Nakts, diversantu mīnas un trotils. Kā padomju armija 1990. gadā spridzināja latviešu pieminekļus

1990. gada 5. decembra naktī četrās dažādās vietās Latvijā pēkšņi nogranda sprādzieni. Nezināmi ļaundari koordinēti uzspridzināja četrus latviešu leģionāriem veltītus pieminekļus, kas bija uzstādīti pavisam nesen. Latvijas Republika tikko bija atjaunojusi neatkarību, bet šeit atradās vēl Latvijai naidīgās padomju drošības struktūras, kas ar teroru centās destabilizēt situāciju valstī un noslāpēt mūsu atdalīšanos no "brālīgo valstu saimes". Sprādzieni, kas postīja ne tikai latviešu karavīriem veltītos pieminekļus, bija daļa no šīs padomju spēku operācijas.

Iekšlietu sistēmas veterāns Andris Staris, kurš Atmodas laikā bija tikko atjaunotās Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas departamenta priekšnieka vietnieks, portālam "Delfi" ļāva ieskatīties savās slavenajās "mapēs", kurās glabājas arī uzziņa par 1990.–1991. gadā Latvijā notikušajiem sprādzieniem.

Pirmais sprādziens atskanēja 1990. gada 21. septembrī Rīgā. Briežu ielā pie 1918. gadā dzimuša Treileru flotes Rīgas bāzes inženiera dzīvokļa durvīm bija atstāts spridzeklis, kas sprāgstot sabojāja vairāku dzīvokļu durvis. Sprādzienā neviens necieta. Likumsargi pēc tam konstatēja, ka ļaundari bija izmantojuši 300–400 gramus sprāgstvielas, iespējams, trotilu. 26. septembrī nenoskaidrots spridzeklis tika nomests Vecrīgā pie kafejnīcas "Māksla" durvīm. Eksplozijā kopumā tika izsisti 60 logu stikli, arī šajā sprādzienā neviens necieta.