Par augstskolu reformu interese līdzīga novadu reformai – komisija sāk vētīt 328 priekšlikumus
Foto: DELFI

Piektdien, 4. septembrī, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija sāka darbu pie augstskolu reformas jeb 328 priekšlikumu vērtēšanas, kas iesniegti 16. jūnijā pirmajā lasījumā Saeimā pieņemtajiem pretrunīgi vērtētajiem grozījumiem Augstskolu likumā. Komisija vienojusies tuvākajā laikā šai būtiskajai reformai paredzēt divas īpašas sēdes katru nedēļu, diskusijās iesaistot visas ieinteresētās puses.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Valdības rosinātā augstskolu reforma, kas paredz augstākās izglītības institūciju tipoloģijas un pārvaldības maiņu, kā arī Augstākās izglītības padomes likvidēšanu, izraisījusi tik spēcīgas emocijas un pretrunīgus viedokļus, ka uz likumprojekta otro lasījumu iesniegti teju tikpat daudz priekšlikumu kā nesen pieņemtajam administratīvi teritoriālās reformas likumam, kura otrajam lasījumam bija 316, bet trešajam 366 priekšlikumi.

Jau jūnijā, pieņemot Augstskolu likuma grozījumus pirmajā lasījumā, atbildīgās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Arvils Ašeradens (JV) atzina, ka pirms tam komisija trīs sēdēs uzklausīja nozari un ekspertus un Saeimas Juridiskais birojs un nozares pārstāvji aicināja likumprojektu noraidīt, jo tas apdraud autonomiju un ir pretrunā ar virkni likumu. Tomēr daļa nozares prasa pārmaiņas un ir gatava palīdzēt uzlabot likumprojektu, tāpēc arī komisija lēma turpināt skatīt Saeimā un turpmākā darbā uzlabot likumprojektu, tobrīd sacīja Ašeradens.

Tagad, apkopojot apjomīgo priekšlikumu skaitu otrajam lasījumam, no kuriem daudzi ir līdzīgi satura ziņā, Ašeradens piedāvāja un komisija piekrita darbu organizēt tādējādi, ka vispirms konceptuāli diskutēs par trim blokiem piedāvātajā reformā – augstskolu tipoloģija, pārvalde un Augstākās izglītības padomes nākotne. Jau pēc dažādu organizāciju uzklausīšanas un diskusijām komisijas sēdēs komisija, apkopojot arī ieteikumus no deputātu priekšlikumiem, izskatīšanai Saeimas sēdē veidos savus atbildīgās komisijas priekšlikumus.

Vairāk nekā divu stundu ilgušajā komisijas sēdē piektdien vienošanās par kopēju komisijas priekšlikumu par augstskolu tipoloģiju vēl netika panākta. Ašeradens kolēģus iepazīstināja ar Somijas un Igaunijas pieredzi. Komisijas sēdē arī izskanēja aicinājumi augstskolu reformu vairāk sasaistīt ar tautsaimniecības vajadzībām un valsts finansiālajām iespējām nākotnē, lai reformu būtu iespējams pilnvērtīgi īstenot. Tāpat tika lēsts, ka reformas īstenošanai nepietiks tikai ar šiem valdības iecerētajiem grozījumiem, bet būs nepieciešamas vēl citas izmaiņas Augstskolu likumā.

Tā kā Saeimas Prezidijs ar komisiju vadītājiem ceturtdien, 3. septembrī, vienojās, ka Saeimas komisijas uz sēdēm turpmāk sanāks klātienē, pēc ilgāka laika Covid-19 pandēmijas gaisotnē šī bija pirmā komisijas sēde, kad lielākā daļa deputātu, kā arī daļa uzaicināto ekspertu un nozares organizāciju pārstāvju pulcējās vienuviet klātienē. Daļa sēdē piedalījās attālināti, tāpat kā mediju pārstāvji, kuriem arī turpmāk komisiju sēdēm jāseko attālināti.

Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie, Ministru kabinetā pirms iesniegšanas Saeimā apstiprinātie un pirmajā lasījumā apstiprinātie Augstskolu likuma grozījumi augstskolas paredz iedalīt trīs veidos – universitātes, lietišķo zinātņu augstskolas, mākslas un kultūras augstskolas –, likumā nosakot konkrētus atbilstības kritērijus, tostarp arī minimālo studējošo skaitu. Plānots, ka universitātēs jābūt ne mazāk kā 4000 studējošo, bet lietišķo zinātņu augstskolās – ne mazāk kā 1000 studējošo. Šo kritēriju iecerēts nepiemērot, ja universitāte vai lietišķo zinātņu augstskola reģistrēta zinātniskā institūta reģistrā un zinātniskās institūcijas starptautiskajā novērtējumā ir ieguvusi aritmētisko vidējo vērtējumu vismaz 3,5 (skalā no 1 līdz 5).

