Terasēm ļaus strādāt līdz pulksten 24; Saeima MK deleģē izstrādāt ES digitālā zaļā sertifikāta regulējumu
Foto: Saeimas administrācija

Saeima 27. maijā vienojās uzdot Ministru kabinetam (MK) steidzami izstrādāt regulējumu, lai Latvijā varētu ieviest Eiropas Savienības (ES) digitālo zaļo sertifikātu par vakcinācijas pret Covid-19 faktu. Tāpat tika atbalstīts opozīcijas priekšlikums ļaut āra terasēm strādāt līdz pulksten 24.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ministru kabinetā šodien tika atbalstīts regulējums, kas noteic konkrētus atvieglojumus vakcinētajiem Latvijā, kā arī vietējo vakcinācijas sertifikātu.

Likumprojekts par vakcinācijas sertifikāta izstrādes nodošanu Ministru kabinetam tika skatīts paātrinātā kārtībā, taču pirmajā lasījumā par to debatēt pieteicās vien opozīcijas pārstāvji.

Priekšlikums par āra terašu darba laika pagarināšanu no pulksten 21 līdz pulksten 24 tika iesniegts uz otro lasījumu. Lai arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā tas neguva atbalstu, Saeimas sēdē to atbalstīja 48 deputāti, bet pret bija 26, savukārt 12 deputāti atturējās.

Debatēs par šo priekšlikumu Jūlija Stepaņenko norādīja, ka pašreizējā situācijā cilvēki nevar arī skatīties Latvijas izlases hokeja spēles, ja tās sākas pulksten 20.15, jo pulksten 21 viņiem jāiet prom. "Tas ir necilvēcīgi pret hokeja fanu," sacīja deputāte. Viņa arī norādīja, ka cilvēki ir izslāpuši pēc pastaigām un drošas distancētas komunikācijas. "Man ir jāsarūgtina tie cilvēki, kas domā, ka pēc pulksten 21 cilvēki terasēs tikai piedzeras, vai, ka cilvēki, skatoties hokeju, tikai piedzeras. Lielākā daļa cilvēku, kas sēž terasēs, tur mierīgi sarunājas un labi uzvedas," sacīja deputāte.

Savukārt Krišjānis Feldmans (JKP) norādīja, ka sākotnēji lēmums par terašu slēgšanu pulksten 21 tika pieņemts, jo tad iestājās tumsa, kuras laikā varētu būt sarežģīti kontrolēt ierobežojumu ievērošanu. "Taču man ir labas ziņas, zemeslode ir nedaudz sagāzusies uz vienu sānu un vasarā saule riet vēlāk. Piemēram, šodien tā riet pulksten 21.58," sacīja politiķis.

Atsaucoties uz debatēs pieminēto, ka Francijā pēc terašu atvēršanas tās prezidents apmeklēja atvērtās terases, Feldmans norādīja, ka Latvijas prezidents Egils Levits arī strādā ļoti ilgi, tāpēc, iespējams, ka viņš nevar paspēt apmeklēt terasi, ja tā strādā līdz pulksten 21, bet tagad viņam būtu iespēja to izdarīt arī pulksten 23.

Pirmā lasījumā iebilst vien daži

Attiecīgi Jūlija Stepaņenko klātesošajiem norādīja, ka viņa iebilst pret iedzīvotāju segregāciju, piebilstot, ka saprot, ka viņa un viņai līdzīgi domājoši atrodas mazākumā.

"Arvien vairāk cilvēku sāk saprast, ka šāda veida attieksme un cilvēku šķirošana nebūs pieņemama. Es labi redzu, ka šāda spēle ar cilvēku likteņiem kādam ir interesanta, kādam šķiet ļoti aizraujoša, taču ar to ir ļoti viegli aizrauties, kad vairāk nekā gadu brīvības bijušas atņemtas," sacīja deputāte. Viņa arī norādīja, ka "pietiek novakcinēties un ielikt ar to bildīti, lai justos piederīgs augstākai kastai", komentējot, viņas ieskatā, notiekošo cilvēku segregāciju.

Savukārt deputāts Aldis Gobzems saviem kolēģiem uzsvēra, ka vakcinācija ir individuāla izvēle. Viņš raksturoja savu paziņu loku, kurā esot gan cilvēki, kas ir par, gan tādi, kas ir pret vakcināciju. Attiecīgi viņš skaidroja, ka jebkurai medicīniskai manipulācijai būtu jābūt brīvprātīgai.

"Juridiski argumentētu segregāciju sabiedrībā veikt nav pieņemami. Kādreiz Vācijā tas arī tā sākās ar ebrejiem," norādīja deputāts. Viņš arī atkārtoja savus jau agrākās Saeimas sēdēs paustos uzskatus, ka valdības līdzšinējais darbs nav bijis pietiekams, lai risinātu citas problēmas veselības nozarē, piemēram, onkoloģiju.

"Nonāksim vai nu pie diskriminācijas, vai ļaunākā gadījumā pie genocīda," savu uzrunu noslēdza Gobzems.

