Saeima ceturtdien, 14. janvārī, nolēma valsts kontroliera amatā uz četriem gadiem iecelt pašreizējo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāju Rolandu Irkli. Viņam amatā jāstājas jau nākamajā nedēļā, jo 19. janvārī amata otrais termiņš beidzas valsts kontrolierei Elitai Krūmiņai.
Par Irkli nobalsoja 53 Saeimas deputāti no 98, kas piedalījās balsojumā, kurā derīgas bija 95 elektroniskās vēlēšanu zīmes. Valsts kontroliera apstiprināšanai amatā pietiek ar klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu.
Debates pirms balsojuma ilga vairāk nekā stundu.
Deputātiem bija jābalso par trim izvirzītajiem kandidātiem vienlaikus, un pēc pērna gada nogalē notikušajām Satversmes tiesas tiesneša vēlēšanām, kas gan beidzās bez rezultāta, šī bija otrā reize Saeimas vēsturē, kad deputātiem attālinātā balsojumā e-Saeimas platformā bija jāizvēlas vienā balsojumā starp vairākiem kandidātiem.
Kļūstot par valsts kontrolieri, Irklis triju kandidātu uz amatu konkurencē apsteidzis divus pašreizējos Valsts kontroles padomes locekļus, kuri arī bija izvirzīti valsts kontrolieri amatam – Ilzi Grīnhofu un Edgaru Korčaginu. Šie kandidāti saņēma attiecīgi 17 un 25 deputātu balsis.
"KPV LV" izvirzīja Valsts kontroles padomes locekli un Piektā revīzijas departamenta vadītāju Edgaru Korčaginu, Jaunā konservatīvā partija izvirzīja Valsts kontroles padomes locekli un Otrā revīzijas departamenta direktori Ilzi Grīnhofu, bet frakcija "Attīstībai/Par" pieteica Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāju Rolandu Irkli.
Debatēs deputāte Inese Ikstena (AP) Irkli raksturoja kā labu profesionāli, kura vadībā īstenota dabasgāzes tirgus atvēršana un izmaiņas enerģētikas tirgū, kas nesušas labas pārmaiņas patērētājiem.
Pie frakcijām nepiederošā deputāte Ļubova Švecova sacīja, ka Valsts kontrole ir ļoti būtiska institūcija un ka līdzšinējā vadītāja to pacēlusi ļoti augstā starptautiskā līmenī. Deputāte pauda nožēlu, ka tagad valsts kontroliera izvēles procesā netika pietiekami pievērsta uzmanību kandidātu minētajiem darbības mērķiem un prioritātēm, tāpēc Švecova aicināja balstot par kādu no esošajiem Valsts kontroles padomes locekļiem, īpašas simpātijas paužot Korčaginam. Švecova pauda šaubas par Irkļa politisko neitralitāti.
Valērijs Agešins (S) pauda "Saskaņas" nostāju, atbalstot Irkli, un pamatoja to ar faktu, ka augstu vērtē visus trīs kandidātus, un līdz ar Irkļa iecelšanu amatā visi trīs varēs sadarboties darbā Valsts kontrolē.
"Attīstībai/Par" frakcijas vadītāja Marija Golubeva atzina, ka Valsts kontroles padome labi strādā, tomēr priekšroka dodama kandidātam no malas ar labu pieredzi valsts pārvaldē. Viņa atzina, ka Irklis bijis savulaik Pilsoniskās savienības biedrs, kura vēlāk iekļāvās "Vienotībā", bet jau desmit gadus aktīvi nedarbojas.
Kaspars Ģirģens (KLV LV) aicināja balsot par Korčaginu, ko bija izvirzījusi "KPV LV" frakcija, kā arī Ģirģens viņu labu iepazinis, vadot Publisko izdevumu un revīzijas komisiju Saeimā.
Viktors Valainis (ZZS) atzina, ka Irklis labs speciālists un noderētu jebkurā vietā, bet tikai ne Valsts kontrolē, jo ir šaubas par viņa politisko neitralitāti, kas nav pieļaujams Valsts kontroles gadījumā. Tāpēc Valainis aicināja balsot par kādu no kandidātiem, kas nāk no Valsts kontroles iekšienes, lai turpinātos darba pēctecība.
Pie frakcijām nepiederošais deputāts Andris Kazinovskis debatēs sacīja, ka priekšroka tomēr būtu dodama kādam no jau esošajiem Valsts kontroles darbiniekiem.
