Latvijas skolās nedzirdīgos bērnus skolo 'cenzēta' padomju laika ābece
Foto: Anda Čakša

Padomju laikā izdota ābece ar vairākām aizlīmētām lapām, kurās "slēpjas" arī stāsts par 22. aprīļa gaviļnieku Ļeņinu un kur 8. marts dēvēts par māmiņu svētkiem, Latvijas skolās nedzirdīgajiem bērniem joprojām kalpo kā mācību līdzeklis. Galvenais iemesls – mūsu valstī neesot alternatīvas šai 1987. gadā izdotajai grāmatai skolēniem ar dzirdes traucējumiem.

Kā šāda situācija radusies, kā ir kaimiņvalstīs un ko plāno darīt Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), skaidroja portāls "Delfi".

Rīgas internātvidusskolas bērniem ar dzirdes traucējumiem direktore Kristiāna Pauniņa "Delfi" atzīst, ka, bērni, uzsākot skolas gaitas, latviešu valodu, tostarp skaņu izrunu un vārdu krājumu pēc noteiktas sistēmas apgūst no 1987. gadā izdotās "Ābeces". "Šo grāmatu izmantojam, jo tā ir specifisks mācību līdzeklis latviešu valodas apguvē un tai alternatīva mācību līdzekļa pašlaik nav," grāmatas vērtību skaidro Pauniņa.

Viņa arī piemetina, ka 1987. gadā izdotais mācību līdzeklis joprojām ir labā stāvoklī un "protams, ka padomju simbolika tajā ir aizlīmēta. Cita lieta, ka zīmējumi grāmatā – estētika nav mūsdienām atbilstoša un būtu nepieciešams modernāks mācību līdzeklis."

Mūsdienīgi mācību līdzekļi – akūti nepieciešami


Šobrīd skolām, kas strādā ar nedzirdīgiem un vājdzirdīgiem bērniem, vispār neesot pieejami specifiski, šim mērķim paredzēti mācību līdzekļi. "Ja neredzīgiem bērniem ir grāmatas Braila rakstā, tad nedzirdīgiem bērniem nav grāmatu, kurās teksts tulkots zīmju valodā digitālā formā," akcentē Pauniņa.

Bērni ar dzirdes traucējumiem Rīgas internātvidusskolā mācās no grāmatām, kas paredzētas gan vispārizglītojošo, gan speciālo skolu audzēkņiem.

"Mazākumtautību skolu grāmatu metodika ir vistuvākā valodas apguvei mūsu skolām, bet, piemēram, grāmatas bērniem ar garīga rakstura problēmām mūsu audzēkņiem ir par vieglu. Savukārt vispārizglītojošo skolu programmām paredzēto mācību grāmatu valoda ir sarežģīta bērnu ar dzirdes traucējumiem uztverei," stāsta skolas direktore un papildina, ka pedagogi katrai mācību stundai paši sagatavo mācību materiālus, pārveidojot un pielāgojot tekstu. Tāpat tiek strādāts ar interaktīviem un digitāliem mācību materiāliem.

Situāciju, kāda izveidojusies, jo nedzirdīgiem bērniem nav pieejamas speciāli viņiem sagatavotas mācību grāmatas, direktore pielīdzina vēstures grāmatas lasīšanai svešvalodā, proti, valodā, kurā vārdu krājums audzēkņiem vēl nav pietiekams.

"Skolām ļoti nepieciešami mūsdienīgi mācību līdzekļi, un ne tikai "Ābece", bet materiāli gan latviešu valodas, gan dabaszinību, vēstures, literatūras un citu mācību priekšmetu apguvei." Kristiāna Pauniņa

Mācību līdzekļiem, kā viņa norāda, ir jābūt digitāliem, un tajos, uzspiežot uz rakstiski izklāstītās informācijas, skolēnam būtu iespēja noskatīties arī teksta surdotulkojumu zīmju valodā. Šobrīd, kad digitāli mācību līdzekļi nav pieejami, teksta tulkošana un skaidrošana zīmju valodā ir uz skolotāju un surdotulku pleciem. Tādējādi skolēnam ir mazāk iespēju patstāvīgi apgūt mācību vielu.