Turpretim Vjačeslavs Dombrovskis, lai arī piekrita Gobzemam, ka vakcinācijai jābūt brīvprātīgai, atzina, ka sabiedrības daļa, kas saņēmusi vakcīnu, ir pelnījusi par to "pateicību". Tiesa, viņš pārmeta Veselības ministrijai, ka jautājums par elektroniskā vakcinācijas apliecinājuma izstrādi tiek risināts novēloti.

Arī Viktors Valainis (ZZS) pieminēja Lietuvas piemēru, piebilstot, ka nesen sazinājies ar Lietuvas parlamenta kolēģiem, kuri viņu iepazīstinājuši ar darba procesu savā valstī, izstrādājot elektronisko apliecinājumu. Viņš arī aicināja šajā apliecinājumā iekļaut iespēju pakalpojumus izmantot tām personām, kas nav saņēmušas vakcīnu. Lai to nodrošinātu, Valainis piedāvāja, ka šīm personām būtu jāveic Covid-19 testi.

Pirmā lasījumā likumprojekts tika atbalstīts ar 76 balsīm par, sešām pret, bet viens deputāts atturējās.

Otrais lasījums ar priekšlikumiem

Savukārt uz otro lasījumu likumprojektam tika iesniegti 19 priekšlikumi, no kuriem visi tika noraidīti gan Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, un lielākā daļa arī Saeimas plenārsēdē.

Saeimas sēdē atbalstu guva priekšlikums, ka visām Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā reģistrētajām ārstniecības personām, ievērojot Ministru kabineta noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības, atļauts sniegt pakalpojumus, kas atbilst ārstniecības personas profesijai. Ja pakalpojuma sniegšanas vietai atbilstoši Ārstniecības likumam nav jābūt ārstniecības iestādei, ārstniecības persona pakalpojumu drīkst sniegt arī pakalpojuma sniegšanas vietā, kas nav ārstniecības iestāde.

Savukārt atbalstu neguva Stepaņenko, Ļubovas Švecovas un Katrīnas Sprūdes priekšlikums, kas paredzēja atļaut bērnu hokeja treniņus, tostarp ļaujot tajos piedalīties treneriem, kas nav saņēmuši Covid-19 vakcīnu. Līdzīgu iesniegumu bija iesniedzis Eglītis un Feldmans, taču viņu priekšlikumā bija noteikti imunizācijas noteikumi treniņu dalībniekiem. Abi deputāti gan atsauca savus parakstus zem iesnieguma, tamdēļ par to netika balsots.

Gobzems, komentējot rosinājumu par treniņu atļaušanu, nodevēja Veselības ministriju par "Slimību ministriju", jo tā neatbalsta treniņu atsākšanu. "Puse Latvijas pa kluso trenējas un tas ir labi. Uzspļaujiet tiem visiem ierobežojumiem. Uz katru stulbu un debilu lēmumu uzspļaujiet," sacīja deputāts.

Starp neatbalstītajiem priekšlikumiem bija gan aicinājums atcelt soda naudu par mutes un deguna aizsega nelietošanu, gan rosinājums vakcinētām personām ļaut apmeklēt sporta zāles, teātrus un citas izklaides vietas.

Debatēs par priekšlikumiem Dombrovskis atzīmēja, ka valdība "nogulējusi" ne tikai Covid-19 trešo vilni, bet arī brīdi, kad saslimstība valstī sāk samazināties. "Valdība nedod skaidrojumus iedzīvotājiem, kas tiem būs jādara," sacīja politiķis.

Kas ir zaļais sertifikāts

ES Covid-19 sertifikāts tiek uzskatīts par būtisku instrumentu tūrisma atjaunošanai.

"Tas ir svarīgs solis, lai pēc iespējas drošāk atsāktu ES brīvu pārvietošanos, vienlaikus sniedzot skaidrību un noteiktību mūsu pilsoņiem," sacīja ES veselības un pārtikas drošuma komisāre Stella Kirjakidu.

ES Covid-19 sertifikāts sākotnēji būs izmantojams tikai ceļošanai ES, bet Eiropas Komisija (EK) strādā pie tā, lai to atzītu arī ārpus ES, sevišķi ASV.

Francija, Malta un Nīderlande ir starp valstīm, kas izmēģina jauno sertifikātu. Izmēģinājumā jāpārliecinās, ka digitālās atslēgas, kas tiek izmantotas sertifikāta autentiskuma apstiprināšanai, darbojas kārtīgi, un ka sertifikāts ir savietojams ar dažādu valstu sistēmām.

Plānots, ka sertifikāts galvenokārt būs pieejams caur viedtālruņu aplikāciju, bet to būs jāspēj autentificēt arī papīra formātā. Tehnoloģiju izstrādā Vācijas uzņēmumi "T-Systems" un "SAP".

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Aldis Gobzems Eiropa Eiropas Komisija Francija Lietuva Nīderlande Saeima Vācija Veselības ministrija Vjačeslavs Dombrovskis
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form