Līdz pašvaldību vēlēšanām negrozīs likumu par aģitāciju latviešu valodā; Eiropas latviešiem savs skatījums
Foto: DELFI

Lai arī sākotnēji iesniegts ar domu līdz šī gada sākumam grozīt likumu un jūnijā gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās priekšvēlēšanu aģitāciju ļaut veikt tikai latviešu valodā, vairāku koalīcijas partiju iesniegtais likuma grozījuma projekts pieņemšanas gadījumā varētu attiekties tikai uz nākamajām Saeimas vēlēšanām 2022. gadā. Strīdīgais likumprojekts izpelnījies arī ļoti skarbu Saeimas Juridiskā biroja vērtējumu, tādēļ Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 10. martā, vienojās pagaidām neskatīt likumprojektu pirms otrā lasījuma komisijā, bet veidot atsevišķu darba grupu ar mērķi tik skaidrībā, vai šādi grozījumi vispār veicami.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Par Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma grozījuma projektu domas dalās arī pašā valdošajā koalīcijā, un tā līdzšinējā gaita Saeimas gaiteņos bijusi gana sarežģīta. Likumprojektu Saeimā pērn 26. augustā vēl Rīgas domes vēlēšanu kampaņas laikā, kad vairākas partijas aktīvi veica aģitāciju divās valodās, iesniedza desmit deputāti no Nacionālās apvienības, Jaunās konservatīvās partijas un frakcijas "Jaunā Vienotība".

Likumprojekts paredz noteikt, ka "priekšvēlēšanu aģitācija, kuras izvietošanas izdevumi tiek iekļauti izdevumos, uz kuriem attiecas ar normatīvajiem aktiem noteiktie priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumi, veicama tikai valsts valodā", un ka šāds grozījums stājas spēkā no 2021. gada 1. janvāra. 5. jūnijā ir paredzētas pašvaldību vēlēšanas, izņemot Rīgā, līdz ar to šis grozījums būtu attiecies jau uz šīm vēlēšanām.

Iesniedzēji uzsver, ka grozījums neattiecas uz priekšvēlēšanu pasākumiem vai kandidātu individuālām sarunām ar vēlētājiem, bet tikai uz reklāmas un aģitācijas materiāliem, kas iekļauti izdevumu limitā. Tas ir paredzēts, lai nostiprinātu latviešu valodas kā valsts valodas lietojumu sabiedrībā un nestiprinātu divkopienu valsts veidošanu.

Sarežģīts ceļš

Saeima par likumprojekta nodošanu komisijai lēma pērn 3. septembrī, un, lai gan tajā brīdī debatēs varēja uzstāties tikai viens deputāts par un viens pret, no savstarpējās saziņas sociālajos tīklos bija skaidri nolasāmas iekšējās nesaskaņas koalīcijas partiju starpā šajā jautājumā. Tobrīd par nodošanu komisijai nobalsoja 47 deputāti no NA, JKP, ZZS un "Jaunās Vienotības", bet pret bija 43 no "Saskaņa", "Attīstībai/Par" un "KPV LV".

Līdzīgs balsu sadalījums bija arī atbildīgajā komisijā 4. novembrī, lai gan Viktors Valainis (ZZS), atsaucoties uz nepieciešamību konsultēties ar frakciju, atturējās, un atturējās arī komisijas vadītāja Inga Goldberga (S). Komisija likumprojektu noraidīja, taču iesniedzēji izmantoja Saeimas Kārtības rullī paredzēto iespēju tomēr lūgt to iekļaut Saeimas sēdē.

Tas tika iekļauts 19. novembra sēdē, taču Saeima pie tā izskatīšanas pirmajā lasījumā tika tikai 3. decembrī, kad ar 40 balsīm par, 34 pret, trim atturoties un ievērojamam deputātu skaitam – 23 – nebalsojot vispār, tas tika pieņemts. Balsu sadalījums bija līdzīgs kā pie nodošanas komisijām, skaidri iezīmējoties, ka pret ir frakciju "Saskaņa", "Attīstībai/Par", "KPV LV" deputāti un pie frakcijām nepiederošie.

