Tuvāko dienu laikā Saulkrastu novada domes ārkārtas sēdē deputāti lems par rezolūcijas pieņemšanu par valstij svarīgu ekonomisku nepieciešamību Vidzemes piejūrā veidot vismaz vienu attīstības centru, portālu "Delfi" informēja domē. Šī rezolūcija tiks iesniegta izskatīšanai Saeimā, bet iedzīvotāju vidū tiek organizēta aptauja.
Domes priekšsēdētājs Normunds Līcis ("Vienotība") skaidro, ka Saulkrasti atrodas 45 km no Latvijas galvaspilsētas, tur ir divas spēcīgas vidusskolas un mūzikas un mākslas skola, Saulkrastos ir Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienesta filiāle un Rīgas reģiona policijas pārvalde. Tāpat Saulkrastos ir slimnīca, poliklīnika un diennakts steidzamās medicīniskās palīdzības punkts, sociālā māja un atpūtas iespējas sporta hallē, kultūras centrā.
"Atšķirībā no daudziem jaunveidojamiem novadu centriem, Saulkrastos ir ērta un kvalitatīva ceļu infrastruktūra – dzelzceļš, Eiropas līmeņa šoseja "VIA Baltica", paredzams "Rail Baltica" –, attīstīta uzņēmējdarbība. Šobrīd reģistrēti gandrīz 800 uzņēmumi, tajā skaitā darbojas ceturtā lielākā osta Latvijā. Visi minētie apsvērumi liecina, ka Vidzemes piejūras novada centrs veidojams Saulkrastos," uzsver Līcis.
Vietējo pašvaldību teritoriju reforma ir nozīmīgs solis valsts teritorijas saprātīgai apsaimniekošanai un iedzīvotāju labklājības nodrošināšanai, taču, veicot tik būtiskas pārmaiņas Latvijas kartē, būtu bijis nepieciešams izstrādāt vairākus attīstības scenārijus un tos, kopā ar iesaistītajiem iedzīvotājiem un speciālistiem apspriest, norāda Saulkrastu dome. Esošajā situācijā faktiski tiek konfrontēti blakus esošo novadu iedzīvotāji, kas pirms tam dzīvojuši draudzīgi un saticīgi, bet, pats galvenais – Latvija var zaudēt vairākas attīstības teritorijas.
Saulkrasti ar cieņu novērtē kaimiņu novadu centienus aģitēt savu novada iedzīvotājus izvēlēties līdzšinējo novadu teritoriju robežas, tomēr atgādina, ka ir 21. gadsimts un lielāko daļu pakalpojumus saziņā ar pašvaldību, iedzīvotāji saņem attālināti, bez tam, liela daļa Sējas un Skultes pagasta iedzīvotāju jau šobrīd aktīvi izmanto Saulkrastu novada pakalpojumus – izglītības iestādes, medicīnas pakalpojumus, Saulkrastus izvēlas kā darba un atpūtas vietu, informē dome.
Valstī, kurā viens no būtiskākajiem labklājības un vēsturiskās attīstības faktoriem ir bijusi un būs jūra, Vidzemes piejūrā obligāti jāveido vismaz viens novada attīstības centrs, kura attīstības mērķis ir piejūras tūrisma un uzņēmējdarbības attīstība. Igaunijā tāds ir Pērnava, Latvijai ir svarīgi līdzīgu attīstības centru veidot Vidzemes piekrastē.
"Iedzīvotājiem ir svarīgi, vai viņiem turpmāk būs politiskā pārstāvniecība lielo novadu domēs. Pateicoties matemātiskiem aprēķiniem par pēdējo pašvaldību vēlēšanu rezultātiem, varam secināt, ja Saulkrastu novads tiks veidots kopā ar blakus esošajiem pagastiem, domē tiks vienmērīgi pārstāvētas visu šo teritoriju iedzīvotāju intereses, jo iedzīvotāju skaits katrā pagastā ir līdzīgs. Ja šīs teritorijas tiks sadalītas starp jaunajiem Limbažu un Ādažu novadiem, diemžēl, mazajiem nebūs teikšanas, kā pareizāk izlietot viņu nodokļu naudu. Jau šobrīd Saulkrastu novads kopā ar Sēju, Skulti, Vidrižiem un Liepupi atbilst izvirzītajām novada centra prasībām, bet pilsētas iedzīvotāju skaits pārsniedz daudzu jaunveidojamo novadu centra pilsētu iedzīvotāju skaitu," vēsta Saulkrastu dome.
Tā atgādina, ka, veicot novadu reformas, ir jādomā valstiski, ārpus viena novada ekonomiskajām interesēm. Neskatoties uz fantastiskiem dabas resursiem un izcilo infrastruktūru, neskatoties uz to, ka Saulkrasti daudzu gadu garumā ir finansējuši daudzus citus Latvijas novadus, no valsts puses nepelnīti Saulkrastu attīstība bijusi atstāta novārtā. Tieši tāpēc Ziemeļeiropas tūristu un uzņēmēju galamērķis ir Pērnava, nevis Latvijas Vidzemes piekrastes Saulkrasti vai Salacgrīva, informē dome.
Saulkrastieši uzskata, ka Saeimas deputātiem beidzot ir jāsaredz ekonomiskais potenciāls, ko slēpj Saulkrastu novads kā tūrisma, uzņēmējdarbības un kvalitatīvas dzīvesvietas centrs.
