'Nevienai valstij nav gatavu priekšrakstu' – kā koalīcijas politiķi skaidro 'raustīšanos' ar ekonomisko atbalstu
Foto: Valsts kanceleja

Pirmdienas, 30. novembra, vakarpusē jeb dienu pēc Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) dramatiskās uzrunas sabiedrībai un dažas stundas pēc triju valsts augstāko amatpersonu paziņojuma, ka pastiprināmi ierobežojumi un maināms "kurss" Covid-19 izplatības ierobežošanas taktikā, valdošās koalīcijas politiķi tradicionālajā sadarbības sanāksmē vienojušies būtiski pastiprināt un paplašināt ekonomisko atbalstu uzņēmējiem un darbiniekiem. Tomēr tas nācis visai smagi un piņķerīgi, triju nedēļu laikā jau trešo reizi mainot noteikumus.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Jāatgādina, ka dienu pēc ārkārtējās situācijas spēkā stāšanās, 10. novembrī, Ministru kabinets pieņēma noteikumus par vairākiem atbalsta veidiem, nosakot, ka algu subsīdijas un dīkstāves pabalsti būs izmaksājami noteiktu nozaru uzņēmumiem, ja ārkārtējās situācijas laikā to apgrozījums būs krities par 20% pret iepriekšējiem trim mēnešiem. Tomēr jau divas nedēļas vēlāk, 24. novembrī, ļoti garā sēdē valdība vienojās abus šos atbalsta veidus attiecināt uz visām nozarēm, bet ar 20% apgrozījuma kritumu algu subsīdiju gadījumā un 50% dīkstāves pabalstu gadījumā.

Tas uzņēmējiem un arī dažiem koalīcijas partneriem raisīja neizpratni un neapmierinātības izpausmes medijos un soctīklos par noteikumu maiņu par sliktu uzņēmējiem. Pirmdien valdošā koalīcija vienojusies tomēr atgriezties pie 20% apgrozījuma krituma gan algu subsīdiju, gan dīkstāves pabalstu saņemšanas gadījumā. Otrdien par to vēl formāli jālemj valdībai.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc sēdes atzina, ka koalīcijā ir skaidra vienošanās, ka jāiet uz stingrākiem ierobežojumiem, kas savukārt nozīmē, ka jāpievērš lielāka uzmanība ekonomiskajiem atbalsta pasākumiem. Sanāksmē koalīcija vienojusies, ka otrdien valdības sēdē vēl vairāk tiks paplašināti un pastiprināti atbalsta mehānismi, par kuriem jau iepriekš lemts.

"Rītdien nolemsim, ka jebkurā jomā strādājošam uzņēmumam, ja ir 20% apgrozījuma kritums, būs pieejamas gan subsidētās darba vietas, gan dīkstāves pabalsti. Mēs ļoti nopietni kā valdība un koalīcija uztveram to, ka, lai apkarotu Covid-19 un gūtu sabiedrības kopējo atbalstu, ir ļoti svarīgi, ka atrodam veidus kā palīdzēt un kompensēt cilvēkiem šajos grūtajos laikos," sacīja Kariņš, piebilstot, ka jau no otrdienas uzņēmēji varēs pieteikties Valsts ieņēmumu dienestā un ka jau šonedēļ varētu sākties izmaksas.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) atzina, ka valdība pagājušā nedēļā ar lemšanu par ekonomisko atbalstu lielā mērā samulsināja uzņēmumus, nosakot, ka dīkstāves pabalstus varēs saņemt no 50% apgrozījuma krituma. "Šodien šo, manā ieskatā, kļūdu esam labojuši, saprotot situācijas nopietnību. Tā ir labā ziņa uzņēmējiem un darbiniekiem, ka esam tagad šo mainījuši uz 20%," skaidroja Bordāns, piebilstot, ka "šonedēļ mēs ejam uz priekšu gan ar drošību mūsu cilvēkiem, gan ar ekonomisko atbalstu".

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) kā īpašu būtisku koalīcijas vienošanos pirmdien minēja to, ka, ieklausoties uzņēmējos un arī pašnodarbinātajos cilvēkos, kas ir patentmaksātāji, panākta vienprātība par atbalsta mehānismu uzlabošanu, tajā skaitā palielinot atbalsta lielumu arī patentmaksātājiem.

