Līdz budžeta pieņemšanai Saeimā vērtēs, kam labāk uzticēt darbu ar mazākas nekā minimālā alga saņēmējiem
Foto: LETA

Ceturtdien, 5. septembrī, Ministru kabinets vairāku stundu ilgajā sēdē, izvērtējot nākamā gada budžeta likumprojektu paketei iesniegtos priekšlikumus, starp pirmo un otro galīgo lasījumu, kā to paredz likums, vienojās, ka turpinās izvērtēt grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" un diskusijas par to, vai šobrīd izvēlētā mehānisma – sociālais dienests, kas palīdz valdībai nošķirt tos cilvēkus, kuri nevēlas maksāt nodokļus, no tiem, kuriem tiešām maza alga – vietā to labāk nevarētu veikt kāds cits dienests.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Atklātā valdības sēdē izskatot priekšlikumus budžeta paketes 28 likumprojektiem, tieši pie šī jautājuma diskusijas ar sociālajiem partneriem un ministru starpā ieilga. Lai gan iepriekš pēc valdošās koalīcijas sadarbības sanāksmes, kurā tika pieņemts šis lēmums, partneri īpaši neiebilda, tagad pēc plašas kritikas sabiedrībā Jaunā konservatīvā partija un "Attīstībai/Par" signalizēja par savu neapmierinātību ar šo risinājumu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) preses konferencē pēc sēdes pastāstīja par vienošanos, ka turpinās izvērtēt grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kā arī diskusijas par to, vai šobrīd izvēlētā mehānisma – sociālais dienests, kas palīdz valdībai nošķirt tos cilvēkus, kuri nevēlas maksāt nodokļus, no tiem, kuriem tiešām maza alga – vietā to labāk nevarētu veikt kāds cits dienests vai iestāde, kas būtu šim uzdevumam piemērotāka. "Šī nav pirmā diskusija valdībā, šī ir kārtējā. Jāsaka paldies sociālajiem partneriem, kas iesaistījās. Mēs šo darbu turpināsim," teica Kariņš.

Arī labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV), runājot par nākamā gadā plānotajām izmaiņām, žurnālistiem pēc sēdes atzina, ka nodomu ieviest minimālo sociālo iemaksu objektu minimālās algas apmērā, kas nozīmētu, ka visi strādājošie ir sociāli apdrošināti, mēģina torpedēt dažādas organizācijas. Šobrīd viena trešdaļa no visiem strādājošajiem saņem mazāku atalgojumu nekā minimālā alga, un līdz ar to viņu sociālās garantijas ir ļoti niecīgas un viņu pensijas nākotnē nesasniegs pat minimālās pensijas apmēru, atgādināja ministre.

"Pašnodarbinātajām personām, kuru ienākumi nesasniedz minimālās algas apmēru, sadarbība būs ar sociālo dienestu vai kādu citu iestādi, un šeit ir jāatrod labākais risinājums. Tomēr ne vienā brīdī nav bijusi tāda doma, ka sociālajam dienestam būtu jākļūst par nodokļu inspekciju vai finansiāli jāpārbauda cilvēku ienākumi vai jāsoda cilvēki. Tas tiek patlaban dažādi interpretēts. Turpināsim darbu, lai atrastu labāko variantu, kā nodalīt tos, kas nevar samaksāt, no tiem, kas apzināti slēpj patiesos ienākumus," solīja Petraviča.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), atbildot uz "Delfi" jautājumu, kā tieši tiks īstenotas vēl iecerētās izmaiņas budžeta paketē, atzina, ka "to mēs varam paveikt kā Saeimas budžeta komisijas priekšlikumu uz otro lasījumu, ja būs šāds piedāvājums. Visi piekrīt, ka ir vajadzīgs mehānisms, bet, pasakot, ka šis nav labs, lai gan tā ir vienīgā institūcija, kas tādā apjomā un tādā veidā vērtē cilvēku situācijas izvērtēšanu, tad ir jāpasaka, kas ir labs risinājums".

