Ceļu satiksmes likuma norma, kas paredz, ka soda punkti par ceļu satiksmes pārkāpumiem ir vispārpieejama informācija, neatbilst Satversmei,
12. novembrī secināja Satversmes tiesa (ST).
Tika apstrīdēta Ceļu satiksmes likuma 14.1 panta otrā daļa, kas nosaka, ka informācija par juridiskajai personai piederošu transportlīdzekli, izņemot šā panta pirmajā daļā noteikto informāciju, par personas tiesībām vadīt transportlīdzekļus, par likumā noteiktajā termiņā personas neapmaksātajiem sodiem, kas piemēroti par pārkāpumiem ceļu satiksmē, kā arī pārējā transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā un traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvajā sistēmā esošā informācija ir vispārpieejama informācija.
Savukārt augstāka juridiskā spēka norma, Satversmes 96. pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.
Lietas pieteikumā norādīts, ka transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā pieteikuma iesniedzējam reģistrēti astoņi pārkāpumu uzskaites punkti (soda punkti). Saskaņā ar apstrīdēto normu minētā informācija esot vispārpieejama. Pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka tas aizskar viņam Satversmes 96. pantā ietvertās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.
ST, izskatot lietu, konstatēja, ka attiecībā uz informāciju par personas soda punktiem ir piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (turpmāk – Vispārīgā datu aizsardzības regula).
Tā kā vairākas lietā piemērojamās Vispārīgās datu aizsardzības regulas normas, kas regulē personas datu, jo īpaši personas datu par sodāmību, apstrādi bija neskaidras, ST 2019. gada 4. jūnijā apturēja tiesvedību lietā un vērsās Eiropas Savienības Tiesā, lūdzot prejudiciāla nolēmuma pieņemšanu. Ar Eiropas Savienības Tiesas 2021. gada 22. jūnija spriedumu lietā C‑439/19 "Latvijas Republikas Saeima (Points de pénalité)" pēc būtības atzīts, ka apstrīdētā norma ir pretrunā Vispārīgajai datu aizsardzības regulai, jo informācijas par personas soda punktiem izpaušana neatbilst datu minimizēšanas principam un ir pārmērīga.
Satversmes tiesa 2021. gada 1. jūlija rīcības sēdē nolēma izskatīt lietu no jauna pilnā tiesas sastāvā rakstveida procesā un atjaunoja tiesvedību lietā.
ST norādīja, ka Satversmes 96. pants aizsargā personas datus. Turklāt izskatāmajā lietā tiesai, konkretizējot Satversmes 96. pantā ietvertās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, ir jānodrošina harmonija ar citstarp Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. pantā atspoguļotajām personas tiesībām uz savu datu aizsardzību kā Eiropas Savienības vispārēju tiesību principu. Šajā ziņā ST jo īpaši jāņem vērā personas datu apstrādes principi, kuri ietverti Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti 6. un 7. pantā un Vispārīgās datu aizsardzības regulas 5. un 6. pantā un kuru ievērošana ietilpst Satversmes 96. pantā garantēto tiesību tvērumā.
Apstrīdētajā normā noteiktā informācija par personas soda punktiem ir saistīta ar viņas privāto dzīvi, un šīs informācijas apstrāde, tostarp arī tas, ka šāda informācija tiek darīta pieejama, ir iejaukšanās personas privātajā dzīvē.
Tiesa secināja, ka apstrīdētā norma ir pieņemta, izsludināta un publiski pieejama atbilstoši normatīvo aktu prasībām un ka tā ir pietiekami skaidra.
Pieņemot apstrīdēto normu, likumdevējs pretēji labas likumdošanas principam nebija izvērtējis tās atbilstību Eiropas Savienības tiesību normām datu aizsardzības jomā. Tomēr šajā lietā tas pats par sevi nebija pietiekams pamats, lai konstatētu to, ka apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums nebūtu noteikts ar likumu.
Apzinoties Eiropas Savienības tiesību nozīmi datu aizsardzības jomā un nepieciešamību stiprināt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu Eiropas Savienībā, Satversmes tiesa nolēma, ka apstrīdētā norma zaudē spēku no tās spēkā stāšanās dienas, proti, 2005. gada 29. jūnija.
ST nosprieda atzīt Ceļu satiksmes likuma 14.1 panta otro daļu, ciktāl tā noteic, ka informācija par pārkāpumu uzskaites punktiem ir vispārpieejama informācija, par neatbilstošu Satversmes 96. pantam un spēkā neesošu no spēkā stāšanās dienas.
Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, tas stājas spēkā tā publicēšanas dienā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
