LIZDA gatava tiesāties, ja nerisinās bērnudārzu pedagogu algu problēmu  (34)

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien izskatīja vairāk nekā 10 000 parakstu guvušo sabiedrības iniciatīvu, kurā aicināts novērst diskrimināciju pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksā.

Iniciatīvas autore LIZDA uzskata, ka pirmsskolas izglītības pedagogiem atalgojums daļēji būtu jānodrošina arī no valsts budžeta. Patlaban šiem pedagogiem algu maksā pašvaldības, tādējādi to atalgojuma apmēru ietekmē katras pašvaldības finansiālās iespējas.

LIZDA vadītāja Inga Vanaga komisijas sēdē informēja par nevienlīdzību pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksā. Viņa norādīja, ka pirmsskolas izglītības pedagoga zemākā darba likme par nostrādātām 40 stundām ir 872 eiro jeb 5,45 eiro par nostrādātu stundu. Kā piemēru Vanaga minēja situāciju Lietuvā, kur pirmsskolas izglītības pedagoga minimālā likme ir 1216 eiro, bet Igaunijā – 1315 eiro.

Tāpat Vanaga norādīja, ka Latvijā citu pedagogu minimālā likme par 30 stundām ir 830 eiro jeb 6,92 eiro par vienu stundu. Tādējādi starpība par vienu darba stundu ir 1,47 eiro jeb 21,24%.

Vanaga informēja, ka iepriekš tikusi panākta vienošanās nevienlīdzību pedagogu samaksā mazināt 5% apmērā, kas kopumā valsts un pašvaldību budžetos prasītu papildus 2,2 miljonus eiro, tomēr reāli lēmumi vēl nav tikuši pieņemti.

LIZDA priekšlikums paredz veikt grozījumus Izglītības likumā, nosakot, ka pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem darba samaksa tiek nodrošināta gan no pašvaldību, gan valsts budžeta, šim mērķim nodrošinot finansējumu sākot jau ar 2022.gadu. "Valsts budžeta līdzfinansējums būtu tas, kas novērstu nevienlīdzību pedagogu darba samaksā," paskaidroja Vanaga.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvis Jānis Ozols atzina, ka kolektīvajā iesniegumā paustā problēma tik tiešām pastāv, turklāt jau labu laiku atpakaļ par to ir sāktas sarunas un "ir sperti soļi pretī nevienlīdzības mazināšanai". Vienlaikus viņš norādīja, ka kolektīvajā iesniegumā minētais priekšlikums nerisina problēmu pēc būtības, jo, nomainot to, kas maksā algu, nevienlīdzība atalgojumā nemazināsies. Ozola ieskatā, ir jāmeklē cits risinājums.

Pēc IZM pārstāvja teiktā, ja valsts pilnībā finansētu pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksu, tas budžetā prasītu papildus 80 miljonus eiro, kas "nav iespējams no finansiālā viedokļa". Tajā pašā laikā Ozols informēja, ka indikatīvi pedagogu atalgojuma problēma varētu tikt atrisināta 2025.gadā. Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs piebilda, ka pedagogu darba samaksas izlīdzināšanai tiks paredzēti 2,2 miljoni eiro un šāda summa tiks paredzēta katru turpmāko gadu.

Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Ināra Dundure norādīja, ka gaidīt pedagogu darba samaksas izlīdzināšanu līdz 2025. gadam ir pārāk ilgs laiks. Viņas ieskatā, būtu jānosaka konkrētāks mērķis, kad un kā notiks atalgojuma izlīdzināšana, proti, ir jāizstrādā pirmsskolas izglītības pedagogu atalgojuma pieauguma grafiks.

Savukārt LIZDA vadītāja uzsvēra, ka gadījumā, ja risinājums pedagogu darba samaksas izlīdzināšanā netiks panākts jau 2022. gada budžetā, arodbiedrībai ir mandāts vērsties Satversmes tiesā. "Es negribu nonākt līdz tiesvedībai, tāpēc aicinu ieklausīties kompromisa variantā," pauda Vanaga, norādot, ka jau tagad pirmsskolas izglītības iestādes saskaras ar darbaspēka problēmām.

IZM pārstāvis piebilda, ka ministrija būtu laimīga, ja ar vienu lēmumu varētu atrisināt pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksas problēmu, tomēr vēl gaidāmas 2022. gada budžeta sarunas.

Deputāts Igors Pimenovs (S) aicināja Budžeta komisiju vienoties par lēmumprojektu, ar ko valdībai tiktu uzdots izstrādāt priekšlikumus, kādā veidā tiks izpildīta LIZDA prasība par pedagogu darba samaksas izlīdzināšanu.

Savukārt komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars (AP) norādīja, ka LIZDA ir noformulējusi divus jautājumus, no kuriem izmaiņas Izglītības likumā par avotu pedagogu darba samaksas nodrošināšanai attiecas uz Saeimas izglītības komisiju, bet finansējuma pieprasījums atalgojuma pieaugumam ir Budžeta komisijas kompetencē.

Tā kā 2022. gada budžeta izstrāde joprojām atrodas "valdības gaiteņos ", bet Saeimā tas nonāks oktobra vidū, Bondars aicināja pedagogu darba samaksas izlīdzināšanas jautājumu risināt kopā ar IZM, Finanšu ministriju un Ministru prezidentu. "Mums patlaban nav iespēju lemt par budžetu," piebilda Bondars.