Saeima paziņojumā pieprasa atbrīvot Navaļniju; 'Saskaņa' balsojumā nepiedalās
Foto: Saeimas administrācija

Ceturtdien, 4. februārī, pēc Ārlietu komisijas ierosinājuma Saeima pieņēmusi paziņojumu par tiesas sprieduma pasludināšanu Alekseja Navaļnija lietā un demokrātiskās opozīcijas, pilsoniskās sabiedrības un mediju apspiešanu un vajāšanu Krievijas Federācijā, pieprasot atbrīvot Navaļniju un izmeklēt viņa saindēšanas lietu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Par Ārlietu komisijas sagatavo lēmuma projektu nobalsoja 65 deputāti, neviens nebalsoja pret un neatturējās. Balsojumā nepiedalījās "Saskaņa" un vairāki pie frakcijām nepiederošie deputāti. Debates pirms balsojuma izvērtās vairāk nekā stundas garumā.

Saeimas "Saskaņa" frakcijas jau pirms balsojuma no rīta izplatīja paziņojumu par savu pozīciju, norādot, ka nepiedalīsies šajā balsojumā.

"Mēs ticam Krievijas tautai, tās politiskajām izvēlēm. Esam pārliecināti, ka tā atradīs savu ceļu demokrātisko vērtību, tiesiskuma, pilsonisko brīvību nostiprināšanā. Mēs uzskatām, ka nevis sankciju režīmi, nosodījuma rezolūcijas un ultimāti, bet tikai pašu Krievijas pilsoņu griba noteiks, vai viņus apmierina pašreizējā situācija savā valstī, vai arī viņi vēlas to mainīt. Risinot Krievijas demokrātijas problēmas, mums nevajadzētu aizmirst par savējām. Parlaments, kurš akli klausa izpildvarai, apjukusi valdība – tāda ir mūsu Latvijas demokrātija pašlaik, kad valsts slīd arvien dziļākā pandēmijas krīzē. Mēs nevēlamies pakļauties mēģinājumiem kaimiņzemes problēmas politiskajā darba kārtībā izvirzīt kā galvenās," teikts Saeimas "Saskaņa" frakcijas priekšsēdētāja Jāņa Urbanoviča parakstītajā paziņojumā.

"Ņemot vērā augstāk minēto, Saeimas "Saskaņas" frakcija nepiedalīsies balsojumā par lēmumu "Par tiesas sprieduma pasludināšanu Alekseja Navaļnija lietā un demokrātiskās opozīcijas, pilsoniskās sabiedrības un mediju apspiešanu un vajāšanu Krievijas Federācijā"," teikts frakcijas paziņojumā.

Debatēs pie frakcijām nepiederošā deputāte Jūlija Stepaņenko norādīja, ka Latvija arī tiek ietekmēti tiesneši ar dažādiem paziņojumiem, tāpēc jāskatās vispirms uz sevi nevis jānorāda, kas darāms kaimiņvalstī. Deputāte arī pauda bažas, ka sankcijas pret Krieviju ietekmē daļu Latvijas iedzīvotāju, kuru darbs un ienākumi cieš to dēļ, piemēram, tranzīta jomā. Stepaņenko atzīst, ka Krievija ir sarežģīta valsts, bet Latvijas ārpolitikai jābūt gudrākai. Deputāte paziņoja, ka šādu paziņojumu nevar atbalstīt un balsojumā nepiedalīsies, jo Latvija nav konsekventa un nenosoda visas valstis vienādi.

Arī deputāts Aldis Gobzems kritizēja Saeimas nodomu, norādot, ka tiek mazāk domāts par pašu cilvēkiem, kā arī viegli esot pieņemt paziņojumus, ja paši ne ar ko neriskē. Gobzems arī teica, ka nekad neesot dzirdējis, ka Navaļnijam jebkad rūpējušas kādas Latvijas lietas vai intereses. Debatēs Gobzems arī vēstīja par kādu gadījumu, kad sodīts pērn 18. novembrī ārkārtējās situācijas laikā pie Brīvības pieminekļa noteikumus neievērojošs Latvijas pilsonis, kurš sodīts ar 500 eiro sodu par dziedāšanu, taču par šādiem demokrātijas ierobežojumiem netiekot runāts.

Deputāts arī retoriski jautāja, kāpēc netiekot pausts protests, kad Nīderlandē policija sit miermīlīgus protestētājus, kas sēž parka zālienā. Gobzems arī pieminēja deputāta Artusa Kaimiņa aizturēšanu 12. Saeimā 2018. gada jūnijā, kas esot politiski motivēta lieta. Toreiz Saeima neesot iebildusi, atgādināja deputāts.

