Reālie tautsaimniecības attīstības rādītāji atpaliek no Nacionālajā attīstības plānā noteiktajiem

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pēc sēdes pastāstīja, ka sanāksmē ir izskatīta šī brīža situācija un vērtēts, kā tā atbilst NAP definētajiem mērķiem. Secināts, ka ekonomikas nozarē ir daudz darāmā, lai sasniegtu plānā noteiktos rādītājus.

Straujuma gan uzsvēra, ka noteikto rādītāju nesasniegšanu ietekmē arī starptautiskie notikumi, piemēram, situācija austrumu kaimiņos. "Mēs nesasniedzam rādītājus, bet ir jāņem vērā ārējā ietekme uz Latvijas ekonomiku," teica Straujuma.

Turpmākajās sēdēs plānots detalizēti skatīt konkrētas problēmas saistībā ar plāna neizpildi. Nākamā padomes sēde būs veltīta tieslietām. Padome ir uzdevusi uzņēmējiem un pašvaldībām turpmāko divu nedēļu laikā sagatavot problēmjautājumus un iesniegt tos Ekonomikas ministrijai (EM) apkopot. Pēc tam EM informāciju iesniegs premjerministrei, kas tālāk to nodos tieslietu sistēmas institūcijām, lai tās sagatavo atbildes. Pēc tam nākamajā padomes sēdē notiks diskusija par šiem jautājumiem.

"Ir labi sagatavots pārskats, kā mums sokas ar NAP īstenošanu, bet tie rezultāti nav labi," pēc sēdes  atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Ar dažiem atsevišķiem izņēmumiem konstatēts, ka NAP noteikti mērķi nepildās. Mērķi netiek pildīti apstrādes rūpniecībā, demogrāfijā, produktivitātē, piemērus minēja Endziņš.

Sēdes dalībnieki secinājuši, ka ir jāanalizē šaurāks jautājumu loks un jārunā par konkrētām lietām. "Mēs paņemam vienu vai otru nozari un tad saprotam, kas tur darāms, lai mērķi pildītos. Ja mēs turpināsim rīkoties pēc tiem virzieniem, kā esam darījuši līdz šim un kā ir noteikts NAP, rezultātu nebūs," teica LRTK vadītājs.

NAP ir plāns ar noteiktiem mērķiem, un ir izdomāts, ko darīt, lai mērķus sasniegtu, bet šodien redzams, ka, lai arī daļa darbu izdarīti, rezultāti nav sasniegti, pauda Endziņš. Pēc viņa domām, tas nozīmē, ka ir pieļautas kļūdas plānošanā. Viens no iemesliem tam varētu būt plāna veidošanas principi, kam vajadzējis būt citādiem. Proti, no sākuma vajadzēja noteikt lielos mērķus un tad virzīties uz leju, saprotot, kas jādara, lai panāktu ekonomikas izrāvienu, sacīja Endziņš. Taču plāns veidots no otra gala - kā vadmotīvs noteikts ekonomiskais izrāviens, zem kā palikti citi mērķi.

NAP ir galvenais vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments. Plāns parāda valsts izaugsmes modeli, definējot, kur ir jāiegulda, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un valsts konkurētspēju. Plāns ir kā apņemšanās sasniegt konkrētus rādītājus līdz 2030.gadam.

Galvenais NAP mērķis ir ekonomikas izrāviens, bet trīs apakšmērķi ir cilvēka drošumspēja, tautsaimniecības izaugsme un izaugsmi atbalstošas teritorijas. Plānā ir detalizēti aprakstīti rīcības virzieni katrā no apakšmērķiem.