Finansiāli mazākā problēma


Jautājumu par padomju laikā izdoto "Ābeci" 28. martā sociālajā tīklā "Facebook" aktualizēja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja biedre Anda Čakša (ZZS): "Ābece no kuras mācās nedzirdīgie bērni izdota 1987. gadā, skolotāji tajā paši aizlīmējuši padomju simboliku. Sāku skaidrot Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), jaunas ābeces izdošanai nepieciešami 17 tūkstoši eiro, grāmatas finansēšanu iesniedzu kā priekšlikumu budžeta grozījumos".

Ieskatu, kā izskatās 1987. gada "Ābece", var gūt šajā galerijā. Tiesa, atsevišķas lapas, piemēram, ar aprakstu par Ļeņinu, ir bijušas aizlīmētas un pēcāk atplēstas.

Portālam "Delfi" Čakša stāstīja, ka šis ir tikai viens no vairākiem satraucošiem problēmjautājumiem, par kuriem nesen viņai vēstījuši biedrības "Latvijas Nedzirdīgo savienības" pārstāvji.

Taču šī problēma, salīdzinot ar citām, esot "finansiāli mazāk ietilpīga," un par to viņa uzreiz informējusi savus kolēģus Sociālo lietu komisijā, cerot, ka izdosies rast risinājumus, lai šāgada 1. septembrī nedzirdīgajiem bērniem būtu jauna ābece. "Iespējams, par neredzīgajiem ticis vairāk runāts, un par nedzirdīgo interesēm nav pietiekami runāts. Cilvēki ar dzirdes traucējumiem bija ticējuši, ka viss būs," norāda Čakša.

Spiesti lasīt skolotājam no lūpām


Biedrības "Latvijas Nedzirdīgo savienība" viceprezidente Brigita Lazda vērš uzmanību uz to, ka šobrīd Latvijā nedzirdīgo un vājdzirdīgo iedzīvotāju izglītības līmenis ir zems. Reti kurš turpinot izglītību un iegūstot bakalaura vai maģistra grādu. Tās, pēc Lazdas domām, esot tāpēc, ka mazotnē nedzirdīgiem un vājdzirdīgiem bērniem nav bijušas iespējas pilnvērtīgi apgūt latviešu zīmju valodu, latviešu valodu un tādējādi arī citus mācību priekšmetus.

"Iedomājieties situāciju, ka Latvijā neviens normatīvais akts pat neparedz, lai pedagogs, kurš strādā ar nedzirdīgiem un vājdzirdīgiem bērniem, prastu zīmju valodu. Valodu, kas ir šo bērnu dzimtā latviešu valoda," situāciju nedzirdīgo izglītības jomā raksturo Lazda.

Neskaitot specializētus mācību materiālus, skolās trūkst arī pedagogu, kuri prot bērniem mācību vielu izskaidrot zīmju valodā. Mācībām notiekot verbāli, bērni ir spiesti censties nolasīt skolotājam no lūpām vai norakstīt tekstu no tāfeles, tādējādi informāciju spēj uztvert tikai daļēji, nepilnvērtīgi apgūstot arī mācību vielu.

"Piemēram, vārds "lasīt" – latviski to visās situācijas raksta vienādi, bet zīmju valodā šo vārdu atšķirīgi jāparāda, atkarībā no situācijas, vai cilvēks lasa grāmatu vai lasa sēnes, vai lasa ogas," saka Lazda. "Bērniem varbūt tāpēc nepatīk lasīt, jo viņi neizprot lasītā teksta jēgu un nozīmi."

Atbalstu nav izdevies gūt


Nedzirdīgos pārstāvošās organizācijas viceprezidente lēš, ka biedrība vismaz trīs gadus, vēršoties IZM, centusies panākt, lai tiktu izdoti nedzirdīgo bērnu vajadzībām atbilstoši mācību līdzekļi un lai pedagogiem, kuri ieguvuši pedagoga kvalifikāciju un vēlas strādāt ar vājdzirdīgiem un nedzirdīgiem bērniem, būtu iespēja iegūt arī surdopedagoga kvalifikāciju vai speciālā pedagoga izglītību darbam ar bērniem, kuriem ir dzirdes traucējumi. Līdz šim atbalsts nav gūts.