Jau laikā, pirms Saeimas atbildīgā komisija nonāca līdz likumprojekta izskatīšanai pirms pirmā lasījuma, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) bija saņēmusi EDSO augstā komisāra nacionālo minoritāšu jautājumos Kristofa Kampa vēstuli, kurā viņš aicina nepieņemt minēto grozījumu. "Lai gan valsts valodas lietojuma veicināšana, tostarp tās lietojums vēlēšanu kontekstā, ir veiksmīgas sabiedrības integrācijas pamatā, tikpat svarīgi ir nodrošināt, ka integrācija neaizskar mazākumtautību valodu tiesības, kuru aizsardzību paredz Latvijas parakstīto starptautisko tiesību dokumentu, kā arī saskaņotas un visaptverošas integrācijas politikas prasības. Starptautiskie standarti nodrošina nacionālo minoritāšu tiesības veikt priekšvēlēšanu aģitāciju dzimtajā valodā," rakstīja komisārs.

Tobrīd Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē bija pieaicināta virkne pārstāvju no dažādām institūcijām, kas pauda savu vērtējumu par piedāvātajām likuma izmaiņām. No uzklausītajiem ekspertiem tikai Tieslietu ministrijas un tās pakļautībā esošā Valsts valodas centra (VVC) pārstāvji pauda atbalstu grozījumam un neparedzēja problēmas to ieviešanā, VVC uzņemoties valodas lietojuma pārbaudi.

Savas iebildes un bažas bija gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei, Tiesībsarga birojam, kā arī Saeimas Juridiskajam birojam. Tajā skaitā arī atsaukšanās uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu pret Turcijas rīcību, kriminalizējot vēlēšanu aģitāciju kurdu mazākumtautības valodā.

Izskanēja arī norādes uz iespējamu tiesību ierobežojumu šādu grozījumu gadījumā Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri pastāvīgi dzīvo Latvijā un var šeit piedalīties Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās. Deputātu savstarpējās diskusijās arī raisījās jautājumi par sabiedrības saliedētību un valodu lietojumu Latvijā.

Skarbs atzinums

Tagad uz likumprojekta izskatīšanu otrajam lasījumam Juridiskais birojs sagatavojis atzinumu, kurā vērš komisijas uzmanību uz to, ka Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 8.2 panta otrajā daļā ir uzskaitīti tie priekšvēlēšanu izdevumi, kuriem tiek noteikti izdevumu apmēra ierobežojumi un jāsecina, ka priekšvēlēšanu aģitācija, kura būtu pieļaujama tikai valsts valodā, attiecas uz ļoti plašu regulējamo jautājumu loku, t.i. daudz plašāku, nekā tas norādīts likumprojekta anotācijā. Pie tam likuma 8.2 panta otrajā daļā dotais priekšvēlēšanu uzskaitījums nav pat izsmeļošs.

Juridiskais birojs arī norāda, ka likumprojekts nesasniedz tā anotācijā norādīto leģitīmo mērķi – palielināt vēlētāju atbildību pienācīgi apgūt latviešu valodu. Biroja ieskatā likumprojekta iesniedzēju izraudzītais līdzeklis nav piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai, jo pastāv saudzējošāki līdzekļi leģitīmā mērķa sasniegšanai. Birojs arī norāda, ka likumdevēja rīcība neiztur konstitucionālās atbilstības kritēriju.

Likumdevēja izraudzītais līdzeklis nav piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai, ja ar konkrēto regulējumu šis mērķis netiek sasniegts. Juridiskais birojs apšauba to, ka prasība veikt priekšvēlēšanu aģitāciju tikai un vienīgi valsts valodā varētu veicināt vēlētāju valsts valodas prasmes uzlabošanos.

