Foto: LETA

Diskusijas par Valsts valodas centra (VVC) vērtējumu, ar kuru atzīts, ka vārds "nēģeris" ir stilistiski neitrāls, ieskicējušas atšķirīgu nozaru ekspertu skatu uz vārdu nozīmi – kamēr lingvisti norāda, ka ikvienam vārdam valodā ir sava dabiski veidojusies nozīme, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks iepriekš akcentēja, ka šī nozīme rodas sociālo procesu rezultātā.

"Var jau saprast, ka sociālantropoloģijā visu uzlūko kā simbolu sistēmu, bet mums tas nešķiet īsti pareizi un pamatoti, jo vārda nozīme valodniecībā ir neapšaubāma. Pretējā gadījumā tas būtu tikai skaņu sakopojums. Kā tad mēs atšķirtu, ko kāds vārds, ko kāda leksiska vienība izsaka? Tas būtībā nojauc priekšstatu par valodu kā saziņas līdzekli," portālam "Delfi teica VVC galvenais lingvists Agris Timuška. Valodnieki uzskata, ka vārds apzīmē konkrētu reāliju vai parādību, un tā ir šī vārda nozīme. Un stilistika "pasaka", kāda ir vārda stilistiskā nokrāsa.

Kā valodnieki vērtē vārdus?

Lingvisti, kā paskaidroja VVC pārstāvis, vārdus vērtē, pētot vārda "ceļu" literāros darbos un vārdnīcās. Vārdu senumu var konstatēt arī etimoloģijas vārdnīcā un valodnieciskos pētījumos par attiecīgo tēmu. Pētījumu gan neesot pārlieku daudz, piebilda Timuška.

Pēdējo nedēļu laikā VVC bija iepīts diskusiju virpulī, galvenokārt, par vārda "nēģeris" vērtējumu. VVC ekspertu komisija, kurā piedalījās arī Timuška, secināja, ka tas ir stilistiski tikpat neitrāls, cik, piemēram, vārds "latvietis".

Lai paskaidrotu valodnieku lēmumu, Timuška par piemēru min citus vārdus: "Piemēram, lietvārds "cūka". Protams, tas ir pilnīgi neitrāls vārds, tas ir arī korekts attiecīgā dzīvnieka apzīmējums, bet tas iegūst negatīvu nokrāsu tiklīdz to attiecina uz cilvēku. Līdzīgi arī "maita", kas ir krituša dzīvnieka atlieku apzīmējums, bet, attiecinot to uz cilvēku, tas, protams, ir ļoti negatīvs un aizskarošs nosaukums."

Vārda "nēģeris" neitralitāti pārrunāja arī Saeimas apakškomisijā, kad sociālpsihologs Ivars Austers norādīja, ka, vēsturiski pētot vārdus vārdnīcās, tiem nevar konstatēt vērtējošu nokrāsu, turklāt arī stereotipus, kas "piekabināti" vārdam, vārdnīcās neraksta.

Viņam Saeimas komisijā oponēja VVC pārstāvis Andrejs Veisbergs, norādot, ka "vārdnīcas iezīmē nievājošos tautu nosaukumus, piemēram, vārdam "fricis" vai "vaņka"".

Sarunā ar "Delfi" lingvists Timuška minēja vārdus, kuriem piemīt negatīva nozīme vai nokrāsa jau sākotnēji. "Tādi vārdi kā pēcpuses apzīmējumss – "pakaļa", kas ir tikai sarunvalodas vārds un nav lietojams literāros tekstos. Arī vienkāršrunas apzīmējums "dirsa". Bet ir arī tādi uz personām attiecināmi apzīmējumi, kā, piemēram, "pakalpiņš", kam ir šī nievājošā nozīme jau sākotnēji. Vai "skribents", kas apzīmē nemākulīgu rakstītāju," pauda Timuška.

Lai arī Saeimas komisijā viena deputāte lūdza VVC pārvērtēt vārda "nēģeris" neitralitāti, Timuška norādīja, ka VVC neredz tam iemeslus.

Kur paliek valodnieku vērtējumi?

Austers un Sedlenieks, kā arī sociālantropoloģe Agita Lūse iepriekš skaidroja, ka vārds "nēģeris", kura neitralitāti arī visvairāk apsprieda pēc VVC lēmuma, ir problemātisks, jo jau pirms gadu desmitiem secināts, ka rase ir sociāla, ne bioloģiska kategorija.

Savukārt, ikdienas saziņā brīvi lietojot vārdu "nēģeris", "nozīmē, ka mēs uzturam stereotipus, ļoti neprecīzos, abstraktos, materiālā vai bioloģiskā realitātē nesakņotus stereotipus," iepriekš pauda Lūse. VVC pārstāvji vairākkārt norādījuši, ka viņi neaicina iepriekšminētos vārdus ikdienas saziņā lietot. Kāda nozīme ir šiem vērtējumiem, ja tie nemudina uz rīcību?

"Tas ir atgādinājums, ka šos vārdus ir iespējams un tos drīkst lietot, bet ar uzsvaru, ka pašam ir jāizvērtē, ko es kā runātājs vai rakstītājs ar to vēlos pateikt un kādā kontekstā, ņemot vērā arī iekļaujošo komunikāciju, lai kādu neaizskartu," atbildēja VVC pārstāvis.

