LU rektors: tuvākajos gados jāizveido nopietna akreditācijas sistēma
Foto: F64

Nopietna akreditācijas sistēma šogad netika izveidota, tādēļ tuvākajos gados tāda būtu jāizveido, šodien preses konferencē par izglītības un zinātnes ministra Vjačeslava Dombrovska (RP) pirmajās 100 dienās paveikto norādīja Latvijas Universitātes (LU) rektors Mārcis Auziņš.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Akreditācijas procesam mēs izgājām cauri, bet mēs saprotam, ka tas bija tāds pagaidu variants. Tāda nopietna akreditācijas sistēma izveidota netika. Es ļoti ceru, ka tuvāko gadu laikā būs šāda nopietna akreditācijas sistēma, kas dotu reālu pierādījumu tam, ka mūsu programmas ir starptautiski konkurētspējīgas," sacīja rektors.

Arī pats ministrs atzina, ka akreditācija notikusi principā tāpat kā pēdējos 20 gadus. Viņš pats neesot ar to apmierināts, bet neesot bijusi cita iespēja, jo bija apdraudētas absolventu iespējas saņemt valsts atzītus diplomus arī kvalitatīvajās studiju programmās.

Auziņš sacīja, ka visi ļoti cerīgi skatās uz ministru un to, kas notiek augstākajā izglītībā, taču patlaban īstas sajūtas, kā stratēģiskie jautājumi saistībā ar augstāko izglītību attīstīsies tālāk, tomēr neesot. "Domāju, ka šobrīd ir tas brīdis, kad jāķeras klāt stratēģiskajiem jautājumiem. Es ļoti ceru, ka ministra uzstādījums, ka aizsāktās reformas augstākajā izglītībā, kas tika iezīmētas iepriekšējā ministra laikā, tiešām turpināsies, jo tie aktualizētie jautājumi ir svarīgi," teica LU rektors. Viņš gan piebilda, ka atgriezt atpakaļ vai nobremzēt reformas augstākajā izglītībā vairs neesot iespējams un aktuālie jautājumi jārisina gan Augstākās izglītības padomes, gan ministrijas dokumentos.

Kā otro ļoti būtisko nepieciešamību viņš minēja zinātnisko institūciju starptautisko izvērtējumu, kur process sācies un tas jānoved līdz galam. Rektors arī pauda pārliecību, ka ar pētniecības kvalitāti un rādītājiem viss nav kārtībā, tādēļ cer, ka izvērtējums novedīs pie zinātnes starptautiskās konkurētspējas palielināšanas. Tas LU esot ļoti svarīgs jautājums.

Viņš gan akcentē arī to, ka nepieciešams palielināt augstākās izglītības konkurētspēju. Savukārt Dombrovskis norādīja, ka viņa prioritāte ir augstākās izglītības starptautiskās konkurētspējas nodrošināšana un zinātnes reformas.

Savukārt saistībā ar ārvalstu studentu piesaisti LU rektors norādīja, ka jārisina jautājumi par pašreizējo valodas regulējumu. "Ja ierobežojumi attiecībā uz svešvalodu lietošanu augstākajā izglītībā paliks tādi, kādi ir šobrīd, mums būs ļoti grūti kļūt konkurētspējīgiem starptautiski," uzsver Auziņš. Viņaprāt, nepieciešams izveidot kompaktu, dinamisku augstākās izglītības sistēmu, kas spējīga konkurēt starptautiskā augstākās izglītības telpā. "Domāju, ka mums ir visi priekšnosacījumi, lai tas realizētos," piebilda Auziņš.

Rīgas Stradiņa Universitātes rektors Jānis Gardovskis sadarbību ar ministru vērtē atzinīgi, jo viņš atvērts iesaistīties nozaru organizāciju darbā. Rektors uzskata, ka saistībā ar augstskolu kvalitāti tā ir jāmēra lietišķi. "Jāsaprot, ko tad īsti šīs studiju programmas nodrošina, kādus speciālistus gatavojam. Vai tiešām varam konkurēt starptautiskajā tirgū, vai mūsu speciālists ir nepieciešams tikai Latvijā, vai arī ārpus Latvijas robežām," sacīja Gardovskis.