"Tas ir ļoti svarīgi, jo noteikti palīdzēs cilvēkiem pārdzīvot ārkārtējās situācijas pagarinājumu, kurš diemžēl būs jāievieš epidemioloģiskās situācijas dēļ, paplašinot ierobežojumus visas valsts mērogā. SPKC kolēģu veiktās epidemioloģiskās izmeklēšanas liecina par to, ka bažas un draudi palikt bez ienākumiem ir viens no faktoriem, kādēļ cilvēki neievēro jau šobrīd noteiktos ierobežojumus," sacīja Viņķele, uzsverot, ka te nav runa tikai par ekonomikas sildīšanu, bet par atbalstu konkrētiem cilvēkiem un konkrētām ģimenēm, kurām ierobežojumi var nest būtiskus ieņēmumu kritumus.

Ministru prezidenta padomnieks Imants Parādnieks (NA) atzinīgi novērtēja koalīcijā panākto vienošanos par mērķētā ekonomiskā atbalsta paplašināšanu un pastāstīja, ka Nacionālā apvienība piedāvājusi skatīties arī cita veida atbalsta virzienā visām ģimenēm ar bērniem. Pat ja ģimenēm nav tieša ienākumu krituma, saistībā ar krīzi tām ir nācies pārkārtot savu dzīvi, tāpēc NA tā saucamo "helikoptera naudu" jeb beznosacījumu atbalsta veidu iesaka piešķirt atkarībā no bērnu skaita ģimenēs, pastāstīja Parādnieks, norādot, ka par to vēl būs diskusija ar partneriem, kuri nebija noraidoši pret šo ideju.

Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) pauda gandarījumu, ka tagad izdevies mainīt viedokli par atbalstu dīkstāvei un no iepriekš lemtajiem 50% atgriezties pie 20% apgrozījuma krituma pret iepriekšējiem trim mēnešiem, kāds arī bijis Ekonomikas ministrijas sākotnējais piedāvājums.

"Pēc iepriekšējā lēmuma no dažādām nozarēm saņēmām iebildumus, un skaidrs, ka, ja paliktu šāds atbalsta kritērijs, tad ļoti daudzi uzņēmumi, kuriem šis atbalsts ir nepieciešams, nespētu kvalificēties, jo virkne uzņēmumu vēl aizvien cīnās kopš pirmā Covid-19 viļņa un darbību atsākuši tikai daļēji. Tāpēc svarīgi, ka ar šo 20% slieksni mēs ļaujam kvalificēties lielākajai daļai uzņēmumu," skaidroja Vitenbergs, piebilstot, ka panākta arī vienošanās, ka apgrozāmo līdzekļu atbalsta mehānisms uzņēmumiem arī būs pieejams visām nozarēm. Pateicoties par iedvesmu uzņēmējiem, kuri bija vērsušies pie ministra un ministrijā, Vitenbergs atzina, ka tas, kas neizdevās ar koalīcijas partneriem pagājušā nedēļā, ir panākts tagad.

Atbildot uz portāla "Delfi" jautājumu, kāpēc valdība jau trešo reizi mainīja viedokli par apgrozījuma krituma procentiem, pa ceļam sakaitinot uzņēmējus, Vitenbergs sacīja, ka Ekonomikas ministrija jau pagājušā nedēļā pēc diskusijām ar uzņēmējiem un speciālistiem virzīja 20%, bet "Ministru kabinetā bija dažādas diskusijas, iebildes no Finanšu ministrijas puses par šo atbalstu, kā rezultātā tika pieņemts lēmums par 50% apgrozījuma kritumu", taču šodien kolēģi koalīcijā mainījuši viedokli.

Kariņš, atbildot uz šo "Delfi" jautājumu, norādīja, ka pirms nedēļas diskusija bijusi par citu tēmu – sākotnēji lēmumi, kas balstījās uz ekonomikas darba grupas, kurā piedalās arī sociālie partneri, piedāvājuma, tika pieņemts mehānisms, kas būtu balstīts uz nodarbinātības vai uzņēmuma darbības veida (NACE) kodiem.

"Pirms nedēļas mēs lēmām noņemt NACE kodus un sniegt atbalstu visiem, un tajā laikā argumentēja, ka 20% kritums attiektos uz subsidētām darba vietām un 50% uz dīkstāves pabalstiem. Šodien, balstoties uz to, ka mēs redzam, kas notiek ar Covid-19 izplatību, un to, ka mums ir jāiet uz daudz stingrākiem nosacījumiem, mēs kā koalīcija vienprātīgi vienojāmies, ka mums ir vēlreiz jāskatās, kā mēs varam sniegt vēl plašāku atbalstu ekonomikai," sacīja Kariņš, uzsverot, ka tas, kas ir mainījies, ir situācija ar Covid-19 izplatību. Turklāt valdības vadītājs arī uzsvēra, ka visas šīs diskusijas un lemšana notiek pirms pieteikšanās un izmaksām, jo novembra apgrozījuma kritumu tikai tagad arī varēs redzēt un jau decembrī saņemt atbalstu.