Edgars Tavars (ZZS) pauda viedokli, ka frakcija atbalsta Korčaginu valsts kontroliera amatā, kā arī uzsvēra politiskās neitralitātes svarīgumu darbā Valsts kontrolē.
Vjačeslavs Dombrovskis debatēs pauda atbalstu Irklim, lai gan augstu novērtēja visus kandidātus, un kritizēja kolēģu teikto, ka labiem profesionāļiem nav jāsaistās ar politiskām partijām. Deputāts arī uzdeva retorisku jautājumu, vai valsts pārvaldes iestāžu vadībā ir vajadzīga rotācija un vai kolēģi ir pietiekami konsekventi šajā jautājumā.
Jānis Butāns (JKP) pauda neizpratni, kādēļ netiek ņemts vērā esošās valsts kontrolieres Elitas Krūmiņas viedoklis par kandidātiem, kas nebija labvēlīgs Irklim.
Arī JKP deputāts Juris Jurašs atbalstā Irklim saskatīja pretrunas, jo Valsts kontroles darbs tiek augstu vērtēts Latvijā un starptautiski, bet tajā pat laikā vēlas "nomainīt zirgus" un ielikt kādu no malas. JKP frakciju un pašu Jurašu satrauc, ka "tiek torpedēta" Valsts kontroles politiskā neitralitāte. Jurašs ir pārliecināts, ka abi Valsts kontroles padomes locekļi bija profesionālāki par Irkli, bet īpaši augstas raudzes speciāliste ir Ilze Grīnhofa, kuru izvirzīja JKP un kura bija iesaistīta apjomīgā tieslietu audita vadīšanā.
Tā kā vairāki deputāti pauda bažas par Irkļa piederību pašreizējā Ministru prezidenta partijai, neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems debatēs skaidroja, ka nav pareizs princips, ka labākajiem profesionāļiem būtu jāturas tālu no politikas un partijām, jo tādējādi cieš politikas kvalitāte. Tomēr Irkli nevarot atbalstīt, jo viņš nav izrādījis gatavību nolikt partijas biedra karti. Gobzems un trīs topošās partijas "Likums un Kārtība" pārstāvji – Saeimas deputāti balsos par Korčaginu, viņš teica.
Deputāts Ivars Zariņš (S) norādīja uz situācijas dīvainību, ka deputāti debatē par konkrētiem cilvēkiem, kuriem nav iespējams atbildēt uz deputātu jautājumiem tieši. Tāpēc Zariņš ieteica apsvērt veikt izmaiņas amatpersonu apstiprināšanas un izvērtēšanas kārtībā. Zariņš arī kliedēja bažas, ka "Saskaņa" atbalsta valdošās varas angažētu kandidātu, jo vērtē Irkli kā augsta līmeņa profesionāli. Deputāts Zariņš par to spriežot pēc savas darba pieredzes regulatorā.
Uzklausīšanā 12. janvārī Saeimas Juridiskajā komisijā Irklis atzina, ka augstu vērtē līdzšinējo Valsts kontroles darbu, taču neviena iestāde nestrādā tik perfekti, lai nebūtu vēl ko uzlabot. Irklis piekrīt jau esošajai Valsts kontroles stratēģijai veicināt uzticību valsts pārvaldei.
Viņš darbā Valsts kontrolē līdzās valsts pārvaldes ekonomiskās efektivitātes uzlabošanai par svarīgu uzskata publiskā sektora darba efektivitātes vairošanu, līdz ar to lielāku uzmanību vēlas pievērst lietderības un attīstības revīziju veikšanai. Irklis arī uzskata, ka jāstrādā pie Valsts kontroles ieteikumu kvalitātes uzlabošanas, kā arī par svarīgu uzskata sekošanu starptautiskajiem standartiem šajā jomā.
Par galveno uzdevumu Valsts kontrolei 2021. gadā Irklis uzskata jaunās stratēģijas izstrādi un darbu pie 2022. gada revīziju plāna. Tāpat jāveic Valsts kontroles iekšējais un ārējais novērtējums. Par uzlabojamu Irklis uzskata nepieciešamību Valsts kontrolei vairāk sadarboties ar valsts un pašvaldību iestāžu iekšējiem auditoriem.
