'Nogurusi, nav nogurusi' – koalīcijas partneriem atšķiras redzējums par situāciju valdībā
Foto: LETA

Trīs nedēļas, kopš februāra vidū Ministru kabinets pēc ilgāka pārtraukuma kopš rudens atsāka atklātas sēdes par Covid-19 pandēmijas pārvaldības jautājumiem, ir gan sabiedrībai atklājušas jaunu ainu par politiķu savstarpējām diskusijām, gan ļāvušas spožāk uzšvirkstēt pa dzirkstelei no koalīcijas attiecību vienmēr gruzdošajām oglēm. Tas sakrīt ar laiku, kad Latvijā jāpieņem būtiski lēmumi par to, kā rīkoties situācijā, kad saslimstība ar Covid-19 lēni samazinās un pamazām tiek atslogotas slimnīcas, tomēr Latvijā 10% apmērā jau izplatījies jaunais, lipīgākais paveids.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ministru ķīviņi valdībā pēdējo nedēļu laikā par iespējamu ierobežojumu mīkstināšanu pievērsa arī Valsts prezidenta Egila Levita uzmanību, kurš norādīja uz ministru individuālu atbildību gadījumā, ja viņu lēmumu dēļ augs saslimstība.

Valdība gan pagājušā nedēļā par jaunām izmaiņām veikalu darbā nelēma, apstājoties vien pie frizieru, pedikīru un manikīru darba atjaunošanas. Februāra nogalē Covid-19 drošajās pašvaldībās skolās atgriezās arī jaunāko klašu skolēni.

Tomēr pagājušā nedēļā Ministru kabinets pēc veselības ministra un Ministru prezidenta uzstājības bija spiests vienoties, ka šonedēļ, 9. martā, tiks vērtēti rīcības scenāriji stingrākiem ierobežojumiem, lai straujāk "noliektu" uz leju saslimstības līkni.

Vienlaikus publiskajā telpā parādījās atsevišķu ministru un politiķu viedokļi, tieši un netieši kritizējot valdības vadītāja un visas valdības darba stilu. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) publicēja savas idejas, norādot, ka "ir skaidri jāapzinās, ka ar zināmiem ierobežojumiem mums būs jārēķinās vēl vismaz gadu. Līdz ar to krīzes vadība ir jākonstruē uz citiem principiem nekā līdz šim".

Viens no Nacionālās apvienības līderiem, eiroparlamentārietis Roberts Zīle intervijā laikrakstam "Diena" pauda viedokli: "Skaidrs, ka no sapurinājumiem nevajag baidīties, un Eiropā ir kolēģi, kur ir gandrīz prakse, ka kādā pustermiņā premjers sapurina un nomaina veselu virkni ministru vai kaut kā citādāk sapurina valdību un arī sūta sabiedrībai signālus, iegūstot jaunu uzticības avansu. Tas ir bijis arī Latvijas vēsturē ar vairākām valdībām vienas Saeimas laikā, kā mēs zinām. Tas nav nekas traģisks. Šī koalīcija gan ir ļoti, nu ļoti neveiksmīga un smaga, es domāju, tas viss Saeimas vēlēšanu rezultāts, kas pie tā noveda. Bet nevajag baidīties, es domāju, sabiedrībai no tādiem sapurinājumiem, gan mainot ministrus, gan mainot arī valdību. Tas nav nekas traks, ja tas dod atspērienu grūtā brīdī un ātru pāreju. Igauņiem arī tikko nomainījās valdība, daļēji, var teikt, – puse nomainījās un premjers. Es nedomāju, ka viņiem kaut kas slikts ir noticis."

Jaunā konservatīvā partija pirmdien nāca klajā ar ideju, ka nomaināms Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs, savukārt "KPV LV" frakcijas deputāti iesnieguši Saeimā likuma grozījumus, lai valdībai uzdotu izstrādāt kārtību, kā sabiedriskā ēdināšana varētu notikt ārtelpās un kā atvērt visas tirdzniecības vietas "atbilstoši drošības nosacījumiem". "KPV LV" deputāti rosina noteikt, ka Ministru kabinetam (MK) vienas nedēļas laikā pēc šo grozījumu stāšanās spēkā ir jānosaka kārtību, kādā tiek nodrošināta visu tirdzniecības vietu darbības atjaunošana, "ievērojot drošas tirdzniecības koncepciju".

