NA gatavība pamest koalīciju, bet atbalstīt valdību – kompromiss, vērtē politoloģe
Foto: LETA

Nacionālās apvienības (NA) līdera Raivja Dzintara paziņojums, ka apvienība, kura iepriekš pauda gatavību atsaukt no valdības savus ministrus, ja premjers Krišjānis Kariņš (JV) un koalīcijas partijas apvienības viedokli neņems vērā, ir gatava arī pēc aiziešanas no koalīcijas atbalstīt valdības lēmumus, vērtējams kā kompromiss, portālam “Delfi” sacīja politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā ziņots, Dzintars ceturtdien raidījumā "Spried ar Delfi" izteicās, ka tad, "ja nonākam pie kritiski nepatīkamas situācijas, pie kuras, ceru, ka nenonāksim, ka NA nav koalīcijas sastāvā, ka mūsu ministri nav valdībā pārstāvēti, mēs būsim atvērti sarunām par iespējamo sadarbības līguma slēgšanu, par vienošanos atbalstīt [premjera Krišjāņa] Kariņa mazākuma valdību".

Politoloģe portālam "Delfi" sacīja, ka šāda nostāja ir vērtējama kā kompromiss, lai pirms vēlēšanām "nenogāztu" valdību, vienlaikus NA ļaujot demonstrēt saviem vēlētājiem pozīciju nacionālajā jautājumā.

Viņa norādīja, ka ir priekšvēlēšanu laiks un tādēļ ir sākušās priekšvēlēšanu cīņas. Viņasprāt, NA šeit saskata iespēju pozicionēties savu vēlētāju acīs, jo protams, viņu elektorātam nacionālie jautājumi ir ļoti svarīgi.

"Te gan es gribētu teikt, ka šī nav tikai retorika, ka šai kritikai ir pamats, jo tas, kas notika 10. maijā, kāda bija potenciālo svinētāju kontrole vai kā tika kontrolētas norises 9. un 10. maijā – šajos procesos ir ļoti daudz kļūdu un nepilnību. To atzina arī, piemēram, Pabrika kungs savā publiskajā paziņojumā," skaidro eksperte, piebilstot, ka līdz ar to nevarētu teikt, ka te ir tikai "tukši paziņojumi no NA".

Tie esot pamatoti, bet, iespējams, tie ir vēl skaļāki tieši tādēļ, ka tuvojas vēlēšanas.

Pēc viņas teiktā, arī "Attīstībai/"Par!"" šobrīd negribot pieļaut iekšlietu ministres Marijas Golubevas (AP) demisiju, taču ne tāpēc, ka tā neredzētu kļūdas, bet gan tādēļ, ka priekšvēlēšanu laikā tā būtu slikta ziņa saviem vēlētājiem.

"Proti, ka mūsu partijas ministrs netiek galā ar saviem pienākumiem. Līdz ar to skaidrs, kāpēc viņi negrib pieļaut šo demisiju un nedot ieroci citu rokās, it īpaši tuvojoties vēlēšanām. Tajā pašā laikā, NA apzinās, ka, ja viņi neko nedarīs, tad viņu vēlētājs jutīsies nodots un teiks: "Jūs par neko necīnījāties."

Tādējādi Dzintara paziņojums "Delfi TV" raidījumā ir drīzāk kā signāls tam, ka it kā ir atrasts kompromiss, kā, no vienas puses, NA nepazaudēt cieņu savu vēlētāju acīs, savukārt AP – kaut cik noturēt savu reputāciju, vienlaikus izvairoties no valdības krīzes.

Vaicāta, cik samērīgs bijis demisijas pieprasījums, politoloģe norādīja, ka NA rīcība ir asāka, jo tā apzinās vēlēšanu tuvumu.

"Bet šeit katrs, arī premjera publisks paziņojums par to, ka viņš prasa skaidrojumu nebija tāda premjeram līdz šim ļoti raksturīga, ja ne agresīva, tad strikta rīcība. Viņš vienmēr ir bijis salīdzinoši maigs un diplomātisks savās rīcībās. Šis vēlēšanu tuvums liek katrai partijai apzināties nacionālā jautājuma nozīmi visu grupu elektorātos, tostarp "Jaunās vienotības"," uzskata politoloģe.

Viņasprāt, katrs šobrīd saprot, ka šajā situācijā būtu jāreaģē, lai nepieviltu savu vēlētāju. Tādēļ, ņemot vērā, ka "NA vēlētājs ir izteikti nacionāli orientēts cilvēks, kuram 9. maijs ir tāda izteikti liela sāpe ne tikai šogad, kad ir noticis viss traģiskais, ko Krievija ir izdarījusi Ukrainā, bet vienmēr", politoloģe izprot politiskā spēka rīcību, jo savādāk, partijai nepaužot savu pozīciju, savā ziņā šajā situācijā uzvarētāji būtu AP.