Par sociālā dienesta jaunās funkcijas izvērtēšanu Reirs teica, ka ir sajūta, ka ir grupas, kas kritizē šo mehānismu, lai norautu šo reformu kā tādu. "Taču ar tiem cilvēkiem, kas konstruktīvi runā, esam nonākuši pie viena viedokļa, ka ir jābūt iestādei, kura spēj saprast šo cilvēku situāciju. Tāpēc arī tika izvēlēts sociālais dienests, jo tam jau tagad ir pienākumi daudz plašāki, nekā tiek piedāvāts šajās izmaiņās, jo sociālajam dienestam ir pienākums vērtēt to cilvēku materiālo stāvokli, kas vēršas pēc sociālās palīdzības – maznodrošinātā statusa vai garantētā minimālā ienākuma saņemšanas. Mēs šajā likumā neprasām pat to, un visi ir vienisprātis, ka šāda institūcija ir vajadzīga. Mēs izvērtēsim arī citas iespējas," atzina ministrs.

Citi būtiskākie priekšlikumi, ko valdība atbalstīja un kas tiks virzīti izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā, ir kompensējošie pasākumi autoratlīdzību saņēmējiem nodokļu radīto izmaiņu amortizēšanai, kas saistītas ar radošo personu nodarbinātību, un tam budžetā tiks paredzēti 1,7 miljoni eiro. Kompensācijas mehānisms autoriem kompensēs to nodokļu pieauguma daļu jeb 5%, par ko pieaugs nodokļu maksājumi autoratlīdzību saņēmējiem.

Valdība atbalstīja arī papildu grozījumus Likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz, ka autoratlīdzību saņēmēji par Ministru kabineta noteiktajiem autordarbu un izpildes veidiem varēs piemērot nosacīto izdevumu normu 25% vai 50% apmērā no autoratlīdzības atkarībā no autordarba un izpildījuma veida. Šo izdevumu normu varēs piemērot arī tie autoratlīdzību saņēmēji, kas reģistrējušies kā saimnieciskās darbības veicēji un maksās iedzīvotāju ienākuma nodokli vispārējā kārtībā, stāstīja Reirs.

Slimību profilakses un kontroles centra kapacitātes stiprināšanai papildu paredzēts gandrīz pusmiljons eiro. Paredzēti arī papildu līdzekļi Sabiedrības integrācijas fondam mediju atbalstam – 250 000 eiro elektroniskajiem komercmedijiem un 200 000 eiro drukātajiem medijiem, kā arī komerciālajiem radio un TV 250 000 eiro. Sakrālā mantojuma programmas īstenošanai paredzēti 510 000 eiro, norādīja Reirs.

Tāpat kā citus gadus tiek izmantots akcīzes nodokļa pieaugums, lai finansētu kāds programmas, arī nākamā gada budžets nebūs izņēmums šajā ziņā. Ministri atbalstīja koalīcijas deputātu iesniegtos priekšlikumus, kas paredz nākamgad straujāk audzēt akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem, straujāko nodokļa kāpumu paredzot karsējamajai tabakai. Plānots, ka no 2021.gada 1.janvāra nodokļa likme karsējamai tabakai būs 160 eiro par 1000 gramiem tabakas, patlaban esošo 75 eiro vietā. Akcīzes nodokļa straujāka celšana šai produkta grupai iecerēta, lai nodrošinātu papildus līdzekļu onkoloģijas jomai.

Taču Finanšu ministrija piedāvājusi noteikt, ka tiek nevis uzreiz novirzīts attiecīgajai izdevumu programmai plānotais apjoms, bet tas, kas reāli tiek iekasēti. Pieredze rāda, ka bieži akcīzes pieaugums nepildās, bet tiek jau tērēts pēc plāna, atzina Reirs.

Jau ziņots, ka pēc tam, kad sabiedrības neapmierinātību raisīja valdības plāni no nākamā gada vidus ieviest alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem minimālās sociālās iemaksas no vismaz minimālās algas, Labklājības ministrija izstrādāja labojumus, ko akceptēja valdošā koalīcija.