"Šobrīd Saulkrasti, līdzīgi kā Sējas novads, tiek plānots kā Ādažu novada nomale, bet Skulte atradīsies tālu no visiem centriem. Nešauboties par Ādažu novada spēku un apskaužamo izaugsmi pēdējo gadu laikā, kas ir notikusi pateicoties mērķtiecīgai politikai, Rīgas tuvumam un apstāklim, ka bijušās lauksaimniecības zemes pārveidot par turīgu iedzīvotāju jaunajām dzīvesvietām ir bijis daudz lētāk un ātrāk, jāatzīst, ka Ādaži turpinās attīstīties neatkarīgi, kāds būs novadu reformas iznākums. Ādaži būs spēcīgi neatkarīgi no tā vai novadam pievienos Saulkrastus un Sēju. Ādažu novadā ir daudz izaicinājumu, vislielākais – Ādažu poligona straujā izaugsme. Mēs uzskatām, ka risinot Ādažu izaicinājumus, novārtā tiks atstāts Vidzemes jūrmalas milzīgais potenciāls, pie tam, šobrīd piedāvātajā plānā nav paredzēta nevienas būtiskas problēmas risināšana," teikts Saulkrastu domes paziņojumā presei.
Saulkrastu, Sējas, Skultes, iespējams arī Vidrižu, Liepupes apvienošana nodrošinātu ne tikai minēto teritoriju iedzīvotāju vienmērīgu interešu pārstāvniecību un attiecīgu viņu samaksāto nodokļu ieguldīšanu viņu pašu teritorijās, bet arī radītu Latvijai vēl vienu potenciāli stipru novadu, kas tuvā nākotnē spētu dot būtisku pienesumu Latvijas ekonomikai, uzskata Saulkrastu domē.
"Delfi" jau ziņoja, ka 7. novembrī pēc vairāku stundu debatēm un trauksmaina rīta, kad pie Saeimas ēkas protestēja iespaidīgs skaits reģionu un pašvaldību pārstāvju, Saeima konceptuāli atbalstījusi "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu", kas paredz no 2021. gada vidus Latvijā izveidot 39 pašvaldības esošo 119 vietā.
Par likumprojektu pirmajā lasījumā nobalsoja 70 deputāti, bet pret bija 13 deputāti. Jau debatēs vairāku stundu garumā iezīmējās tendence, ka visstingrāk pret likumprojektu iestājas Zaļo un zemnieku savienības deputāti, kas arī nobalsoja pret. Savukārt "Saskaņa" kopā ar valdošo koalīciju nobalsoja par likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā.
Saeima arī atbalstīja noteikt termiņu priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam līdz 18. decembrim.
Jau pēc likumprojekta atbalstīšanas Saeima arī nobalsoja par speciālas komisijas izveidošanu Saeimā, kura uzņemtos īpašu atbildību par valsts nākotnei svarīgo reformu.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 29. oktobrī nolēma konceptuāli atbalstīt un virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā valdības iesniegto "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma" projektu. Saeima skatīs 7. novembra sēdē.
24. oktobrī Saeima, 71 deputātam balsojot par un 13 pret, nodeva valdības iesniegto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektu atbildīgajai Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.
Valdība 15. oktobrī apstiprināja likumprojektu "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums". Dienu pirms valdības sēdes pēc valdošajā koalīcijā panāktās vienošanās pēdējā brīdī tika precizēts likumprojekts, paredzot pēc reformas izveidot 39 pašvaldības – 5 republikas nozīmes pilsētas un 34 novadus.
Valdībā apstiprinātais likumprojekts nosaka administratīvo teritoriju un novadu teritoriālā iedalījuma vienību izveidošanas, uzskaites, robežu grozīšanas, administratīvā centra noteikšanas nosacījumus un kārtību, kā arī apdzīvoto vietu statusa noteikšanas, to uzskaites kārtību un institūciju kompetenci šajos jautājumos.
Tas paredz, ka Latvijas Republiku iedala republikas pilsētās un novados. Novada teritoriju iedala novada pilsētās un novada pagastos.
Projekts paredz, ka, apvienojot vai sadalot novadu, kā arī grozot tā robežu, tiek ievēroti šādi noteikumi: teritorija ir ģeogrāfiski vienota; novada teritorijā ir valsts attīstības plānošanas dokumentos (reģionālās politikas pamatnostādnēs vai nacionālajā attīstības plānā) noteikts reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centrs, izņemot Pierīgas novados; Pierīgas novados ir ne mazāk par 15 000 pastāvīgo iedzīvotāju katrā; iespējama ilgtspējīga teritorijas ekonomiskā attīstība, un pašvaldībai ir spēja teritorijai piesaistīt nozīmīgas investīcijas; iespējams izveidot efektīvu izglītības, kultūras, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu iestāžu tīklu, sabiedriskā transporta un ceļu tīklu, kā arī komunālās saimniecības tīklu; ir pietiekams skolēnu skaits vismaz vienai perspektīvai vidusskolai; teritorija ir optimāli izveidota, lai pašvaldība var patstāvīgi nodrošināt tai likumos noteikto autonomo funkciju izpildi, izņemot gadījumus, ja likumos noteikts citādāk.
Pierīgas novadi šī likuma izpratnē ir novadu kopums, kas pieguļ Rīgai un sastāv no šādām novadu teritorijām – Ādažu novads, Ulbrokas novads, Salaspils novads, Ķekavas novads, Olaines novads un Mārupes novads.
Pēc šī likuma pieņemšanas un spēkā stāšanās pašreizējās republikas pilsētu un novadu pašvaldības turpina pildīt savas funkcijas un uzdevumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētās pašvaldības domes pirmajai sēdei, kura tiek sasaukta šā likuma noteiktajā kārtībā 2021. gada 1. jūlijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