Arī Gobzems paziņoja, ka balsojumā nepiedalīsies un aicināja Saeimu neatbalstīt šādu paziņojumu. "Ja Latvija grib būt bagāta, vajadzētu saglabāt neitralitāti un mācīties no Šveices," teica Gobzems, kurš vēloties dzīvot turīgā valstī, bet tas iespējams, tikai saglabājot neitralitāti pret citās valstīs notiekošo.

Inese Voika (AP) norādīja uz Latvijas pienākumu neklusēt un parādīt principiālu nostāju, aicinot Eiropas Savienības dalībvalstis un arī citas valstis iedarbināt spēcīgākas sankcijas pret Krieviju. "Krievijas elite ir ievainojama savā mantkārībā un ilgās pēc luksusa dzīvesveida," uz sankciju nepieciešamību norādīja Voika, atgādinot par Navaļnija lielo ieguldījumu Krievijas varas korupcijas atmaskošanā.

Pie frakcijām nepiederošais deputāts Vjačeslavs Dombrovskis debatēs norādīja uz Saeimas koalīcijas kolēģu nekonsekvenci savu principu piemērošanā un divkosībā. "Vai mēs konsekventi iestājamies par cilvēktiesībām un vērtībām vienādi visur pasaulē?" jautāja deputāts, kā piemēru minot Saeimas klusēšanu, kad Saūda Arābija izrēķinājās ar žurnālistu.

Vienlaikus Dombrovskis debatēs norādīja, ka, mācot Krieviju labāk izturēties pret opozīciju, vietā ir jautājums, kā Latvijā izturas pret opozīcijas partiju, par kuru balso krievu tautības iedzīvotāji un kura gadiem tiek turēta opozīcijā.

Dombrovskis atgādināja, ka paziņojumu par Baltkrievijas rīcības nosodīšanu atbalstījis un atgādināja, ka Nacionālā apvienība nav gan atbalstījusi priekšlikumu atvieglot baltkrievu patvēruma meklētāju dzīvi un darbu Latvijā, kas norāda uz to, ka atbalstīts tiek tikai tas, kas politiski izdevīgi.

Rihards Kols (NA) norādīja, ka Saūda Arābija nav Eiropas Padomes locekle un tai nav saistoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumi, kā tas ir Krievijas gadījumā. Par patvēruma meklētājiem Kols atbildēja, ka minētie grozījumi bijuši maldinoši, jo neattiecas tikai uz baltkrieviem, bet visiem no trešajām valstīm, kā arī reāli trīs mēnešu laikā lietas tiek izskatītas.

Deputātei Stepaņenko Kols atbildēja, ka mēs neesam PSRS un nekādas darba vietas valsts cilvēkiem nedod, turklāt sankcijas nav vērstas pret valsts iedzīvotājiem, bet gan varas pārstāvjiem. Kols arī mudināja Gobzemu iedomāties sevi Navaļnija vietā, lai saprastu par ko ir runa šajā gadījumā.

Uldis Budriķis (JKP) sacīja, ka starptautiskais spiediens uz Krieviju nav bijis pietiekams, tāpēc nepieciešamas spēcīgākas, mērķētas sankcijas, tajā skaitā pret prokuroriem un tiesu, kas nepilda ECT lēmumu. Budriķis arī uzskata, ka jācenšas vēlreiz panākt balsstiesību atņemšanu Krievijai Eiropas Padomes parlamentārajā asamblejā. Deputāts uzsvēra, ka šajā gadījumā ir stāsts ne tik daudz par Navaļniju individuāli, bet par cilvēktiesību un valsts saistību ievērošanu.

"Saskaņas" deputāts Nikolajs Kabanovs aicināja cienīt Krievijas tautas izvēli, jo tai nepatīk starptautiskās sabiedrības iejaukšanās valsts iekšējās lietās. Kabanovs norādīja, ka Navaļnijam ir zināms atbalsts, bet ne lielākā daļa tautas viņu atbalsta. "Krievija vienmēr sāpīgi uztver apdraudējumu tās suverenitātei," atgādināja deputāts, norādot, ka notikumi Krievijā nopietni un Latvijai uz tiem jāraugās arī no sava iekšējās drošības viedokļa.