Biedrība saviem spēkiem, piesaistot Eiropas Savienības un citu fondu līdzekļus, ir izdevusi latviešu zīmju valodas tematiskās vārdnīcas, kā arī bērniem latviešu tautas dainas zīmju valodā – četrrindei blakus nodrukāts zīmējums un zīmes, kā tās tulkojamas.

Tāpat biedrība izdevusi pasakas video formātā – ar tulkojumu zīmju valodā. Taču šie ir tikai papildu materiāli, nevis mācību līdzekļi kādas vielas apguvei.

"Lietuvā gandrīz visiem mācību priekšmetiem ir sagatavotas un izdotas grāmatas ar pielikumu video variantā – zīmju valodā fizikai, ķīmijai, vēsturei u.c.. Valsts ir atvēlējusi līdzekļus lietuviešu zīmju valodas izpētei, kamēr Latvijā ar to nodarbojas biedrība, turklāt cilvēki, kuri nav valodnieki," atšķirību ieskicē Lazda, piebilstot, ka biedrībā tiek domāts un strādāts pie iespējamiem zīmju valodas izpētes darbiem, apguves materiāliem – vārdnīcām, kā arī paralēli tiek meklēts finansējums, lai tādus varētu izdot.

Arī Igaunija nesen izdevusi jaunu ābeci nedzirdīgajiem bērniem:

Savukārt "Latvijas Nedzirdīgo savienības" viceprezidente Inese Immure vēlas sagaidīt aktīvāku IZM rīcību, īstenojot to,ko paredz likums, proti, ka skolēniem ar dzirdes traucējumiem ir iespēja iegūt izglītību latviešu zīmju valodā. "Mēs ļoti ceram kopīgi sasniegt to, kas mums noteikts Latvijas Satversmē, Valsts valodas likumā, Izglītības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā un ANO Konvencijā. Šīs nav īpašas vajadzības, bet tādas pašas vajadzības kā dzirdīgajiem."

Ministrija problēmu zina


1987. gadā izdoto "Ābeci" skolēniem ar dzirdes traucējumiem skolā nav aizliegts lietot, to var izmantot, ja pedagogs to uzskata par nepieciešamu, tā portālam "Delfi" norādīja IZM.

Ministrijā arī skaidro, ka mācību literatūru skolās izvērtē pedagogi, ņemot vērā Ministru Kabineta noteikumus par izglītojamo audzināšanas vadlīnijām un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību.

Tāpat arī IZM piekrīt, ka mācību līdzekļu nedzirdīgiem bērniem trūkst, un patlaban norit darbs pie situācijas apzināšanas attiecībā uz trūkstošajiem mācību materiāliem. "Un jau šobrīd projekta "Kompetenču pieeja mācību saturā" ietvaros tiek veidotas dažādas mācību grāmatas bērniem ar īpašām vajadzībām – Braila rakstā, vieglajā valodā tiek adaptēti dažādi mācību un metodiskie līdzekļi utt," portālam "Delfi" skaidroja IZM.

Izstrādāt mācību līdzekļus skolēniem ar dzirdes problēmām ministrija sola aptuveni gada laikā.

IZM arī informē, ka projektā "Kompetenču pieeja mācību saturā" iesaistītā izglītības iestāde jeb "pilotskola" ir Rīgas internātvidusskola bērniem ar dzirdes traucējumiem. "Izmantojot informāciju no mācību satura aprobācijā iesaistītās izglītības iestādes par trūkstošajiem mācību līdzekļiem bērniem ar dzirdes traucējumiem, ir izveidots mācību līdzekļu saraksts, kuri varētu tikt izstrādāti, pārdalot aptuveni 100 000 eiro lielu finansējumu," skaidroja IZM.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Anda Čakša ANO Eiropas Savienība Facebook Izglītības un zinātnes ministrija Lasāmgabali Saeima
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form