Saeimā sāk debatēt par 'tikumības' izslēgšanu no Izglītības likuma
Foto: Shutterstock

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 27. aprīlī, skatīja vairāku deputātu priekšlikumu izslēgt no Izglītības likuma kopš 2015. gada spēkā esošo pantu, kas paredz, ka "izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pirms vairākiem gadiem plašu rezonansi izpelnījās deputātes Jūlijas Stepaņenko izstrādātie grozījumi Izglītības likumā jeb tā dēvētie "tikumīgas grozījumi". 2015. gadā Saeima lēma papildināt likumu ar pantu "Izglītība un tikumība", ar ko noteikts, ka "izglītības sistēma nodrošina izglītojamā tikumisko audzināšanu, kas atbilst Latvijas Republikas Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā laulība un ģimene". Likums arī nosaka, ka "izglītības iestāde, izņemot augstskolas, aizsargā izglītojamo no tādas informācijas un metodēm izglītības un audzināšanas procesā, kas neatbilst šā likuma mērķī ietvertajai izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai".

Priekšlikumu izslēgt no likuma minēto pantu izstrādāja Saeimas deputāti Anda Čakša, Krista Baumane (AP) un Kārlis Šadurskis (JV), tāpat otru tādu pašu priekšlikumu sagatavoja opozīcijas deputāti Evija Papule un Vjačeslavs Dombrovskis.

Čakša komisijas sēdē stāstīja, ka pants no likuma būtu izslēdzams vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, viņas vērtējumā, cenzūras klātbūtne izglītības procesā traucē attīstīt cilvēkā loģisko domāšanu un pieņemt pamatotus lēmumus saistībā ar seksualitāti un tikumību. "Skolas uzdevums ir sniegt pilnu informāciju un mācīt kritiski domāt," uzsvēra deputāte, piebilstot, ka patlaban jaunieši par attiecībām un seksualitāti pamatā uzzina, skatoties pornogrāfiju, nevis zināšanas iegūst no skolā sniegtiem materiāliem.

Čakša arī norādīja, ka gadījumā, ja skolotājs tomēr izvēlas skolēniem stāstīt ko vairāk par attiecībām un seksualitāti, tad likums viņiem liek justies kā likuma nepaklausīgiem.

Otrkārt, pēc Čakšas domām, ir jāveicina veselības pratība. Viņa stāstīja, ka Latvija patlaban ieņme 5. vietu Eiropā pēc pusaudžu grūtniecības rādītājiem, tāpat salīdzinoši augsts ir 15-17 gadus vecu jauniešu veikto grūtniecības pārtraukšanas skaits, kā arī Latvija ir 1. vietā Eiropā pēc pirmreizēji atklātu HIV gadījumu skaita.

Deputāts Raivis Dzintars (NA) atzina, ka likuma grozījumu iesniedzēji nepamatoti interpretē spēkā esošo regulējumu. "Ja kāds interpretē nepareizi, tad tā ir interpretētāja problēma. Es neesmu dzirdējis objekīvu pamatojumu tam, kas likumā varētu būt nepareizs," sacīja deputāts.

Viņš atzina, ka likuma panta formulējums varbūt nav pats veiksmīgākais, tomēr pantu kā tādu nevajadzētu svītrot. Pēc Dzintara domām, tikumiska audzināšana tā pati audzināšana vien ir.

Latvijas Universitātes vadošais pētnieks Manuels Fernandezs, kura pētniecisko interešu lokā ir tikumiska audzināšana, aicināja tomēr saglabāt spēkā esošo likuma redakciju, jo tādējādi tiktu raidīts slikts signāls sabiedrībai. Viņš mudināja uz Izglītības likumu skatīties kā uz "sabiedrību audzinošu dokumentu". Fernandezs piebilda, ka tikumības jēdziens likumā ir uztverams plašāk.

"Centra Dardedze" pārstāve Anda Avena aicināja atbalstīt deputātu priekšlikumu izslēgt no likuma minēto pantu, to pamatojot ar nepieciešamību izglītot bērnus un pasargāt tos no seksuālas izmantošanas.

"Ja bērna seksuāla izmantošana notikusi tuvinieku vidē, ir svarīgi, ka ir kāds pieaugušais, ar kuru par to var izrunāties. Diemžēl "tikumības grozījumu" reālā ietekme ir tāda, ka ir radīta tabu tēmas izjūta, tiek radīts noslēpumainības plīvurs par tematiem, par kuriem nevajadzētu runāt ar bērnu," teica Avena.

"Centra Dardedze" pārstāve norādīja, ka, lai bērnus pasargātu no seksuālas izmantošanas, šajos jautājumos ir jāizglīto pedagogi, kā arī vecāki, bet galu galā tiks izglītoti paši bērni. "Bērnam jāzina, ka nav tādu tabu tēmu un informācija nav jāmeklē "google" vai pornogrāfijā," uzsvēra Avena.

Dzintars piekrita, ka ir konstatētas problēmas ar informācijas pieejamību bērniem. Tajā pašā laikā viņš pauda skepsi, ka šo problēmu risinās "tikumības" dzēšana no panta. "Es šajā pantā neredzu pretrunas ar Ministru kabineta 480. noteikumiem, kur ir pateikts, kas ar šo informāciju ir domāts," pauda politiķis.

Pie frakcijām nepiederošā deputāte Inguna Rībena aicināja neatbalstīt likuma izmaiņas, piebilstot, ka par "tikumības" jēdzienu likumā ticis plaši diskutēts iepriekš. Čakša atbildēja, ka ir pienācis laiks atkārtotai diskusijai.

Laika trūkuma dēļ komisija šodien nelēma par deputātu priekšlikumu, bet vienojās turpināt debates nākamajā komisijas sēdē.

Tā dēvētie "tikumības grozījumi" ir spēkā kopš 2015. gada vidus. Vēlāk valdība atbalstīja Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Anda Čakša Centrs "Dardedze" HIV Inguna Rībena Izglītība Kārlis Šadurskis Latvijas Universitāte Raivis Dzintars Saeima Vjačeslavs Dombrovskis
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form