Portāls "Delfi" pirmdien pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes jautāja visu partiju pārstāvjiem, vai, ņemot vērā šīs aktivitātes, partneri šonedēļ būs spējīgi vienoties par lēmumiem sabiedrības veselības, nevis partiju interesēs, lemjot par turpmākiem ierobežojumiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs atzina, ka šajā situācijā noteikti katram ir viedoklis par to, kādā veidā labāk pārvarēt krīzi, un arī skaidrs, ka, diskutējot valdībā, šie viedokļi bijuši dažādi, lai kurš ministrs tas būtu. "Arī manā ieskatā būtiski ir tas, lai, nosakot jebkādus pasākumus, tie būtu loģiski, sabiedrībai saprotami un tādi, kurus sabiedrība ievēros. Mēs varam novērot, ja ierobežojumu ieviešanā valda nekonsekvence vai vēsturiski ir tempā pieņemti kādi kļūdaini lēmumi, šāda veida lēmumi ir jāpārskata un jāskatās, kā kopējo ierobežojumu sistēmu varam uzlabot. Skaidrs, ka Covid-19 krīze atstāj iespaidu un nogurumu uz jebkuru, tajā skaitā arī uz politiķiem, un tas kaut kādā mērā arī izgaismo tās diskusijas, kuras publiskajā telpā notiek," teica Plešs.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns ieskicēja, ka darba organizācija ir tāda, ka ministri pārsvarā par plānotajiem ierobežojumiem uzzina valdības sēdē, kad ziņo veselības ministrs. "Par vienotību un saskaņu koalīcijā žurnālistiem vislabāk ir sekot valdības darbam nevis politiķu konkurentu izteiktiem apgalvojumiem, ka rīkojas šauri partiju interesēs. Ja pasekotu JKP darbam šajā valdībā un tam, ko tā paudusi pretstatā citiem partneriem, un ja tas ir īstenotas, tad tas ir bijis kaut kas labs sabiedrībai. Būtu bijis slikti, ja mēs savu amatu saglabāšanas interesēs būtu tādi, kas vienmēr glauda pa spalvai. Domāju, ka gan izglītības un zinātnes ministre ir saņēmusi milzīgus uzbrukumus, tajā skaitā arī ar neatļautiem noteikumiem, par to, ka veic reāli smagas reformas, no kurām citi agrāk ir baidījušies. Man ir tieši tas pats Tieslietu ministrijā. Nav tās vieglākās attiecības ar nozari. Tas pats Tālim Linkaitam ostu un transporta jautājumos," sacīja Bordāns.

"Tas pats attiecībā uz koalīciju – mēs vienmēr esam gatavi paskaidrot nevis, ko tas labu nesīs partijai, bet sabiedrībai. Jautājums par Zakatistovu ir ļoti neliels uzlabojums, es neminēju neko par valdības maiņu. Tās būtu esošajai situācijai atbilstošas korekcijas, nevis radikālas izmaiņas valdībā vai koalīcijā. Neesmu no tiem, kas staigā apkārt un meklē jaunas koalīcijas. Man atstāsta, ka kaut kas tāds notiek, bet es nevienās tādās sarunās neesmu piedalījies un netaisos piedalīties," atbildēja Bordāns.

"KPV LV" frakcijas līderis Māris Možvillo atzina, ka saprot, ka "mūsu partiju un frakciju ļoti mīl prese. Izskatot priekšlikumus Covid-19 novēršanas likumā, iespējams, ka neuzmanības dēļ palaidāt garām to, ka arī Nacionālā apvienība, Jaunā konservatīvā partija iesniedza savus priekšlikumus. Priekšlikumi nav nekas pēkšņi nācis, tas ir Ekonomikas ministrijas jau paveiktais darbs, par kuru mēs gribam atgādināt koalīcijas partneriem un Saeimai, ka ekonomikas joma, kas mums ir uzticēta, ir ar zināmu atbildību pret sabiedrību".

