Foto: DELFI

"Uzstādījums par to, ka mums ir jāņem maksimālais apjoms visu, ko vien var dabūt, netika pat ne ar pušplēstu vārdu pieminēts, līdz ar to mēs Veselības ministrijā skatījāmies pēc tā regulējuma, kurš ir valsts pārvaldei saistošs – pēc lietderības principa, vērtējot potenciālās izmaksas," tādu viedokli piektdien Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par pērnā gada nogalē veiktajiem vakcīnu pret Covid-19 iepirkumiem pauda bijusī veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Viņa uzsvēra, ka lietderības principu neviens nebija atcēlis un bija "svaigā atmiņā masku iepirkumi". Tajos, ņemot vērā risku, "totāla bada apstākļos, pirka, ko varēja nopirkt, mēģinot pārliecināties par drošību, un dabūja pa galvu tā, ka maz nelikās", sacīja Viņķele.

Bijusī ministre uzsvēra, ka šajā gadījumā apsvērumi par racionālu budžeta līdzekļu izlietojumu, kombinējot tos ar mediķu un speciālistu novērtējumu par vakcīnu drošumu un prognozēm par to pieejamību, arī veidoja Latvijas vakcīnu iepirkuma portfeli.

Piektdien, 9. jūlijā, notika kārtējā Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēde, kas izveidota ar mērķi, "lai izmeklētu Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, kā arī nosauktu to politisko amatpersonu vārdus, kuras izraisījušas neatgriezeniski negatīvas sekas Latvijai". Piektdienas sēdē uzaicinātas piedalīties bija tā laika veselības ministre Viņķele un bijusī Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško.

Atbildot uz komisijas vadītāja Riharda Kozlovska (JV) jautājumu, vai abas ir zinājušas, ka ir izveidota neformāla darba grupa saistībā ar vakcīnu pret Covid-19 iepirkšanu, abas atbildēja apstiprinoši. Kā sacīja Mūrmane-Umbraško, tajā piedalījās tie cilvēki, kas jau gadiem strādājuši ar vakcīnu kalendāra jautājumiem un darbojušies tur atbilstoši savai kompetencei.

Viņķele un Mūrmane-Umbraško bija vienisprātis, ka tagad pēc pusgada neesot īsti korekti skatīt jautājumu par tikai viena konkrēta vakcīnu veida pirkšanu, kā arī, izejot no šobrīd zināmās informācijas, kuras uz to brīdi, kad bija jāpieņem lēmums, vēl nebija. Mūrmane-Umbraško kā piemēru minēja bērnu vakcināciju no 12 gadiem, ko šobrīd drīkst darīt ar konkrētajām "Pfizer-BioNTech" vakcīnām, bet tas netika plānots, kad bija jāpieņem lēmums par to iepirkšanu.

Atbildot uz komisijas deputāta Valērija Agešina (S) jautājumiem, Viņķele skaidroja, ka šis nav bijis politisks lēmums, bet ekspertu un speciālistu lēmums, kuri vērtējuši, kuras vakcīnas jāiekļauj, tāpat kā iepriekš darījuši ar citām vakcīnām, kas tika iekļautas vakcīnu kalendārā. Kā minēja Viņķele, darba grupas dalībnieku pilnvaras izrietējušas no esošā normatīvā regulējuma, kā tiek veikti iepirkumi un īpašas pilnvaras nav tikušas deleģētas. Savukārt to, ka darba grupas lēmumi netika formalizēti, Mūrmane-Umbraško tobrīd nebija zinājusi, bet uzzinājusi tikai krietni vēlāk, viņa sacīja sēdē.

"Tas, ka viņa netiek formalizēta, nav galvenā kļūda. Ja viņa būtu bijusi formalizēta, ja būtu tie uzvārdi sarakstīti uz papīra, lēmums jau nebūtu bijis savādāks," norādīja Mūrmane-Umbraško.

Apkopojot iepriekšējās sēdēs noskaidroto no aptaujātajiem ierēdņiem, Kozlovskis sacīja, ka "lielākā daļa teica, ka īsti nezināja, ko no viņiem sagaida tajā darba grupā" un "nezināja, ka viņi lemj".

"Kā pašlaik no Viņķeles kundzes, gan no Umbraško kundzes izskan, ka faktiski jāizskata kopumā, "Pfizer" bija sarežģīts, loģistika sarežģīta, dārgs. Visi, kas te bijuši pirms jums faktiski teica to, ka "nē, mēs nebijām tie, kuriem bija jālemj" un ar stangām jāvelk ārā tas, ka, teiksim, reāla situācija, tad arī pasakiet "mēs lēmām, tajā situācijā "Pfizer" izskatījās pārāk neizdevīgi Latvijai, tāpēc mēs samazinājām devas", bet tas nekur neizskan līdz šim," komentēja Kozlovskis.

Uz to Viņķele viņam atbildēja: "Ir jāsaprot, ka, iesaucot ierēdņus Parlamentārās izmeklēšanas komisijā, kur pēdējā pusgada diskurss ir bijis tāds, ka tie ir cilvēki, kuri principā būtu jāliek cietumā, jo viņi ir masu slepkavas. Ar augstu varbūtību mēs varam prognozēt, ka cilvēki runās ļoti stīvi, baidīsies un aiz tām bailēm paralizēti, nestāstīs tos apsvērumus, kas bija tobrīd."

Tāpat viņa sacīja, ka vakcinācijas stratēģijā, kas bija skatīta Ministru kabinetā sākot ar novembri, parādās tie apsvērumi gan par aptvērumu, gan mērķa vakcinācijas līmeni, gan vakcīnu skaitu. Viņķele piebilda, ka līdz pat Ziemassvētku laikam "arī no valdības vadītāja intereses un iniciatīvas par vakcīnām nebija", tāpēc Veselības ministrija, kolēģi un eksperti to darīja "pēc savas labākās saprašanas un godaprāta, piedāvājot risinājumu, kas ietver prognozes par to, kura vakcīna būs ātrāka, kura ir efektīva". Tobrīd "AstraZeneca" rādīja tos labākos rezultātus, tāpat tika paturēti prātā arī lietderības apsvērumi, Viņķele raksturoja vakcīnu izvēles principu kopumu, kas tika lietots.

"Tas, ka Parlamentārās izmeklēšanas komisijā izsaucot, cilvēki nobīstas un apmulst, nu tā tas ir diemžēl," sacīja bijusī ministre.

Jau vēstīts, ka pirmajā iepirkumā līdz 2020. gada 19. novembrim Latvija varēja pieteikties līdz 860 000 "Pfizer" vakcīnu devām, bet faktiski tika pieņemts lēmums par 97 500 vakcīnu devu iepirkšanu. Nākamajā kārtā, kad tika piedāvātas 430 000 šī ražotāja vakcīnu devas, Latvija pieteicās uz 100 000.

Prokurors 27. maijā pieņēma lēmumu uzsākt kriminālprocesu par vakcīnu iepirkumu.

Kriminālprocess uzsākts par iespējamu amatpersonu bezdarbību un tajā tiks vērtēta arī ministru rīcība.

Saistībā ar iepirkumiem amatu zaudēja Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško, kā arī Zāļu valsts aģentūras direktors Svens Henkuzens.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!