Foto: DELFI Aculiecinieks

Inčukalna sērskābo gudrona dīķu sanācijas projekts no ieviešanas viedokļa sekmīgi īstenojas un ir pārliecība, ka projekts tiks sekmīgi pabeigts, sasniedzot rezultātu, sacīja Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības (ES) fondu Uzraudzības departamenta direktore Diāna Rancāne.

Projekta virsuzraudzībā iesaistījies arī JASPERS - EK un Eiropas Investīciju bankas līdzfinansēts instruments atbalstam dalībvalstīm īpaši sarežģītos gadījumos. JASPERS eksperti dod pozitīvus signālus, informēja FM pārstāve.

Vienlaikus Rancāne vērsa uzmanību, ka par šo projektu gan sarunās ar Eiropas Komisiju, gan nākotnē sarunās ar auditoriem un kontrolieriem var būt aktuāls jautājums par papildu izmaksu pamatotību šajā projektā. Projekts gan ir sadārdzinājies, tomēr, FM ekspertu ieskatā, tas nav sadārdzinājies klasiskā izpratnē, kad par vienu un to pašu pēkšņi ir jāmaksā dārgāka cena. Gudrona dīķu ķīmiskais sastāvs ir mainījies ļoti neparedzami, šādu slēdzienu devis arī JASPERS eksperts. Tomēr Latvijas pusei var nākties ar JASPERS atbalstu skaidrot auditoriem, kāpēc šo sadārdzinājumu nevarēja sākotnēji paredzēt, skaidroja Rancāne.

Gudrona dīķi ir pagājušā gadsimta mantojums. 20.gadsimta 50.-80.gados no Rīgas naftas pārstrādes un smēreļļu rūpnīcas tika izvests sērskābais gudrons - ražošanas atkritums, kas veidojās medicīnisko un parfimērijas eļļu ražošanas procesā. Līdz 20.gadsimta 70.gadu sākumam tā uzglabāšanai tika izmantots Ziemeļu dīķis, bet vēlāk - Dienvidu dīķis. Atkritumi tika izgāzti smilts karjeros bez pamatnes un bortu hidroizolācijas.

Inčukalna sērskābo gudronu dīķu sanācijas projekta mērķis ir novērst riskus, ka piesārņojums paplašināsies un samazinās augstas kvalitātes artēzisko ūdeņu resursus Rīgas un Inčukalna novada ūdensapgādei.

Projekts tiek finansēts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļiem. Darbu laikā atklājās, ka gudrona ķīmiskais sastāvs ir citādāks, un tas apgrūtināja sanāciju un sadārdzināja projektu. Sākotnēji sanācijas projektam bija paredzēti 29 miljoni eiro, bet vēlāk projekts sadārdzinājās līdz 45,5 miljoniem eiro.

Projekta pasūtītājs ir Valsts vides dienests, galvenais būvuzņēmējs - SIA "Skonto būve", savukārt tehnoloģisko aprīkojumu nodrošina Vācijas kompānija "Mueg".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!