Priekšvēlēšanu aģitācijas mērķis ir aicināt vēlētājus līdzdarboties valstij būtiskos politiskajos procesos un priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumi nevar aprobežot Latvijas pilsoņu tiesības piedalīties valsts politiskajā dzīvē tikai tāpēc, ka tie jelkādu apsvērumu dēļ neprot valsts valodu (piemēram, jau vairākās paaudzēs dzīvo ārvalstīs u.tml.) Turklāt priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumi nevar aprobežot arī to cilvēku tiesības, kuri ir Eiropas Savienības pilsoņi, bet pastāvīgi uzturas Latvijā un attiecīgi piedalās vai kandidē pašvaldību vai Eiropas Parlamenta vēlēšanās, teikts atzinumā.

Birojs skaidro, ka amattiesību ierobežojums nav piemērots, ja pastāv citi līdzekļi, kuri būtu tikpat iedarbīgi un kurus izvēloties pamattiesības tiktu ierobežotas mazāk. Konkrētajā gadījumā valsts rīcībā ir saudzējošāki līdzekļi attiecīgā mērķa sasniegšanai – piemēram, izglītības un tālākizglītības politika, valsts vai pašvaldību īstenoti kursi, dažādu akciju rīkošana u.tml.

Pamattiesību ierobežojums ir atbilstīgs vienīgi tad, ja nelabvēlīgās sekas, kas personai rodas tās pamattiesību ierobežojuma rezultātā, nav būtiski lielākas par labumu, ko no šā ierobežojuma gūst sabiedrība kopumā. Šajā gadījumā personas politisko interešu ierobežojums nav tiešā veidā pretstatāms sabiedrības interesēm, jo visas Latvijas tautas tiesības – Satversmē – un citām valstīm piederīgo personu tiesības – starptautiskajos līgumos – noteiktajā kārtībā un gadījumos ir aktīvi piedalīties savā valstī un arī ārpus tās notiekošos politiskajos procesos. Latvijas Satversme, kā arī Latvijai saistošie starptautiskie līgumi pielīgtajā apmērā nepieļauj tiesību sistēmas pakārtošanu tā, lai radītu priekšrocības noteiktiem politiskajiem spēkiem, to interesēs izslēdzot no politiskās aprites citus politiskos spēkus, kuru izvirzīti kandidāti atbilst Satversmē un starptautiskajos līgumos noteiktajiem kritērijiem, teikts atzinumā.

"Īpaši vēlamies vērst Komisijas uzmanību uz to apstākli, ka iepriekš Komisijas sēdē, izskatot jautājumu par Likumprojekta konceptuālu atbalstīšanu pirmajā lasījumā, tika norādīts uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi lietā "Šukrana Ajdina (Şükran Aydin) un citi pret Turciju". Ar minēto spriedumu tika atzīts par neatbilstošu tāds tiesiskais regulējums, kas liedza veikt priekšvēlēšanu aģitāciju citā, nevis turku valodā. Likumprojekta iesniedzēju pārstāvis komisijas sēdē norādīja, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa šādu spriedumu pieņēmusi galvenokārt tāpēc, ka par minētā ierobežojuma pārkāpumu likumā bija paredzēts kriminālsods. Tomēr šajā sakarā vēlamies norādīt, ka tas nebūt nebija vienīgais un izšķirošais faktors regulējuma atzīšanai par neatbilstošu Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. pantam. Attiecīgās lietas ietvaros Eiropas Cilvēktiesību tiesa vērtēja iedzīvotāju politiskās līdzdalības nozīmi valsts dzīvē, kā arī citu valstu pieredzi līdzīgu jautājumu regulēšanā," vēsta Juridiskais birojs.

Kā vairākkārt norādījusi Satversmes tiesa, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, krimināllietas jēdzienam konvencijas izpratnē piemīt autonoma nozīme, kas var atšķirties no šā jēdziena izpratnes Latvijas nacionālajās tiesībās, uzsver Juridiskais birojs. Tādējādi administratīvais sods par priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumu pārkāpumu Latvijas tiesību sistēmā var tikt traktēts kā kriminālsods Konvencijas izpratnē.

"Vēršam uzmanību uz to, ka pati Turcija jau pirms tam, kad Eiropas Cilvēktiesību tiesa bija pieņēmusi attiecīgo spriedumu, grozīja minēto regulējumu, būtiski to mīkstinot un paredzot, ka priekšvēlēšanu aģitācija primāri veicama turku valodā," teikts atzinumā.