"Mēs esam divas reizes precizējuši šo programmu vēl pirms tās atvēršanas. Mēs kā valdība esam spiesti rīkoties ļoti dinamiskos apstākļos. Šī ir bezprecedenta krīze un pandēmija, kas skar visu pasauli. Ja būtu tādi priekšraksti, kā īsti jārīkojas, tad visas valstis rīkotos pēc šī viena priekšraksta, bet tāda nav. Mēs skatāmies pēc datiem, mēs skatāmies uz to, kas vēl būs jādara, lai apturētu Covid-19, un mēs konstatējam, ka atbalsts ir jāpaplašina. Mēs jau otro reizi paplašinām atbalstu. Mūsu mērķis ir viens – samērot ierobežojumus ar ekonomisko stimulu. Mums šobrīd bezdarbs nav augstā līmenī, tas faktiski ir pirms krīzes līmenī, un mēs gribam darīt visu, ko varam, lai tas īpaši nemainītos un lai cilvēki nevis zaudētu darbu, bet ar ar atbalstu varētu turpināt darbu arī pēc krīzes," skaidroja Kariņš.

Imants Parādnieks atgādināja, ka pagājušās nedēļas sēde bija tik gara tieši tāpēc, ka kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) darba kārtībā izvirzījis kultūras jomas problemātiku šajā ziņā, kur 50% kritums pret vasaras mēnešiem nebija piemērots. "Šī diskusija notika visu laiku, un nebija tā, ka mēs šodien sanācām kopā un izdomājām kaut ko jaunu. Protams, ka pamats tam ir arī ierobežojumu turpināšana," sacīja Parādnieks, uzsverot kultūras ministra nozīmīgo lomu, panākot šādu iznākumu.

Jau ziņots, ka partneri vienojušies arī apgrozāmo līdzekļu subsīdijas programmā atteikties no nozaru ierobežojuma. Tas nozīmē, ka arī granti apgrozāmajiem līdzekļiem būs pieejami visu nozaru uzņēmumiem, kuriem 2020.gada novembrī vai decembrī vērojams apgrozījuma kritums vismaz par 20%, salīdzinot ar vidējo apgrozījumu 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī kopā, informē Ekonomikas ministrija.

Panākta vienošanās veikt vairākus būtiskus grozījumus dīkstāves atbalsta programmā. Ņemot vērā vairāku nozaru uzņēmumu priekšlikumus, nolemts atgriezties pie Ekonomikas ministrijas sākotnējā piedāvājuma un samazināt atbalsta saņemšanas kvalifikācijas kritēriju līdz 20% (esošais regulējums paredz 50%) apgrozījuma kritumam. Tas nozīmē, ka dīkstāves atbalsts būs pieejams uzņēmumiem, pašnodarbinātām personām un patentmaksātājiem, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības par attiecīgo atbalsta mēnesi, salīdzinot ar 2020. gada augusta, septembra un oktobra mēnešu vidējiem ieņēmumiem, kuros uzņēmums faktiski darbojies, samazinājušies ne mazāk kā par 20%.

Tāpat nolemts palielināt dīkstāves atbalsta apmēru patenmaksātājiem līdz 400 eiro (esošais regulējums paredz 330 eiro). Tas nozīmē, ka patentmaksātāji, kuri nevar strādāt ieviesto drošības pasākumu dēļ, varēs saņemt dīkstāves atbalstu 400 eiro apmērā, ja atbalsta periodā ir spēkā esošs patents.

Vienlaikus konstatēts, ka dīkstāves atbalsta piešķiršanas nosacījumos nepieciešams precizēt normas, kas nosaka maksimālā atbalsta apmēru, ja nodarbinātais strādā pie vairākiem darba devējiem.

Ekonomikas ministrija gatavo attiecīgus grozījumus abu atbalsta programmu regulējošajos MK noteikumos, kas tiks iesniegti izskatīšanai rītdienas, 1. decembra, Ministru kabineta sēdē.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Jānis Vitenbergs Ekonomikas ministrija Finanšu ministrija Ilze Viņķele Imants Parādnieks Jānis Bordāns Krišjānis Kariņš Ministru kabinets Ministru prezidents Nauris Puntulis
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form