Valdība atbalsta ieceri mazināt politisko ietekmi uz Konkurences padomi
Foto: LETA

Ministru kabinets otrdien, 14. decembrī, atbalstīja grozījumus Konkurences likumā, ar kuriem iecerēts novērst politisko ietekmi uz Konkurences padomi (KP), tostarp mazināt ekonomikas ministra ietekmi uz iestādi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Likumprojekta autore Ekonomikas ministrija (EM) skaidroja, ka 2018. gada 11. decembrī tika pieņemta Eiropas Savienības (ES) direktīva, lai nodrošinātu ES dalībvalstu konkurences iestāžu neatkarības garantijas, resursus, izpildes un naudas sodu uzlikšanas pilnvaras.

Spēkā esošais Konkurences likums paredz, ka KP ir tiešās pārvaldes iestāde, to izveido Ministru kabinets, un tā ir Ekonomikas ministrijas padotībā. Savukārt KP priekšsēdētāju un padomes locekļus pēc ekonomikas ministra ieteikuma amatā apstiprina Ministru kabinets.

Tomēr ar likuma izmaiņām paredzēts, ka KP atradīsies Ministru kabineta pārraudzībā un tā tiks īstenota ar ekonomikas ministra starpniecību. KP operacionālā neatkarība tiks stiprināta, paredzot konkurences uzraudzības iestādei pilnīgu neatkarību iestādes iekšējo organizatorisko jautājumu risināšanā.

"Piemēram, turpmāk iestādei ar EM nebūs vairs jāsaskaņo izstrādātie iekšējie normatīvie akti, iestādes darbības stratēģija un darbības plāns, padomes priekšsēdētāja plānotie komandējumi un atvaļinājumi," atzina ministrijā.

Lai novērstu plitisko un cita veida ārējo ietekmi uz lēmuma pieņēmējiem konkurences uzraudzības iestādē, likumprojekts tostarp arī paredz, ka ekonomikas ministram vairs netiks paredzētas tiesības novērtēt KP padomes priekšsēdētāja darbību, ierosināt disciplinārlietu pret KP padomes priekšsēdētāju vai atstādināt to, kā arī noteikt KP priekšsēdētāja atlīdzība apmēru.

"Turpmāk, neveicot KP padomes priekšsēdētāja un locekļu ikgadējās darbības novērtēšanu, KP padome vairs nesaņems Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto novērtēšanas prēmiju, kā arī papildatvaļinājuma dienas, kas tiek piešķirtas atbilstoši novērtējumam. KP priekšsēdētājam tiks nodrošināta padomes locekļu pilnīga neatkarība lēmumu pieņemšanā, novēršot jel kādus riskus, ka padomes priekšsēdētājs varētu ietekmēt padomes locekļu neatkarīgu lēmumu pieņemšanu," pauda ministrijā.

Likumprojekts arī paredz, ka padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentu atlasi atklātā konkursā turpmāk organizēs Ministru kabinets, sekretariāta funkcijas uzticot Valsts kancelejai. Par padomes priekšsēdētāja un padomes locekļa atbrīvošanu no amata arī lems Ministru kabinets.

Lai likuma izmaiņas stātos spēkā, tās jāapstiprina Saeimā.

Jau vēstīts, ka Saeima 16. novembrī galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Konkurences likumā, ar kuriem paredzēts Konkurences padomes (KP) vadību palielināt par diviem padomes locekļiem. Minētais likums ir daļa no 2022. gada budžetu pavadošās likumprojektu pakotnes.

Patlaban KP vadībā darbojas iestādes priekšsēdētājs Juris Gaiķis, KP locekļi Jānis Račko un Līga Daugaviete. Tomēr Ekonomikas ministrija rosināja nodrošināt lielāku KP neatkarību, tādējādi vēl būtiskāka loma būs iestādes padomei.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Eiropas Savienība Ekonomikas ministrija Ministru kabinets Valsts kanceleja
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form