Līdz ar to Metla-Rozentāle uzskata, ka NA šajā situācijā īpaši lielas izvēles nebija, un "tā rīcība, tuvojoties vēlēšanām, bija adekvāta".

It īpaši tas esot attiecināms uz Dzintara izteikumiem "Spried ar Delfi", proti, ka viņi tajā pašā laikā arī nenogāž valdību, parādot, ka spēj iziet uz kompromisiem.

Šāda skaidra pozicionēšanās ir tas, ko elektorāts no viņiem sagaida, norāda politoloģe.

Šobrīd, tuvojoties vēlēšanām, politiķi vēl vairāk domā par sabiedrības reakciju uz katru kustību, kā arī to, kā tas atsauksies uz vēlēšanu rezultātiem. No vienas puses esot skaidrs, ka nevienam nebūtu labuma, ja valdība šobrīd, tik īsi pirms vēlēšanām, kristu, taču, tajā pašā laikā, katrs vēlas parādīt savu pozīciju.

Tieši šādi nacionāli jautājumi, viņasprāt, ir to jautājumu vidū, kas palīdz partijām pozicionēties savu vēlētāju priekšā.

"Vēlētājs saprot, vai šī partija ir tuvāka viņa uzskatiem, vai tālāka. Šajā jautājumā, it īpaši kara kontekstā, visas partijas tā kā kļuva nacionālas un pārņēma nacionālo jautājumu, tādēļ NA nosacīti pazuda konkurētspējīgā priekšrocība, ar ko viņi izcēlās savu vēlētāju priekšā. Viņi šobrīd redz, ka uz 9. maija fona var izcelties ar to, ka vairāk pārstāv nacionāli orientēto vēlētāju intereses," skaidro politoloģe.

"Tāpēc jāsaprot, ka tajā lēmumā, kā rīkoties, katra partija skatīsies uz savām personīgajām interesēm. No vienas puses, kā sevi vislabāk parādīt vēlētāju acīs, un, no otras puses, apzinoties, ka valdības krišana nevienam nav izdevīga," viņa teica./

Kā ziņots, 12. maijā NA Saeimas frakcija un valde lēmusi pieprasīt Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) atbrīvot no amata iekšlietu ministri Mariju Golubevu (AP) saistībā ar situāciju 9. un 10. maijā, portāls "Delfi" uzzināja apvienībā "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK".

Ja premjers un koalīcijas partneri šajā jautājumā neņems vērā NA viedokli, partijas valde neredz iespēju turpināt darbu šajā valdībā un lems par savu ministru atsaukšanu.

Kariņa preses sekretārs Sandris Sabajevs portālam "Delfi" sacīja, ka Kanādā, Otavā, patlaban ir nakts, un komentārs tāpēc tiks sniegts vēlāk.

Opozīcijā esošā Saeimas frakcija "Neatkarīgie" paziņojumā medijiem pauž, ka arī tā pieprasa Golubevas demisiju.

"Ņemot vērā to, ka iekšlietu ministre nav spējusi novērtēt iespējamās provokācijas un prognozējamos drošības riskus un sakarā ar acīmredzamu absolūtu nekompetenci, "Neatkarīgo" deputāti Aldis Gobzems, Karina Sprūde, Ramona Petraviča, Māris Možvillo un Ralfs Nemiro iesnieguši Saeimas lēmuma projektu "Par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministrei Marijai Golubevai"," teikts frakcijas paizņojumā.

Demisijas pieprasījumu parakstījuši arī Saeimas deputāti Jūlija Stepaņenko, Ļubova Švecova, Ēriks Pucens, Kaspars Ģirģens un Inguna Rībena.

"Neatkarīgie" prognozē, ka atbilstoši Saeimas kārtības rullī paredzētajiem termiņiem, Saeima par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministrei Marijai Golubevai varētu lemt nākamajā ceturtdienā, 19. maijā.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka arī otrdien, 10. maijā, pie pieminekļa Pārdaugavā cilvēki devās nolikt ziedus. Iepriekšējā dienā noliktie ziedi bija jau novākti.

Cilvēki pulcējās, skandēja padomju dziesmas, taču vakarā ap pulksten 22.30 policijas Speciālo uzdevumu bataljonam izdevies izklīdināt sanākušos.

Par notikušo premjers Krišjānis Kariņš (JV) pieprasījis iekšlietu ministres Marijas Golubevas (AP) paskaidrojumus.

Golubeva gan trešdienas rītā paziņojusi, ka demisionēt negrasās. Vienlaikus viņa atzina, ka Valsts policijas reakcija uz notiekošo otrdien Pārdaugavas pieminekļa pakājē varēja būt ātrāka.

Savukārt Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks 11. maijā pieņēma lēmumu līdz 31. augustam aizliegt piekļuvi pieminekļa kompleksam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Marija Golubeva Spried ar Delfi Krievija Krišjānis Kariņš Raivis Dzintars
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form