Nākamnedēļ valdība varētu lemt par ārkārtējās situācijas pagarināšanu līdz pat trim mēnešiem
Foto: F64

Paredzams, ka nākamajā nedēļā Ministru kabinets varētu lemt par ārkārtējās situācijas, kas patlaban noteikta līdz 14. aprīlim, pagarināšanu, izriet no valdības locekļu teiktā preses konferencē otrdien pēc valdības sēdes. Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) paudusi gatavību rosināt ārkārtējās situācijas pagarināšanu līdz trim mēnešiem.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Viņķele norādīja, ka "mūsu tautiešu, kas atbraukuši no ārvalstīm, kurās inficēšanās līmenis ir augstāks nekā Latvijā, iebraukšanas vilnis noslēdzās tikai nupat. Tas nozīmē, ka mums ir jārēķina vēl vismaz divreiz pa divām nedēļām, kur varam sagaidīt inficēšanās uzliesmojumu".

Tāpēc ministre atbalsta ārkārtējās situācijas pagarināšanu. "Manuprāt, tas būtu jādara, jo valdībai ir tiesības nekavējoties pārtraukt ārkārtējo situāciju, ja tam ir indikācijas un ja esam pārliecināti, ka situācija ir stabilizēta un mums vairs nedraud epidēmijas uzliesmojums. Šādu pieeju atbalsta arī premjers, un visdrīzāk nākamnedēļ lemsim laikus par turpmākajiem soļiem," teica Viņķele.

Triju mēnešu termiņu viņa min arī tādēļ, ka saskaņā ar likumu Ministru kabinetam ir tiesības, ja nepieciešams, vienu reizi pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem.

Arī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP), atbildot uz žurnālistu jautājumiem par centralizēto eksāmenu norisi šajā mācību gadā, sacīja, ka gala lēmums par eksāmeniem tiks pieņemts līdz ar ārkārtējās situācijas termiņa pagarināšanu, kas varētu notikt pēc aprīļa vidus. Šuplinska lēsa, ka gala lēmums par eksāmeniem varētu tikt izlemts nākamās nedēļas beigās vai uzreiz pēc Lieldienām.

Likumā "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" teikts, ka ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.

Ārkārtējo situāciju izsludina Ministru kabinets uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par trim mēnešiem, teikts likumā.

Lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Ministru kabinets atceļ pirms noteiktā laika, ja valsts apdraudējums ir novērsts vai pārvarēts. Lēmumu par ārkārtējās situācijas atcelšanu Ministru kabinets paziņo Saeimas Prezidijam.

Atkarībā no valsts apdraudējuma veida, intensitātes un rakstura, kā arī mainoties apdraudētās teritorijas lielumam, Ministru kabinets izdara attiecīgus grozījumus lēmumā par ārkārtējo situāciju. Ministru kabinetam ir tiesības, ja nepieciešams, vienu reizi pagarināt izsludināto ārkārtējo situāciju uz laiku, kas nav ilgāks par trim mēnešiem. Lēmumu par ārkārtējo situāciju vai grozījumiem lēmumā par ārkārtējo situāciju, ja ir nepieciešami papildu teritoriāli vai tiesību ierobežojumi, kā arī par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu Ministru kabinets 24 stundu laikā pēc tā pieņemšanas paziņo Saeimas Prezidijam.

Saeimas Prezidijs Ministru kabineta lēmumu par ārkārtējo situāciju vai par tādiem grozījumiem lēmumā par ārkārtējo situāciju, kuri nosaka papildu teritoriālos vai tiesību ierobežojumus, kā arī par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu nekavējoties iekļauj Saeimas sēdes darba kārtībā.

Ja, izskatot šādu Ministru kabineta lēmumu, Saeima to noraida, attiecīgais lēmums zaudē spēku un saskaņā ar to ieviestie pasākumi nekavējoties tiek atcelti.

Iepriekš Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs, profesors Uga Dumpis izteicies, ka ārkārtējā situācija būs jāpagarina.

Jau ziņots, ka pēdējā diennaktī veikti 500 izmeklējumi personām ar aizdomām par saslimšanu ar Covid-19. No tiem saslimšana apstiprināta 22 cilvēkiem. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) informē, ka Latvijā kopā veikti 14 807 izmeklējumi, infekcija apstiprināta 398 personām.

Kā liecina Nacionālā veselības dienesta dati, 27 pacienti stacionēti, tai skaitā 24 ar vidēju slimības gaitu, bet trīs ar smagu.

Visā Latvijā saistībā ar Covid-19 izplatīšanos 12. martā izsludināta ārkārtējā situācija, kas būs spēkā līdz 14. aprīlim.

Ņemot vērā esošo epidemioloģisko situāciju, no 18. marta īpaši piesardzības pasākumi ir attiecināti uz personām, kuras atgriezušās no ārvalstīm, vairs neizdalot specifisku valstu grupu.

Trešdien, 25. martā, SPKC epidemiologi, veicot reģistrēto Covid-19 gadījumu epidemioloģisko izmeklēšanu, konstatējuši, ka pieci saslimušie nevar norādīt, ka bijuši ārzemēs vai viņiem ir bijis kontakts ar apstiprinātu Covid-19 saslimušo vai personu, kura bijusi ārzemēs. Līdz ar to nav nosakāma epidemioloģiskā ķēde, kas nozīmē, ka Latvijā tiek konstatēti pirmie Covid-19 gadījumi, kas saistīti ar vietējo jaunā koronavīrusa transmisiju sabiedrībā.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) devusi nosaukumu jaunā koronavīrusa izraisītajai slimībai. Tā nodēvēta par Covid-19. Nosaukums izveidots no vārdiem "korona", "vīruss" un "slimība". Savukārt skaitlis 19 apzīmē gadu, kurā sākās vīrusa uzliesmojums. Pirmās ziņas par vīrusa uzliesmojumu parādījās pērnā gada 31. decembrī.

Atgādinām, ka pats koronavīruss nav nekas jauns – tā ir jau zināma vīrusu grupa, kas atrasta gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem. Tomēr pērn rudenī identificētais ir pavisam jauns koronavīrusa paveids – SARS-CoV-2. Covid-19 ir šī vīrusa izraisītā slimība. Iepriekš nopietnus saslimšanas gadījumus izraisījis SARS koronavīruss jeb SARS-CoV, kura rezervuārs dabā ir civetkaķi un, iespējams, sikspārņi, un MERS koronavīruss, kura infekcijas rezervuārs dabā ir vienkupra kamieļi. Covid-19 infekcijas avots (rezervuārs) pagaidām nav zināms.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Ilga Šuplinska Ilze Viņķele Ministru kabinets Slimību profilakses un kontroles centrs
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form