbu veikšanas, iepirkumu procedūras utt., man to ļoti grūti nosaukt par nejaušību. Pārkāpt nejauši var vienu normatīvo aktu – nezināšanas vai kādu citu iemeslu dēļ. Bet ja tie pārkāpti plašā spektrā, tad man grūti teikt, ka tas ir nejauši."

Savukārt uz jautājumu par iespējami vainīgajām personām, Krūmiņa norādīja, ka VK uzdevums ir konstatēt darbību atbilstību normatīvajiem aktiem un to lietderību. Tās uzdevums nav nosaukt vainīgās personas.

Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts piekrita VK viedoklim, ka ir lietas, kur starp abām iestādēm ir viedokļu nesakritības. Atsaucoties uz Latvijas valsts robežas likumu un MK, Pujāts skaidroja, ka valsts robežas platums nedrīkst būt šaurāks par starptautiskos līgumos, ko noslēgusi Latvija, noteikto platumu, kā arī normatīvie akti paredz izņēmumu, ja robeža iet pa vidu upei.

Konstatējot faktisko situāciju, izdoti normatīvie akti, kas nosaka platumu, taču Valsts robežsardzei, saskaroties ar situāciju dabā, robežas līkumainību, konstatēts, ka pieturoties tuvu valsts robežai, robežas izbūve vietām būtu neiespējama un nebūtu sasniedzams mērķis radīt robežapsardzības sistēmas pastāvēšanai nepieciešamos apstākļus, skaidroja Pujāts. Šī mērķa sasniegšanai veikta īpašumu atsavināšanas un tika vērtētas platības kādās jāveido robežapsardzības sistēma.

Pujāts uzsvēra, ka tālākie darbi notiks kontekstā ar VK norādīto. Pujāts arī skaidroja, ka, līkumaini izbūvējot robežu, tiek zaudēts reaģēšanas ātrums, proti, ir nespēja reaģēt uz pārkāpumiem. MK nosaka, ka visā robežas garumā jāizveido patruļtakas zona, bet šīs prasības būtu neizpildāmas. Viņa ieskatā ir jāveic ārējā regulējuma pilnveidošana, lai novērstu domstarpības.

Runājot šaubām par darbu tālākiem darbiem, Pujāts apliecināja, ka darbi, kur ir zināmi strīdi, netiks veikti. IeM ministrijas noteiktā kārtībā tiks lemts par tālāku projekta virzīšanu. Pujāts pauda viedokli, ka Latvijas - Baltkrievijas robežas ierīkošanā jādarbojas profesionāļiem no NVA, kas sekmīgi varētu pārņemt projekta realizāciju.

Pujāta skaidrojumam par noteikto "minimālo robežjoslas platumu" nepiekrita. Viņa norādīja, ka IeM 2019. gada 18. septembra vēstulē teikts, ka Saeima pilnvarojusi MK noteikt konkrētu platumu, nevis minimālo. Un MK to arī noteicis. Krūmiņa uzsvēra, ka nav noteikts minimālais platums, atstājot Robežsardzei interpretācijas iespējas. "Tagad iet stāsti, ka dabā viss izrādījies citādāk. Ļoti rūpīgi skatījāmies sākotnējo būvprojektu. Es pieņemu, ka tie, kas apsekoja robežu, zina esošo situāciju, kādi ir apstākļi un kas jādara," sacīja Krūmiņa

Runājot par būvprojektu, Pujāts norādīja, ka bijuši gan būvuzraudzības, gan autoruzraudzības līgumi, kur profesionāļi ar tādu mērķi arī veikuši savu darbu. Valsts kontroliere gan iestarpināja, ka visi autoruzraudzības žurnāli mistiski pazuduši, un revidentiem tos revīzijas laikā tā arī nav izdevies tos iegūt. Pujāts uz to atbildēja, ka autoruzraugs gājis bojā ceļu satiksmes negadījumā. "Jā, un pazuda žurnāli," noteica Krūmiņa.

Pujāts arī norādīja, ka neapstrīd VK minētos konstatējumus, tiek veikta dienesta izmeklēšana un procesa pilnveidošana.

IeM parlamentārā sekretāre Signe Bole deputātiem ziņoja, ka pēc VK revīzijas ziņojuma saņemšanas iekšlietu ministrs izdevis rīkojumu par trūkumu novēršanu un ieteikumu ieviešanu, sāktas dienesta pārbaudes, bet tiesībsargājošās iestādes veiks savu izvērtējumu. Tāpat ir izveidota starpinstitucionāla darba grupa, kas sekos līdz robežas izbūves darbiem. "IeM dara visu iespējamo, lai novērstu trūkumus," sacīja Bole.

"Ņemot vērā, ka šogad plānots uzsākt Latvijas–Baltkrievijas robežas joslas izbūvi, svarīgi, lai neatkārtotos VK ziņojumā par Latvijas robežas joslas infrastruktūras būvniecību un uzturēšanu atklātās kļūdas," pēc Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes norādīja komisijas priekšsēdētājs Kaspars Ģirģens (KPV LV).

Deputāts solīja, ka komisija turpinās sekot situācijas attīstībai un tam, kādu rezultātu sniegs sāktās pārbaudes.

Valsts robežas joslas ierīkošana pie Latvijas austrumu robežas ir nacionālās drošības un Šengenas zonas ārējās robežas drošības jautājums. Šim mērķim no valsts budžeta līdzekļiem laikā no 2015. gada līdz 2022. gadam piešķirti vairāk nekā 40 miljoni eiro.

Revīzijā atklāts, ka, ierīkojot Latvijas un Krievijas valsts robežas joslu, vismaz 7,14 miljoni eiro valsts budžeta līdzekļu un mantas izlietoti prettiesiski. Tāpat Valsts kontrole atklājusi normatīvo aktu pārkāpumus, tostarp nelikumīgi veiktas apjomīgas novirzes no apstiprinātā būvprojekta. Savukārt Latvijas – Igaunijas un Latvijas – Lietuvas robežas joslas uzturēšanā vismaz miljons eiro budžeta līdzekļu un mantas izlietoti prettiesiski.

Jau ziņots, ka Valsts robežsardzē sāktas dienesta pārbaudes saistībā ar Valsts kontroles revīzijā konstatētajiem pārkāpumiem valsts robežas joslas ierīkošanā un uzturēšanā. Tāpat vēstīts, ka iekšlietu ministrs uzdevis Nodrošinājuma valsts aģentūras (NVA) direktoram Ērikam Ivanovam disciplināri vērtēt valsts robežas joslas izbūves un uzturēšanas procesā, un zemes atsavināšanas procesā iesaistīto nodarbināto atbildību.

Savukārt Pujāts iepriekš publiski sacījis, ka Valsts robežsardze apņēmusies atgūt aptuveni 120 000 eiro par robežas joslas ierīkošanas laikā nesaskaņoti izvestiem kokiem.