Irklis arī sacīja, ka būtu nepieciešams Valsts kontroles padomes locekļu kandidātus turpmāk izvēlēties konkursa kārtībā, kā tas līdz šim nav noticis.
Irklis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā strādā kopš 2011. gada. No 2016. gada februāra viņš pilda regulatora padomes priekšsēdētāja pienākumus. Strādājis arī Latvijas Bankā. Individuāli praktizējis kā zvērināts advokāts, bijis jurists privātajā sektorā.
Partiju apvienības "Attīstībai/Par" Saeimas frakcija, izvirzot Irkli šim amatam, raksturoja viņu kā pieredzējušu vadītāju, kurš pilnveidojis un modernizējis regulatora darbu, un kas varētu uz attīstību vērstas pārmaiņas ienest arī Valsts kontrolē, kuras līdzšinējais veikums ir pozitīvi vērtējams.
"Mēs vēlamies redzēt mūsdienīgu un pieejamu valsts galveno revīzijas iestādi, kas veiksmīgi sadarbojas ar valsts un pašvaldību iestādēm. Produktīvāk sasniegt jaunas virsotnes varētu no malas, ne no pašas iestādes nācis vadītājs," skaidroja tā brīža frakcijas vadītājs Daniels Pavļuts (AP).
Jau ziņots, ka Irkli šim amatam izvirzīja frakcija "Attīstībai/Par", bet otrdien, 12. janvārī, par atbalstu Irklim paziņoja Nacionālā apvienība.
Trešdien par atbalstu Irklim lēmusi arī "Jaunā Vienotība", portālam "Delfi" pēc frakcijas sēdes sacīja frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis. Arī Saeimas lielākā frakcija "Saskaņa" atbalstīs Irkli, portālam "Delfi" apstiprināja frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs.
"Delfi" jau rakstīja, ka līdz ar to Irklim bija nodrošinātas jau vairāk nekā 50 balsis Saeimā.
Saeimas Juridiskā komisija 12. janvārī, uzklausot visus trīs valsts kontroliera amata kandidātus un konstatējot visu kandidatūru atbilstību likuma prasībām, atbalstīja Saeimas lēmuma projektu par visu triju kandidātu izvirzīšanu apstiprināšanai Saeimā.
Uz valsts kontroliera amatu, kas atbrīvosies pēc 19. janvāra, kad beigsies likumā atļautais galīgais jeb otrais termiņš amatā pašreizējai valsts kontrolierei Elitai Krūmiņai, Saeimā kandidatūras bija jāpiesaka līdz pērnā gada 30. decembrim, un to izdarīja trīs valdošās koalīcijas partijas.
Uzklausot trīs kandidātus Juridiskās komisijas sēdē, darbs bija veidots tā, ka pēc katra kandidāta uzklausīšanas un nelielas iztaujāšanas, deputāti noklausījās arī valsts kontrolieres Elitas Krūmiņas vērtējumu par kandidātiem, vērtējot tos pēc diviem kritērijiem – profesionalitātes un neatkarības.
Līdz ar to no Krūmiņas teiktā secināms, ka visaugstāk viņa vērtē Grīnhofas kandidatūru, par kuru Krūmiņa sacīja, ka viņa tiek labāk galā ar revīziju vadīšanu, kā arī neesot šaubu par viņas neatkarību. Par Korčagina politisko neatkarību Krūmiņa izvēlējās "paklusēt", tāpat kā nekomentēja Irkļa politisko neatkarību, kas ir ļoti nozīmīga valsts kontroliera darbā. Krūmiņa visdetalizētāk un būtībā arī kritiskāk izteicās par Irkļa piedāvāto Valsts kontroles darba vīziju.
Kandidatūras valsts kontroliera amatam izvirza Saeimas deputāti, noteic parlamenta Kārtības rullis.
Valsts kontrolieri amatā ieceļ Saeima uz četriem gadiem, un viena un tā pati persona nevar būt par valsts kontrolieri vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Valsts kontrole ir neatkarīga koleģiāla augstākā revīzijas (audita) iestāde, un tā veic revīzijas atbilstoši Latvijā atzītiem starptautiskajiem revīzijas standartiem. Valsts kontroles darbības mērķis ir noskaidrot, vai rīcība ar valsts un pašvaldību līdzekļiem ir tiesiska, pareiza, ekonomiska un efektīva, kā arī sniegt rekomendācijas atklāto trūkumu novēršanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