Timuška paskaidroja, ka VVC kopumā ir vairāki darbības virzieni: terminoloģijas un tiesību aktu tulkošana, proti, Latvijas pieņemto likumu tulkošanas svešvalodās un Eiropas Savienības normatīvo aktu tulkošana latviešu valodā. Ekspertu komisijas arī sniedz vērtējumus par vārdiem – gadā centrs saņem līdz 20 lūgumiem to darīt. Tāpat VVC ir arī valodas kontroles departaments, kas nodrošina valsts valodas likuma prasību ievērošanu.

Valoda mainās

Timuška sarunā ar "Delfi" stāsta, ka laika gaitā mainās gan valodas normas, gan to ievērošana. Piemēram, 20. gadsimta sākumā runā un rakstībā lietoja mīkstināto "r" burtu (izrunā kā "rj"). Pēcāk tas no valodas lietojuma izzuda. "Vidusmēra valodas lietotājam nebija īsti skaidrs, kad, kādās pozīcijās, kādos gadījumos tas jālieto. Tādēļ arī tas tika sapludināts ar parasto "r"," lēsa valodnieks.

Viņš gan piebilda, ka Dienvidkurzemē joprojām lieto mīkstināto "r" lieto, piemēram, lietojot vārdu formu "jūrja".

Kopumā valodas lietojums sabiedrībā krasi atšķiras dažādās vidēs, norādīja Timuška. "Piemēram, sociālajos tīklos lielākoties jau netiek ievērotas pareizrakstības un interpunkcijas normas. Daudz kas tiek aizstāts ar emocijzīmēm un tamlīdzīgām izpausmēm. Bet presē, radio, televīzijā jau normas tiek ievērotas un pat diezgan stingri," teica VVC pārstāvis.

Kā atzina VVC galvenais lingvists, tieši jaunieši mēdz valodu lietot nepareizi. Tā varētu būt gan bērnu vecāku, gan skolu atbildība, lēsa valodnieks. Viņaprāt, dažos gadījumos ir pamats apšaubīt latviešu valodas apmācības kvalitāti skolā. Tam gan arī esot visdažādākie iemesli – gan pedagogu trūkums Latvijā, gan viņu arī "ne vienmēr ideālā" kvalifikācija.

Kā valodu uzlabot? Lasīt labu literatūru, tas ir, klasikas darbus, arī jaunradītu labu oriģinālliteratūru un labus tulkojumus, teica Timuška.

VVC dienaskārtībā arvien vairāk anglicismu

Valodā ienāk arvien vairāk anglicismu, kuri reizēm nonāk arī VVC darba kārtībā. Šonedēļ valodas ekspertu komisija vērtēja vārdu "metaverss", kas apzīmē virtuālo pasauli.

"Secinājām, ka tas ir iederīgs latviešu valodā. Tas ir veidots to grieķu cilmes prievārda "meta" un latīņu cilmes saknes "verss". Vārds apzīmē pietiekami aktuālu lietu, kas kļūst arvien populārākā, varētu būt arī vārds šādā formā," vērtējumā dalījās lingvists.

Lai arī VVC latvisko dažādus no citām valodām ienākušus vārdus, tos ne vienmēr pēc tam plaši izmanto. Piemēram, latviešu valodā no angļu valodas ienācis vārds "braunijs", kas apzīmē šokolādes sacepumu. VVC piedāvāja vārdu "braunijs" aizstāt ar "brūnītis", taču vārds valodā neiedzīvojās. Kāpēc, piemēram, angļu valodas vārdu latviskojumus kā, piemēram, to pašu "brūnijs" Latvijā nelieto tik daudz, cik aizgūto vārdu "braunijs"?

"Inerce varbūt? Neaizdomāšanās par to, ka latviešu valodā varētu būt arī citādāk. Ir jau viegli pieņemt un pārņemt svešvārdu. Labākajā gadījumā pievienot galotni un lietot. Tā tas tiešām praktiski ir, bet vai tas ir labi. Mūsuprāt, nē," teica Timuška.

Kā paskaidroja lingvists, VVC cenšas nebūt konservatīvi, tomēr arī ne pārāk liberāli pret visām jaunajām valodas tendencēm.

"Pretējā gadījumā mēs zaudētu savu pamata funkciju, kas tomēr ir arī valodas normēšana un valodas kopšana un tradīciju saglabāšana," skaidroja valodnieks.

Jau vēstīts, ka janvāra noslēgumā mediji publicēja ziņu par valodnieku secinājumu, ka Latvisko terminu stilistiskā neitralitāte jāvērtē no latviešu pasaules uztveres un Latvijas vēstures, nevis citu kultūru pieredzes pozīcijām, tāpēc tādi vārdi kā, piemēram, "nēģeris", "krievs", "aziāts" uzskatāmi par tikpat neitrāliem kā, piemēram, "latvietis".

Vairāk par valodnieku secinājumu, ka, piemēram, "nēģeris", "krievs", "aziāts" uzskatāmi par tikpat neitrāliem vārdiem kā, piemēram, "latvietis" un "rīdzinieks" var lasīt šeit un šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!