Saeima ceturtdien nolēma nodot izskatīšanai Juridiskajā komisijā opozīcijā esošās "Saskaņas centra" frakcijas deputātu ierosinātos grozījumus Valsts kontroles (VK) likumā, kas paredz paplašināt VK pilnvaras un uzticēt tai arī operatīvās revīzijas.
Par šī priekšlikuma tālāku virzīšanu nobalsoja 46 deputāti no SC, ZZS un Reformu partijas frakcijām, pret bija 24 no "Vienotības" un NA, bet atturējās 14 tautas kalpi - vairums no NA frakcijas un neatkarīgie deputāti.
SC frakcijas deputāts Andrejs Elksniņš skaidroja, ka pašlaik VK revīzijas norit tikai saskaņā ar iepriekš apstiprinātu plānu, kas ļoti ierobežo iespējas reaģēt uz jaunatklātiem faktiem vai aizdomām par pārkāpumiem. Taču VK jāspēj reaģēt uz aktuālo informāciju par iespējamajiem pārkāpumiem, uzskata SC.
Piedāvātie grozījumi tāpat paredz, ka pēc ne mazāk kā 20 Saeimas deputātu, Ministru kabineta vai VK padomes locekļu pamatota ierosinājuma VK būs tiesīga lemt, vai sākt operatīvu revīziju ārpus apstiprinātā gada plāna.
Tāpat frakcijas ierosinājums paredz, ka VK rekomendācijas auditējamajām iestādēm būtu jāizpilda obligāti.
Elksniņš sacīja, ka normatīvajos aktos būtu jāparedz, ka VK atklātie pārkāpumi ir pietiekams pamats, lai lemtu par attiecīgo amatpersonu atbildību.
Iesniegtie grozījumi VK likumā paredz, ka VK būs jāsniedz Saeimai un Ministru kabinetam atzinumi par normatīvo aktu projektiem, kas var ietekmēt valsts un pašvaldību ieņēmumus un izdevumus vai paredz rīcību ar valsts un pašvaldību mantu, kā arī ar Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju vai institūciju piešķirtajiem un valsts budžetā vai pašvaldību budžetos iekļautajiem līdzekļiem.
Grozījumi paredz, ka VK rekomendācijas atklāto trūkumu novēršanai būtu izpildāmas obligāti.
Savukārt pēc VK revīzijas ziņojuma saņemšanas ģenerālprokuroram nekavējoties būs jāsāk kriminālprocess par šajā ziņojumā konstatētajiem faktiem, ja tie atklās nelikumības rīcībā ar valsts, pašvaldību un citu atvasināto publisko personu, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību mantu.
Elksniņš arī norādījis, ka pirmā operatīvā pārbaude, kas steidzami būtu jāuztic VK, būtu revīzija saistībā ar valsts izsniegto galvojumu uzņēmumam "Liepājas metalurgs".
Patlaban ir aizdomas, ka valdība un atbildīgās ministrijas ir rīkojušās nolaidīgi, izsniedzot un neuzraugot šo galvojumu, izteicies deputāts.
Deputāts ir arī nosūtījis vēstuli valsts kontrolierei Elitai Krūmiņai, lūdzot sniegt savu vērtējumu par iespējām VK noskaidrot, vai Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas un Valsts kases veiktās darbības "Liepājas metalurga" sakarā un īstenotā uzraudzība pār galvojumu bija pietiekama, ekonomiski efektīva un pareiza.
SC piedāvātās izmaiņas likumā arī paredzēs, ka persona var būt par valsts kontrolieri divus termiņus pēc kārtas un šajā termiņā neietver laika periodu, kurā persona pildījusi VK padomes locekļa pienākumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