Atbilstības kritērijos tiek noteikts augstākās izglītības politikas mērķis – nostiprināt pētniecībā balstītu augstāko izglītību, paredzot, ka pētniecības kvalitāte ir kritērijs ar lielāku ietekmi nekā studējošo skaits. Kritēriju par studējošo skaitu plānots nepiemērot mākslas un kultūras augstskolām, kā arī Latvijas Nacionālajai aizsardzības akadēmijai, Lutera Akadēmijai un Latvijas Kristīgajai akadēmijai.

Universitātēs vismaz 65 procentiem vēlētā akadēmiskā personāla jābūt zinātnes doktora grādam, lietišķo zinātņu augstskolās – vismaz 50 procentiem, bet mākslas un kultūras augstskolās – vismaz 20 procentiem vēlētā akadēmiskā personāla jābūt zinātnes doktora grādam un augstskolā jābūt arī vēlētam akadēmiskajam personālam ar profesionālo doktora grādu mākslās.

Augstskolām trīs gadu laikā būs jānodrošina atbilstība likumā noteiktajiem kritērijiem, pretējā gadījumā to izslēgs no Augstskolu reģistra, paredz grozījumi. Izglītības un zinātnes ministrija veido izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu, kas sekos arī atbilstības kritērijiem, un tajā būs iestrādāta arī agrīnās brīdināšanas sistēma.

Grozījumi paredz ieviest jaunu iekšējās pārvaldības institūciju – augstskolas padomi, kas būs atbildīga par augstskolas stratēģisko, administratīvo, saimniecisko un finanšu vadību. Likumprojekts arī aptver jautājumu par valsts dibinātas augstskolas padomes kompetenci, kā arī tās locekļu atlases un nominēšanas kārtību. Grozījumi precizē arī satversmes sapulces un senāta kompetenci.

Iecerēts precizēt normatīvo regulējumu attiecībā uz augstskolas rektoru, tostarp ievēlēšanas kārtību. Grozījumi paredz, ka pretendentus uz valsts dibinātas augstskolas rektora amatu atklātā starptautiskā konkursā atlasīs augstskolas padome. Tāpat likumā plānots nostiprināt tiesības rektora amatā ievēlēt ārvalsts pilsoni. Rektoram jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu pildīšanai, vai arī augstskolai ir jānodrošina tulkojums valsts valodā.

Savukārt Ministru kabinetam grozījumi paredz deleģējumu noteikt valsts augstskolas rektora amata pretendentu pieteikšanās nosacījumus, kārtību, kādā atlasa un vērtē pretendentus, kā arī kārtību, kādā rektoru ieceļ un atbrīvo no amata.

Likumprojekts precizē augstskolas izdoto normatīvo aktu vai faktiskās rīcības apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību. Tāpat ar grozījumiem plānots likvidēt Augstākās izglītības padomi, tās funkcijas nododot Latvijas Zinātnes padomei un Studiju kvalitātes komisijai, kurai plānots deleģēt pieņemt lēmumus arī par augstskolu un koledžu akreditāciju.

"Delfi" jau ziņoja, ka bažas par augstskolu autonomijas mazināšanu, kas pastarpināti apdraudētu domas brīvību un demokrātiju Latvijā, izskanēja no koalīcijas un opozīcijas pārstāvjiem Saeimas debatēs par augstskolu reformu.

Pēc vairāku stundu debatēm Saeima 16. jūnijā konceptuāli atbalstīja reformas likumprojektu.

Par grozījumiem Augstskolu likumā pirmajā lasījumā nobalsoja 55 deputāti, pret bija 33, atturējās divi. Pret likumprojektu balsoja "Saskaņa" un ZZS, kā arī daži deputāti no Nacionālās apvienības un "KPV LV". Priekšlikumi otrajam lasījumam bija iesniedzami līdz 16. jūlijam.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Arvils Ašeradens Augstākās izglītības padome Izglītība Izglītības un zinātnes ministrija Saeima
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form