26. oktobrī, pēc valdošās koalīcijas sadarbības sanāksmes Ministru prezidents Krišjanis Kariņš (JV), runājot par nākamā gada budžeta izskatīšanu, atgādināja, ka no nākamā gada 1. jūlija plānots ieviest tā saucamo minimālo sociālo iemaksu, kas nodrošinās visus Latvijas strādājošos ar sociālajām garantijām.

"Covid-19 pandēmijas laikā diemžēl ir kļuvis skaidrs, ka mums ir nepiedodami daudz cilvēku, kuri strādā un godīgi maksā nodokļus, bet šajos nodokļos nav iekļauta sociālā garantija. Vēlos uzsvērt, ka valdībā nekādā veidā nesodīs tos cilvēkus, kuri pelna mazāk par minimālo algu, kura no nākamā gada sākuma būs 500 eiro. Ir veids, kā šie cilvēki varēs turpināt maksāt proporcionālu nodokli. Galvenais ir ieviest šo iemaksu no 1. jūlija, tādējādi pakāpeniski sakārtojot, lai visi Latvijā strādājošie būtu sociāli nodrošināti un būtu līdzmaksātāji kopējai sistēmai, ko mēs uzturam," teica Kariņš.

Par plānotajām izmaiņām jautājumā par minimālo sociālo iemaksu, nosakot minimālo objektu minimālās algas apmērā, labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) pastāstīja, ka koalīcijā tika pārrunāti tie gadījumi, kuros būtu iespēja pašnodarbinātām personām, autoratlīdzību saņēmējiem un mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem maksāt iemaksas no reālajiem ienākumiem, un kas tādos gadījumos būtu jādara.

"Lai maksātu no reālajiem ienākumiem, ja personas ienākumi nesasniedz minimālās algas apmēru, tad būs jāvēršas sociālajā dienestā. Sociālais dienests strādās ar katru iedzīvotāju individuāli, sniedzot atbalstu katrai personai, sākot ar individuālajām pārrunām un līdz pat sadarbībai ar attiecīgajām institūcijām. Personai būs arī jāpiedalās pasākumos, konsultācijās, apmācībās. Sociālais dienests reizi ceturksnī sniegs informāciju Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, un personai netiks aprēķinātas iemaksas no minimālās algas apmēra. Tika panākta vienošanās, kāda ir administrēšana un kā cilvēkam tiek paziņots par to, ka viņam gada beigās var veidoties iemaksu parāds, un kādā veidā tiek veikti galīgie aprēķini," par koalīcijas sēdē runāto teica Petraviča.

Atbildot uz "Delfi" jautājumu, vai šādām personām būs jāreģistrējas kā trūcīgām, Petraviča sacīja, ka personām, kas nenopelnīs minimālo algu, nebūs jāreģistrējas kā trūcīgām personām, bet jāsadarbojas ar sociālo dienestu, kas izvērtē, vai tiešām šim cilvēkam nav iespēju vairāk pelnīt, vai arī viņš apzināti slēpj savus patiesos ienākumus.

"Ja persona tiešām nevar nopelnīt vairāk, jo apkaimē nav darbavietu vai cilvēkam pietrūkst prasmju, tad viņam varēs piedāvāt iespēju pārkvalificēties, sadarboties ar Nodarbinātības valsts aģentūru, un to jau arī šobrīd dara sociālie dienesti, strādājot, piemēram, ar ilgstošajiem bezdarbniekiem. Taču tas nav domāts tādā veidā, ka cilvēkam jāreģistrējas kā trūcīgai personai," sacīja ministre.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Ramona Petraviča Budžets 2021 Finanšu ministrija Jānis Reirs Jaunā konservatīvā partija (JKP) Krišjānis Kariņš Labklājības ministrija Ministru kabinets Ministru prezidents Saeima Valsts budžets Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form