Viņš arī piekrīt, ka idejas, kas tiek apspriestas, par augstskolu pārvaldību, zinātnes jautājumiem ir ļoti aktuālas un tās ir jārisina.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors Leonīds Ribickis norādīja, ka sadarbība ar ministru bijusi konstruktīva. Viņš Latvijas Universitāšu asociāciju vārdā norādīja, ka "beidzot ir izkustējies ledus" pēc ļoti ilga pārtraukuma un tiekot virzīti dokumenti par īpašumu nodošanu universitātēm.

Viņš atzīmēja, ka Latvijas Universitāšu asociācijas iniciatīva veidot kopīgu doktorantūru Latvijā ir guvusi atsaucību ministrijā, ir izveidota darba grupa un mēs turpinām darbu pie šīs problēmas.

Saistībā ar augstāko izglītību un zinātni pie paveiktā ministrs norāda, ka veikta studiju virzienu akreditācija, bet nākamā apjomīgā studiju virzienu akreditācija plānota pēc sešiem gadiem. Ministrs uzskata, ka, lai izvairītos no interešu konfliktu situācijām un kāpinātu uzticību izglītības sistēmai, turpmāk akreditācija būtu jāveic aģentūrām, kuras ir ieguvušas starptautisko EQAR sertifikātu.

Dombrovskis ir vienojies ar Latvijas Universitāšu asociāciju par vienoto doktorantūras studiju izveidi. Asociācija jau ir deleģējusi savus pārstāvjus darba grupā, kas nodarbosies ar šī nodoma realizāciju.

Savukārt, lai stiprinātu Latvijas zinātnes izcilību un konkurētspēju starptautiskā līmenī, tiek veikta Latvijas zinātnes un inovācijas sistēmas, zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēto zinātnisko institūciju starptautiska izvērtēšana un zinātniskās darbības kvalitātes izvērtējums. Rezultātā tiks iegūts objektīvs pašreizējās zinātnes un inovāciju politikas ieviešanas izvērtējums un priekšlikumi efektīvai zinātnes un inovāciju attīstības politikas tālākai pilnveidošanai un ieviešanai.

Tāpat IZM izveidota darba grupa "Zinātnes, tehnoloģiju attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2014.-2020.gadam projekta izstrāde". Šī politikas plānošanas dokumenta sagatavošanas un pieņemšanas gaitā plānotas plašas diskusijas un visu ieinteresēto pušu iesaiste un līdzdalība.

Paralēli noris aktīvs darbs arī pie Viedās stratēģijas izstrādes. Tajā plānots noskaidrot iespējamās specializācijas zinātnes un tehnoloģiju jomās. Specializācijas noteikšana esot būtiska, lai koncentrētu ieguldījumus tajos segmentos, kuros Latvijā ir lielākais potenciāls un ir sagaidāma lielākā atdeve. Viedās stratēģijas izstrādē tiek likts liels uzsvars uz atvērtu un ietverošu stratēģijas veidošanas procesu, kurā kopējās diskusijās ar industrijas un zinātnes pārstāvjiem tiek noteiktas iespējamās Latvijas specializācijas jomas. Process notiek ciešā sadarbībā ar Eiropas komisiju. Tiek plānotas vairākas darba sanāksmes ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem, lai vienoties par iespējamo kopīgo rīcību.

Pēc ministra iniciatīvas IZM patlaban strādā pie tā, lai izveidotu vienotu reģistru absolventu darba gaitu izpētei, kas apvienotu Valsts ieņēmumu dienesta, Nodarbinātības valsts aģentūras un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datubāzes. Paredzēts, ka šis rīks informēs potenciālo studentu par iespējamajām nākotnes izredzēm, absolvējot konkrēto augstskolu vai studiju virzienu.

Kā ziņots, 9.augustā apritēja 100 dienas, kopš Dombrovskis stājies izglītības un zinātnes ministra amatā. Iepriekšējais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis 30.aprīlī premjeram iesniedza demisijas rakstu, par savas atkāpšanās iemeslu minot veselības problēmas.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Augstākās izglītības padome Igaunija Jānis Gardovskis Latvijas Universitāte Lietuva Mārcis Auziņš Nodarbinātības valsts aģentūra Roberts Ķīlis Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form