Valdība gudrona dīķu projektā iestājas par 'Skonto Būve', ne valsts interesēm, secina raidījums
Foto: LETA

Valdība gudrona dīķu projektā vairāk iestājas par "Skonto Būve" nevis valsts interesēm un politiķi ir pat gatavi uz 16,5 miljonu eiro sadārdzinājumu, izpētījis Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".

Sadārdzinājums, atlaisti ierēdņi un iesniegums Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā – tas pavada gudrona dīķu projektu.

Kopš brīža, kad šos darbus uzticēja uzņēmumam "Skonto Būve", atbildīgajā ministrijā ir vairākkārt nomainījušies ministri. Taču viss liecina, ka šis ir darījums, kas politiķiem liek aizvērt acis uz virkni ačgārnību un meklēt pamatojumu, kādēļ gan projektam jābūt dārgākam nekā sākotnēji līgts, tādējādi vairāk iestājoties par privātā uzņēmuma, ne valsts interesēm, secina raidījums.

Pirms vairāk nekā trīs gadiem, saskandinot šampanieša glāzes, toreizējais vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) parakstīja līgumu ar uzņēmumu "Skonto Būve" un būvuzraugiem par gudrona dīķu attīrīšanu. Projekta kopējās izmaksas ir 29 002 282 eiro. Lielāko daļu – 20 301 597 eiro – līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Pirms diviem gadiem "Skonto Būve" informēja par problēmām sanācijas darbos. Lai arī šķiet, ka ziņots laikus, tā gluži nav. "de facto" rīcībā esošie dokumenti apliecina, ka "Skonto Būve", saskaņā ar līgumu, termiņu nokavējusi par gadu.

Tālākie notikumi liecina, ka, visticamāk, iesaistītie politiķi vairāk centušies aizstāvēt nevis valsts, bet gan "Skonto Būve" intereses. Piemēram, šā gada februāra sākumā tā brīža nozares ministrs Einārs Ciliniskis (NA) intervijā norādīja uz "Skonto Būve" atbildību. Taču jau pēc trīs nedēļām Cilinska domas bija mainījušās. Īpašā preses relīzē lasāms, ka uzņēmums projektu turpinās. Turklāt par to valsts arī papildu maksās.

Tas liek domāt, ka valsts pat nav mēģinājusi panākt, lai "Skonto Būve" uzņemtos atbildību par līguma nosacījumu pārkāpšanu. Cilinskis, gan uzskata, ka ,,ir pietiekami daudz informācijas, kas ļauj apšaubīt, vai tas būtu iespējams. Viņi ("Skonto Būve") nebūtu to (projektu) pabeiguši. Tas ir viennozīmīgi. Tālāk sekotu ilgstoša tiesāšanās ar ļoti neskaidru iznākumu."

Tā vietā, lai valsts cīnītos par savām tiesībām, nolemts piešķirt papildu 16 500 025 eiro.

"Lai pagarinātu līgumu, jāiestājas nepārvaramiem apstākļiem, bet no šīs informācijas, kas ir izskanējusi, mēs nesaskatām nepārvaramus apstākļus. Būvnieks - izpildītājs, parakstot līgumu, apņēmās izpildīt saistības līguma ietvaros, līguma summas ietvaros un apzinājās riskus, kas var pastāvēt," norāda Sabiedrības par atklātību ,,Delna" direktors Gundars Jankovs.

Ministrijā atsaucas uz konsultanta "Jaspers" atzinumu, ka notikušais bijis neparedzams. Taču juridiski tas nenozīmē vienu un to pašu. Pastāv atšķirība starp nepārvaramiem un neparedzamiem apstākļiem. Turklāt zvērinātu advokātu biroja "Magnusson" ziņojumā lasāms, ka ""Jaspers" nav veicis un arī nevar veikt radušās situācijas juridisko analīzi". Turklāt "Magnusson" norādījis, ka nav tiesiska pamata veikt grozījumus līgumā ar ,,Skonto būvi", norāda raidījums.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš (NA) apšauba "Magnusson" ziņojumā lasāmo, sakot, ka "Mums ministrijas darbinieki ir informēti, ka sākotnēji ir bijis cits juridiskais atzinums no "Magnusson", kas bijis citādāks. Acīmredzot, tā brīža politisko vadību, iespējams, neapmierināja šāds ziņojums, šāda ziņojuma teksts un tika palūgts sagatavot citādāku tekstu."

Taču parādīt sākotnējo versiju, Naudiņš atsakās. Līdz ar to "de facto" nav pārliecības par šāda apgalvojuma patiesumu. Iespējams, tas ir vien mēģinājums izvairīties no ministram nevēlama viedokļa izskanēšanas publiskajā telpā, pieļauj raidījums.

Turklāt Naudiņš iepriekš pauda, ka sarunu procedūra ar ,,Skonto Būve" būs noslēgusies jau šonedēļ. Taču tas joprojām neesot noticis.

Premjere Laimdota Straujuma (V), komentējot procesu, atklāj ,,Es esmu tiešām priecīga, ka process ir izvirzījies no nulles punkta un tiek pieņemti lēmumi." Taču uz "de facto" jautājumu, vai pieņemtie lēmumi būs par labu valsts interesēm, atbild izvairīgi, jo lēmumu pieņem administrējošā iestāde par fondiem, tas ir par jebkuru fondu projektu.

Finanšu ministrija iepriekš brīdinājusi, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ,,nekoordinētas, bezatbildīgas, neprofesionālas un novēlotas rīcības dēļ var tikt zaudēts viss paredzētais Eiropas Savienības finansējums projektam". Tas radītu vismaz 40 līdz 50 miljonu eiro zaudējumu valsts budžetā. Taču šobrīd iejaukties procesā neesot Finanšu ministrijas kompetencē.

Gala vārds par to, vai, aizstāvot ,,Skonto Būves" intereses, valsts nebūs kļuvusi par zaudētāju, pieder Eiropas Komisijai. Tur "de facto" uzzināja, ka lēmums vēl nav pieņemts.

Komisija ir uzsvērusi, ka, īstenojot projektu, ir svarīgi ievērot publiskā iepirkuma nosacījumus. Arī neparedzētu apstākļu gadījumā Latvijas varasiestādēm nepieciešams sniegt pietiekamu pamatojumu, lai šo projektu grozītu. Šajā posmā Komisija nav saņēmusi oficiālu pieprasījumu ar visu nepieciešamo dokumentāciju no Latvijas, lai grozītu Komisijas lēmumu Inčukalna projektā.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Delna Eiropas Komisija Eiropas Reģionālās attīstības fonds Eiropas Savienība Finanšu ministrija Korupcija Laimdota Straujuma Latvijas Televīzija Raimonds Vējonis Romāns Naudiņš Skonto Būve
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form