"Ikviens režīms vēlas sevi nosargāt no opozīcijas," teica Kabanovs un norādīja, ka Latvijas policija nesit cilvēkus, bet tas ir tikai laika jautājums, jo policijas rīcībā arī Latvijā ir līdzīgs ekipējums kā Krievijā. Covid-19 ierobežojumu laikā cilvēkiem uzkrājies liels administratīvo sodu slogs un policija ir uz spēku izsīkuma robežas, situāciju pašu mājās raksturoja Kabanovs. Aicinot nevairot iekšējo spriedzi valstī, deputāts paziņoja, ka balsojumā nepiedalīsies.

Ko pieprasa Saeima

Ceturtdien paziņojumu Saeima pieņēmusi, reaģējot uz 2021. gada 17. janvārī notikušo Navaļnija — vadoša Krievijas opozīcijas politiķa, jurista un pretkorupcijas aktīvista — aizturēšanu Maskavā, Krievijā, un viņam 2021. gada 2. februārī piespriesto cietumsodu.

Saeima atgādina, ka Navaļnijs jau iepriekš ticis aizturēts, apcietināts un notiesāts procesos, kurus Eiropas Cilvēktiesību tiesa citstarp ir atzinusi par politiski motivētiem, kuros ir pārkāptas viņa tiesības uz brīvību un kuri ir pretrunā ar taisnīgas tiesas principiem.

Latvijas parlaments norāda uz Krievijas starptautiskajām saistībām, kas prasa tiesiskuma principu ievērošanu un cilvēka tiesību un brīvību aizsardzību, un to, ka politiskās opozīcijas pārstāvju aizturēšana ir pretrunā ar šīm saistībām, un to, ka jau pērn, 2020. gada 20. augustā, Navaļnijs Krievijas teritorijā kļuva par nežēlīga nozieguma upuri — viņu mēģināja noindēt, izmantojot Krievijā izstrādātu nervus paralizējošu kaujas vielu no "Novičok" grupas, — un Krievija vēl joprojām šajā sakarā nav uzsākusi kriminālizmeklēšanu.

Saeima, ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības, G7 un NATO dalībvalstu paziņojumus sakarā ar Alekseja Navaļnija aizturēšanu pēc viņa ierašanās Maskavā un balstoties uz Eiropas Savienības Padomes 2020. gada 7. decembrī pieņemto ES globālo cilvēktiesību sankciju režīmu, kā arī, ņemot vērā Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā, kuras Krievija ir uzņēmusies kā Eiropas Padomes, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas un ANO dalībvalsts, atgādina, ka saskaņā ar Ķīmisko ieroču konvenciju jebkuru mēģinājumu noindēt personu, izmantojot neiroparalītisku vielu, uzskata par ķīmisko ieroču izmantošanu un ķīmisko ieroču izmantošana — neatkarīgi no tā, kas un kādos apstākļos tos izmanto, — ir nopietns starptautisko tiesību un starptautisko cilvēktiesību standartu pārkāpums.

Latvijas parlaments paziņojumā mudina Krievijas Federāciju kā ANO Drošības padomes pastāvīgo locekli un ANO Cilvēktiesību padomē ievēlētu valsti rūpēties par ANO Statūtos nostiprināto principu un cilvēktiesību ievērošanu savā valstī.

Saeima stingri nosoda Krievijas varas iestāžu veikto prettiesisko, politiski motivēto Alekseja Navaļnija aizturēšanu un tiesas sprieduma pasludināšanu pēc viņa atgriešanās Krievijā, tādējādi cenšoties apklusināt opozīciju un valdošās iekārtas kritiķus, kā arī pieprasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot Alekseju Navaļniju, kā arī veikt izmeklēšanu sakarā ar viņa saindēšanu.

Parlaments iesaka Latvijas Ārlietu ministrijai aicināt starptautiskos partnerus ieņemt aktīvu nostāju šajā jautājumā un būtiski pastiprināt ES atbildes soļus, ieviešot ierobežojošus pasākumus un aicina Eiropas Savienības un Eiropas Padomes dalībvalstu parlamentus ieņemt aktīvu nostāju šajā jautājumā.

Saeima aicina Krievijas valsts iestādes nekavējoties izbeigt politisko oponentu, mediju un sabiedrisko aktīvistu, tajā skaitā Krievijas nevalstiskās organizācijas "Fonds cīņai pret korupciju" locekļu, vajāšanu, iebiedēšanu un apspiešanu, kā arī citus viņu cilvēktiesību pārkāpumus.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Eiropas Parlamenta Aldis Gobzems Aleksejs Navaļnijs ANO Drošības padome Ārlietu ministrija Eiropas Cilvēktiesību tiesa Eiropas Padome Eiropas Savienība Krievija Nikolajs Kabanovs Saeima Saskaņa Vjačeslavs Dombrovskis
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form