Juridiskais birojs arī norāda, ka no minētās normas un Likumprojekta anotācijas nav skaidrs, vai šīs normas adresāts ir vai nav ar politiskajām partijām un to apvienībām nesaistītas personas (t.s. trešās personas), kuras savā vārdā veic priekšvēlēšanu aģitāciju.

Birojs arī vērš komisijas uzmanību uz to, ka jebkuru jaunu Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma grozījumu pieņemšana un spēkā stāšanās priekšvēlēšanu aģitācijas periodā pirms 2021. gada 5. jūnijā notiekošajām pašvaldību vēlēšanām var nonākt pretrunā Satversmes 1. pantā nostiprinātajam tiesiskās paļāvības principam, ja vien grozījuma likumam vai attiecīgajām tā normām netiek noteikts atliekošs spēkā stāšanās laiks.

Pēc iepazīšanās ar šo Juridiskā biroja atzinumu komisija vienojās, ka darba grupā vērtēs gan valodu lietojuma izmaiņas, kā arī deputāta Viktora Valaiņa (ZZS) uz otro lasījumu iesniegtos priekšlikumus, kas liegtu veikt priekšvēlēšanu aģitāciju ne tikai vēlēšanu dienā un dienu pirms tās bet jau septiņas dienas pirms vēlēšanu dienas, jo Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 26. pants paredz iespēju vēlētājiem balsot arī pirms vispārējās vēlēšanu dienas. "Lai nodrošinātu, ka šīs personas, kas izvēlējušās balsot pirms vispārējās vēlēšanu dienas, netiku ietekmētas savā izvēlē, jebkāda priekšvēlēšanu aģitācija būtu jāaizliedz nedēļu pirms vispārējās vēlēšanu dienas, jo iepriekšējā balsošana ir iespējama sākot ar pirmdienu pirms vispārējās vēlēšanu dienas," skaidro Valainis savu priekšlikumu.

Viņš arī rosinājis noteikt, ka "priekšvēlēšanu aģitācija, kuras izvietošanas izdevumi tiek iekļauti izdevumos, uz kuriem attiecas ar normatīvajiem aktiem noteiktie priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumi un tiek finansēti no valsts budžeta finansējuma, veicami tikai valsts valodā".

Eiropas Latviešu apvienības (ELA) vadītāja Elīna Pinto komisijas sēdē trešdien sacīja, ka apvienība ir arī biedrs Briselē bāzētas organizācijas "Europeans Throughout the World", kuras mērķi ir apvienot dažādu valstu diasporas organizācijas un "iestāties par tā saukto mobilo eiropiešu tiesībām". "Proti, par cilvēku, kas dzīvo ārpus savas mītnes zemes un kas ir Eiropas pilsoņi, un par viņu tiesībām izmantot Eiropas līgumos un Eiropas pamattiesību hartā nostiprinātās tiesības. Starp šīm tiesībām ir arī vēlēšanu tiesības – gan aktīvās, gan pasīvās, gan Eiropas Parlamenta, gan pašvaldību vēlēšanās," skaidroja Pinto.

Viņa norādīja, ka šīs organizācijas valde lūgusi ELA rūpīgi sekot līdzi šī likumprojekta virzībai un ziņot valdei par to, cik lielā mērā tas nesamērīgi ierobežo Eiropas pilsoņu vēlēšanu tiesību izmantošanu Latvijā saistībā ar valodas regulējumu. "Organizācijas darba kārtībā pastāv iespēja arī demaršēt Eiropas Komisijas atbildīgo ģenerāldirektorātu par Eiropas pilsoņu tiesību jautājumiem," brīdināja Pinto. ELA pauda arī gatavību piedalīties Saeimas komisijas darba grupas darbā.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropas Parlamenta EDSO Eiropas Cilvēktiesību tiesa Eiropas Komisija Priekšvēlēšanu aģitācija Saeima Satversmes tiesa
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form