Politiskās partijas gadu aizvadījušas skandalējot un gatavojoties pašvaldību vēlēšanām
Foto: DELFI

Politiskajām partijām 2012.gads pagājis, "dzēšot" atsevišķus skandālus, gatavojoties pašvaldību vēlēšanām un reaģējot uz potenciālajiem referendumiem par nacionāli "sāpīgām" tēmām.

Valdošajā koalīcijā esošajiem politiskajiem spēkiem šogad atšķīrās viedoklis, vai pieļaut tautas nobalsošanu rīkošanu par nacionāli "sāpīgām" tēmām. Nacionālās apvienības "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) un "Vienotības" deputāti šā gada sākumā vērsās Satversmes tiesā ar mēģinājumu apturēt tautas nobalsošanu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Savukārt valdošās koalīcijas partnere, Reformu partija (RP), uzskatīja, ka referenduma apturēšana ir nokavēta un tikai šķeltu sabiedrību.

Līdzīgi viedoklis dalījās pēc Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) lēmuma nesākt parakstu vākšanu par referendumu saistībā ar automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem. CVK lēmumam atbalstu pauda "Vienotība" un nacionālā apvienība, bet RP izteicās piesardzīgāk, cita starpā norādot, ka referendumi ir demokrātijas izpausme, kuru nedrīkst nepamatoti ierobežot.

Portāls "Pietiek.com" jūnijā publicēja informāciju, ka "Vienotības" Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis ticis pie jaunas automašīnas "Volvo XC60", nenomaksājot valstij aptuveni 8800 eiro (6160 latu) pievienotās vērtības nodoklī (PVN). Publicētajā deputāta e-pasta vēstuļu sarakstē ar "Mūsa Motors Rīga" saistībā ar šo lietu bija apspriesta nepieciešamība kādam starpniekuzņēmumam Lietuvā maksāt 1000 eiro (700 latus), lai varētu tikt īstenota nodokļa apiešanas shēma.

Pēc šī darījuma publiskošanas un tam sekojošā skandāla Zaķis no sava uzņēmuma automašīnu atpirka. Veicot šo darījumu, PVN saskaņā ar politiķa teikto esot nomaksāts. Lai gan saskaņā ar pētījumu aģentūras "TNS" aptauju 74% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskatīja, ka politiķim pēc "auto skandāla" būtu jāatstāj "Vienotības" frakcijas vadītāja amats, sākumā viņš saņēma tikai "Vienotības" Ētikas komisijas nosodījumu. Gada noslēgumā Zaķis netika pārvēlēts "Vienotības" valdē, savukārt parlamenta ētikas komisija jau iepriekš nosprieda viņam piemērot augstāko iespējamo soda mēru - izteikt viņam rakstveida brīdinājumu, paziņot par to Saeimas sēdē un publicēt komisijas lēmumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Tikmēr RP priekšsēdētājs Valdis Zatlers jūnija sākumā paziņoja, ka veselības problēmu dēļ uz nenoteiktu laiku paies nost no aktīvas dalības partijas vadībā. Viņam tika veiktas vairākas operācijas, taču ik pa laikam viņš atkal pieslēdzās politiskajām aktivitātēm, darbojoties Saeimā. Tiek solīts, ka Zatlers pie aktīvas politiskā spēka vadības atgriezīsies 2013.gada janvāra noslēgumā.

Līdzīgi gan kājas traumas dēļ uz pāris mēnešiem no aktīvās politikas atvirzījies Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, kurš darbā atgriezīsies līdz ar jauno gadu.

"Vienotībā" relatīva stabilitāte izpaudās gada izskaņā savā kongresā valdes priekšsēdētājas amatā uz turpmākiem diviem gadiem pārvēlot tās līdzšinējo vadītāju Solvitu Āboltiņu. Neviens cits kandidāts valdes priekšsēdētāja amatam netika izvirzīts un par viņu nobalsoja 371 biedrs no 483.

Negatīvā zīmē šo gadu no vienas puses aizvadīja vairāki apvienības "Saskaņas centrs" (SC) deputāti, kuriem Satversmes aizsardzības birojs (SAB) liedza pielaidi valsts noslēpumam. SAB šādu lēmumu pieņēma attiecībā uz deputātiem Jāni Urbanoviču un Andreju Elksniņu, tādējādi liedzot viņiem iespēju pilnvērtīgi darboties Saeimas Nacionālās drošības komisijā. Tāpat pielaide valsts noslēpumam tika atteikta Sergejam Mirskim, veicinot viņa atkāpšanos no Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja vietnieka amata.

Pašreizējais tiesiskais ietvars kārtībai, kādā tiek piešķirtas speciālās atļaujas darbam ar valsts noslēpumu, pieļauj drošības iestāžu iesaistīšanos politiskos procesos un nevienlīdzīgu attieksmi, uzskata Elksniņš.

