"Starptautiskās institūcijas un partnervalstis iznīcinot Latviju"

Pētījums: ieskats Kremļa troļļu pasaulē
Foto: AFP/Scanpix

Arī Latvijas līdzīgi kā kaimiņvalstu publiskajā telpā būtiska dezinformācijas saturiska sastāvdaļa ir starptautisko institūciju kritika un to izteikti negatīvās ietekmes izcelšana. Kremļa scenārija aprakstītāju tēlojumos Latvija pakļaujas saviem starptautiskajiem politiskajiem partneriem: kā valstīm, tā institūcijām. Latvija ir zaudējusi savu suverenitāti, nespēj patstāvīgi pieņemt lēmumus, tiek paverdzināta. Gan Latvija, gan tās uzticamie partneri nicina elementāras cilvēktiesības. Jebkurā gadījumā starptautiskie partneri tikai izmantojot Latviju savās interesēs, bet pavārdzinātu un paverdzinātu agrāk vai vēlāk pametīs. Starp troļļu pārpublicētākajiem ierakstiem ierindojusies viltus ziņa, ka Eiropas Savienība ar 2020. gadu pārtrauks atbalstu Baltijas valstīm, kam sekos pašsaprotams krahs.

Latvijas politiskais vadmotīvs un galvenais darbības princips esot akla izdabāšana starptautiskajām institūcijām, paši valsts politiķi lēmumus pieņemt nemāk un arī nevēlas. Ja spiesti pieņemt, tad demonstrē nekompetenci. Kremļa troļļu publikācijās izteikti populāras ir separātisma idejas. Tās sastopas arī ar aicinājumiem pamest starptautiskās organizācijas. Šajā ziņā troļļi parasti sīkumos neiedziļinās: lielākais ļaunums Latvijai esot no dalības ES un NATO. Bet Latgalei, protams, vēlams vienlaikus atdalīties gan no institūcijām, gan no Latvijas Republikas.

Politologs un Krievijas dezinformācijas pētnieks Andis Kudors norāda, ka "Kremļa ārpolitika gan globāli, gan Latvijā saistās ar šķelšanu. Lielā līnija ir Eiroatlantiskās telpas šķelšana – ASV un Kanādu atdalīt no Eiropas. Nākamā šķelšanas līnija ir Eiropas Savienības valstis savstarpēji – "Brexit" gadījums, kā arī notiekošais Ungārijā, Grieķijā, Kiprā, Itālijā, kur ir savi Kremļa "Trojas zirgi". Sabiedrības šķelšana katrā valstī atsevišķi: ir etniskās līnijas, ir konservatīvo pret liberālajiem līnijas un vēl viena līnija, ko Kremlis izmanto, – populisti pret varas institūcijām. Kremlim populisms Latvijā ir izdevīgs. Neuzticies nevienam, neuzticies savas valsts varai – esi pret to!"4.

Politiskā nespēja, problēmas un iekšpolitisks sabrukums vienojot Latviju un tās starptautiskos partnerus. Kremļa dezinformatori nevairās izmantot iespējas destabilizēt situāciju. Kritiku par ārēju ietekmju vainošanu šķietami iekšpolitiskos jautājumos saņēma prezidents Levits. Jau minētajā intervijā Valsts prezidents norādīja: "Tā noteikti ir daļa no hibrīdās karadarbības. Pretmasku kustība noteikti vājina Latvijas valsti, rada haosu un ekonomisku lejupslīdi. Ja tu gribi vājināt pretinieku, tā ir ļoti laba metode. Šis ir viens no hibrīduzbrukuma izpausmes veidiem. Ir ļoti svarīgi, lai iedzīvotāji to izprastu. Kādā veidā ļaundari panāk savu? Viņi panāk, ka indivīdi "uzķeras" uz nepatiesajiem vēstījumiem, nonāk manipulētāja ietekmē un tad veic darbības, kas kaitē pašiem pilsoņiem. Tāpēc ir svarīgi, lai sabiedrība apgūst zināšanas, kā šos draudus atpazīt un kā ar tiem cīnīties" 1. Pētījuma rezultāti apstiprina prezidenta teikto. Kremļa troļļi ilgstoši publicējuši vēstījumus par "Koronavīrusa radīšanu kā sazvērestību, kas īstenota, piemēram, lai čipotu sabiedrību. Turklāt šīs troļļu aktivitātes liecina par būtisku rezonansi "Faceboook" lietotāju laikajoslās šēru un laiku formā.

Galvenais Kremļa troļļu atspēriena punkts starptautisko organizāciju un Latvijas partnervalstu kritikai bijusi ASV agresīvā un militarizētā ārpolitika. Kremļa dezinformācija dažkārt gan ir savstarpēji grūti salāgojama, spilgti tas izpaužas ASV atainojumā, jo ASV gan dominējot starptautiskajās attiecībās un uzspiežot savu gribu pat veseliem reģioniem, gan vienlaikus esot vāja un rīcībnespējīga.

ASV valsts pārvaldi raksturojot dziļa korupcija, Kremļa troļļi lēš, ka tās mērogi Krievijas iedzīvotājiem varētu būt neiedomājami. Starptautiskās organizācijas, kuras raksturo tukša čaula un sazvērestība, saprotams, nav spējīgas vienoties par pozitīvu programmu, tādēļ to vienīgā iespēja savās pašsaprotamajās neveiksmēs esot vainot Vladimiru Putinu un vienoties naida kampaņā pret Krieviju.

Tāpat galvenokārt ASV agresīvās ārpolitikas dēļ, daudzu militarizēto kampaņu un pašiznīcinošo sankciju dēļ tās ekonomika grūst, krahu piedzīvo biržas, nekontrolēti vairojas bezdarbs, zeļ un plaukst korupcija. Pēc Kremļa domām, katastrofālās iekšpolitiskās problēmas ASV politiskie līderi slēpj ar militārajiem laupīšanas reidiem un agresīvo ārpolitiku pret Krieviju.

Jānorāda gan, ka šie iespaidīgie stāsti par Rietumu institūciju un valstu, it sevišķi NATO un ASV, problēmām, to iznīcinošā kritika un norādes uz korupciju, sistēmu iekšējo sabrukumu, nav starp tām tematiskajām sadaļām, kas raisītu lielāko "Facebook" lietotāju atgriezenisko saiti. Acīmredzot stāsts par valstīm ar koruptīvu un degradējošu iekšējo stāvokli un militarizētu, agresīvu ārpolitiku, ja arī ir atpazīstams, varbūt ne vienmēr ļauj to identificēt ar akcentētajām Rietumvalstīm un nekļūst par pamatu, lai vienotos kopīgā pozīcijā. Jebkurā gadījumā gan Latvijas, gan to sabiedroto iznīcinoši kritisku analīzi papildina tādi eksperta statusu ieguvuši vietējo norišu pārzinātāji kā ekspolitiķi Jānis Jurkāns un Vilis Krištopans, kā arī dziesminieks Kaspars Dimiters, kura aicinājums savai tautai beidzot apvienoties ar sev patiesi tuvāko un atbilstošāko krievisko pasauli sastop dzirdīgas atbalsis interneta klikšķu formā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

atmaskots.lv Medijpratība Baltkrievija Brexit Eiropas Parlaments Eiropas Savienība Facebook Krievija Latvijas vēsture Maskava NATO Ukraina Vladimirs Putins
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form