"Mēs šobrīd atbalstām cilvēkus un sabiedrību ar aizņemtiem budžeta līdzekļiem, un šī naudiņa būs jāatdod. Tad būs loģisks jautājums no Finanšu ministrijas Ekonomikas ministrijai, kur ir nauda. Tāpēc rūpējamies par to, lai uzņēmēji var atgriezties pie normālas dzīves un sakārtotas biznesa vides. Mēs neprasām, ka tiem obligāti jābūt kaut kādiem atvieglojumiem. Tie nebūs atvieglojumi, tie paši ierobežojumi, bet ar iespēju cilvēkiem un uzņēmumiem strādāt un saredzēt perspektīvu. Šobrīd mēs dzirdam visādas prognozes un stāstus, ka būs vēl sliktāk, bet cilvēki ikdienā ir noguruši no šī nebeidzamā stāsta. Mēs uzskatām, ka pareizākais variants ir tomēr atļaut uzņēmējiem strādāt, protams, ievērojot papildu apgrūtinājumus. Uzņēmēji ir gatavi to darīt, un mums kā Saeimai un valdībai būtu jāpasniedz roka pretī šīm vēlmēm. Šie priekšlikumi nav mēģinājums šūpot valdību, tas ir tikai kopsavilkums tam, par ko Ekonomikas ministrija visu laiku cīnās," uzsvēra Možvillo.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) uzsvēra, ka koalīcijas darba kārtībā ir tādi svarīgi jautājumi kā augstākās izglītības reforma, administratīvi teritoriālās reformas pabeigšana, bet šobrīd galvenā prioritāte neapšaubāmi ir situācija veselības nozarē, un tur jābūt konsekventiem. "Kad mēs valdībā apstiprinājām Veselības ministrijas piedāvāto rīcības stratēģiju jeb tā saukto "luksofora principu", tur jau bija skaidri noteikts, ka, ja jaunais lipīgais paveids sasniedz 5%, tad nepieciešami papildu ierobežojumi. Tas jau ir 10%, epidemiologi jau nosauca galvenos virzienus, un mums jāatrod pareizais līdzsvars, kā šos pasākumus ieviest. No vienas puses ir skaidrs redzams, ka ir virkne uzņēmēju, kas gada laikā veikuši milzīgu darbu, gan sakārtojot savus darba procesus, gan veicot testēšanu. Mums ir jāizdara viss, lai uzņēmumi, kas nodrošinājuši eksportu un ekonomiku, turpinātu savu darbu," skaidroja Gerhards.

"Par darbu un sadarbību mēs visi labi zinām, kā šī valdība tika veidota, kādas pretrunas ir. Ir skaidrs, ka šī iekšējā diskusija turpināsies, un domāju, ka tas ir ļoti normāli un likumsakarīgi. Nekādi nevaru piekrist Pleša kungam par nogurumu valdībā – par to runāt ir galīgi nepamatoti," uzsvēra Gerhards.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) savā atbildē koalīcijas attiecības neskāra, bet, runājot par situāciju valstī kopumā, atzina, ka visi ir savā ziņā noguruši no ilgstošās pandēmijas, un tā tas ir visā pasaulē, kur visi grib, lai tas beidzas.

"Laiku pa laikam ir vērts paskatīties, kas notiek citās valstīs, un salīdzināt ar sevi. Mēs līdz šim esam gan pavasarī, gan rudenī un ziemā izvairījušies no ļoti straujiem uzliesmojumiem, kas līdzi nes absolūtu slimnīcu pārslodzi un ļoti augstus mirstības rādītājus. Mēs no tā līdz šim esam izvairījušies un šobrīd kopīgiem spēkiem vēl panākam to, ka apstākļos, kad kaimiņvalstī Igaunijā strauji ceļas saslimstība, mums saslimstība pakāpeniski tomēr iet uz leju. Tātad esam kopīgiem spēkiem ļoti daudz ko paveikuši, un tagad ir jautājums, kā mums vispareizāk rīkoties, ņemot vērā, ka saslimstība samazinās, bet tajā pašā laikā jaunais lipīgais paveids izplatās Latvijā," teica Kariņš.

Valdības vadītājs atzina, ka "ne mums pirms gada bija rokasgrāmata, kā pareizi un droši darīt, ne mums šodien ir, bet gan pavasarī, gan šobrīd mēs valstī kopumā esam balstījušies uz ekspertu ieteikumiem un tā arī pieņemsim lēmumu.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Artūrs Toms Plešs Atis Zakatistovs Koronavīruss Covid-19 KPV LV Artis Pabriks Ekonomikas ministrija Finanšu ministrija Jānis Bordāns Jaunā konservatīvā partija (JKP) Kaspars Gerhards Krišjānis Kariņš Ministru kabinets Ministru prezidents Roberts Zīle Saeima Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form