Pēc RP iniciatīvas Saeimas priekšsēdētājas biedres amatā Ingu Biti (RP) nomainīja Inese Lībiņa-Egnere (RP), jo frakcijas vadība uzskatījusi, ka pēdējā varēs labāk pildīt šos pienākumus. Tā skaidroja Bite, kuru no amata Saeima atbrīvoja, lai gan viņa nebija uzrakstījusi iesniegumu par atteikšanos no amata.

ZZS rindās negatīvi izcēlās deputāts Jānis Klaužs, kurš apmeklējis tikai 41% no komisijas sēdēm. Viņš izpelnījās arī Zatlera aicinājumu atkāpties no amata, uz kuru reaģēja, norādot uz paša RP līdera neapmeklētajām sēdēm.

Šogad partijas aktualizējās 2013.gada 1.jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, un vairākas jau ir nominējušas mēra amata kandidātus. "Vienotība" izvirzījusi bijušo laikraksta "Diena" galveno redaktori un bijušo kultūras ministri Sarmīti Ēlerti, bet nacionālā apvienība tieslietu ministra Jāņa Bordāna (VL-TB/LNNK) padomnieci Baibu Broku. Savukārt RP vēl nav nosaukusi savu mēra kandidātu un nav izslēgta iespēja, ka politiskais spēks nolems mainīt iepriekš pieņemto lēmumu un paudīs vēlmi pašvaldību vēlēšanās startēt kopā ar "Vienotību".

SC Rīgas domes vēlēšanas startēs kopā ar partiju "Gods kalpot Rīgai" un viņu mēra kandidāts ir pašreizējais Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC).

Saeimas ētikas komisija gada nogalē ierosinājusi lietu pēc deputāta Nikolaja Kabanova (SC) iesnieguma, kurā viņš sūdzas par deputātu Dāvi Staltu (VL-TB/LNNK), kurš plenārsēdes debašu laikā raksturojis Kabanovu kā plašākai publikai zināmu "ar savu deguna šņaukšanu Latvijas karogā". Kabanovs uzskata, ka Stalts esot "atkārtojis patiesībai neatbilstošu "preses pīli"", rīkojies pret viņu aizskaroši un nav balstījies uz faktiem un to godīgu interpretāciju. Šo jautājumu komisija turpinās skatīt nākamgad.

Kabanovam pašam šogad tika izteikts Saeimas ētikas komisijas rakstveida brīdinājums par viņa izturēšanos un iespējamo atrašanos alkohola reibumā darba laikā.

Šogad aktuāls bija arī ebreju īpašumu restitūcijas jautājums, kā aktualizēšana noveda pie tieslietu ministra Gaida Bērziņa (VL-TB/LNNK) demisijas. Viņš atkāpās no amata, jo iebilda pret šīs lietas risināšanas veidu. Publiskajā telpā gan izskanēja minējumi, ka ministra aiziešanai varētu būt citi iemesli.

Pašlaik pēc visu parlamenta frakciju un neatkarīgo deputātu tikšanos ar ebreju kopienas pārstāvjiem noslēgšanās aktualizējies jautājums par iespēju izveidot likumprojektu, ar kuru tiktu mēģināts risināt minēto situāciju. Nākamgad koalīcijai būs jālemj, vai turpināt šī jautājuma risināšanu un pozitīvas atbildes gadījumā - kādā veidā to darīt.

Tieslietu ministra demisija veicināja diskusijas par nestabilitāti koalīcija, ko valdošās partijas noliedza. Tomēr arī atsevišķos citos jautājumos vērojamas nesaskaņas starp koalīcijas partijām. Tas izpaudās vairākos jautājumos, tostarp arī pēdējā Saeimas rudens sesijas plenārsēdē, kad atbalsts vairākām iniciatīvām panākts ar opozīcijas balsīm.

Tāpat vairākas reizes nacionālā apvienība lika satraukties koalīcijas partneriem - gatavojot nākamā gada budžetu, VL-TB/LNNK nāca klāja ar ultimātu par papildu finansējumu demogrāfijas jomai, pretējā gadījumā draudot neatbalstīt budžetu, kas nozīmētu valdības krišanu. Savukārt vēlāk vairāki VL-TB/LNNK pārstāvji šaubījās par pievienošanos eirozonai no 2014.gada, taču pēc vairākām diskusijām partija nolēma atbalstīt eiro ieviešanas likumprojektu.

Source

LETA

Tags

Augusts Brigmanis Centrālā vēlēšanu komisija Dzintars Zaķis Gods kalpot Rīgai Jānis Klaužs Nils Ušakovs Par likumu un valsti Reformu partija Saeima Satversme Zaļo un zemnieku savienība TB/LNNK Valdis Zatlers Vienotība VL-TB/LNNK
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form