Video: Pavļuts rosinās disciplinārlietas pret divām amatpersonām par Latvijas Covid-19 vakcīnu iepirkumu
Foto: DELFI

Trešdien, 3. februārī, veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) informēja, ka pēc Covid-19 vakcīnu iepirkuma dienesta pārbaudes rezultātu saņemšanas izlēmis rosināt disciplinārlietas pret Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāri Dainu Mūrmani-Umbraško un Nacionālā veselības dienesta (NVD) Iepirkumu nodaļas vadītāja vietnieku Aināru Lācbergu.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Disciplināro pārbaudi viņš rosinās par Mūrmanes-Umbraško un Lācberga darbu, kā arī pieņemtajiem lēmumiem, Pavļuts paziņoja preses konferencē.

Kā portālam "Delfi" norādīja VM Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders, Mūrmane-Umbraško nesniegs komentāru par šo jautājumu. NVD vēl nav sniedzis nekādu atbildi.

Nav ievēroti labas pārvaldības principi

Informējot par dienesta pārbaudē atklāto, Pavļuts norādīja, ka ir konstatēts, ka neviena no amatpersonām nav rīkojusies prettiesiski un neesot pārkāpusi dienesta pilnvaras. Tomēr, vērtējot procesu, kā ir notikusi lēmumu pieņemšana par vakcīnu iegādi, secināts, ka nav ievēroti labas pārvaldības principi.

Kā vienu no piemēriem Pavļuts minēja, ka atbildīgā darba grupa nav izveidota ar rīkojumu, bet pastāvējusi pēc savstarpējas vienošanās. "Ir zināmi dalībnieki, sapulču datumi, ir nojaušams, par ko ir runāts, kas tajās piedalījies, bet nav fiksēti pieņemtie lēmumi dokumenta formā," atklāja Pavļuts, proti, process VM un padotības iestādēs nav ticis dokumentēts.

NVD ir dots mandāts pārstāvēt Latviju Eiropas Komisijas darba grupā, kurā lemj par vakcīnu iepirkumiem, pieteikšanos uz vakcīnu uzsaukumiem, pasūtījumu izdarīšanai. Ar ministres Ilzes Viņķeles (AP) rīkojumu bijusi noteikta arī konkrēta amatpersona – Lācbergs.

"Mēs zinām, ka atsevišķās sanāksmēs ir piedalījušās arī ministrijas augstākās amatpersonas, bet šobrīd neviens no procesa dalībniekiem nevar apliecināt, ka kāda no ministrijas augstākajām amatpersonām būtu devusi konkrētus rīkojumus, kāds lēmums būtu jāpieņem. No šiem secinājumiem es šobrīd konstatēju, ka veids, kā šajā procesā ir pieņemti lēmumi Veselības ministrijā, ir bijuši koleģiāli, kolektīvi sanākot kopā vairākās sanāksmēs," secina Pavļuts. Tāpat viņš norādīja, ka izšķirošās sanāksmes ir bijušas 17., 18., 19. novembrī, kad ministrijas nenoformētā darba grupa ir sanākusi attālinātās sanāksmēs, lai spriestu par to, cik no piedāvātajām vakcīnām iegādāties.

Uz to brīdi Latvija jau bija pieteikusies vairākām vakcīnām, tostarp, lielam apjomam "AstraZeneca" un "Johnson&Johnson" vakcīnām, kopskaitā 2,1 miljonam devu. Paralēli lēmumiem par "Pfizer" vakcīnu nepieciešamību tika apspriesta arī citu vakcīnu veidu iegādāšanās – "CureVac" un "Moderna".

860 000 vakcīnu vietā 97 500

Latvijai novembrī ir bijusi iespēja pieteikties uz "Pfizer" un "BioNTech" vakcīnām daudz lielākā apjomā, nekā Latvija šo iespēju ir izmantojusi. Jāsaka, ka Latvija ir izmantojusi katru iespēju pieteikties vakcīnām, bet šajā gadījumā daudz mazākā apmērā nekā bija iespējams, pauda Pavļuts.

Kā konkrētu piemēru Pavļuts minēja, ka pirmajā "Pfizer" un "BioNTech" vakcīnu pieteikšanās kārtā Eiropas kopējā vakcīnu iepirkumu mehānisma ietvaros Latvija varēja pieteikties atbilstoši savam kopējam iedzīvotāju skaitam pret Eiropas valstu skaitu – līdz 860 000 vakcīnu, bet faktiski tika pieņemts lēmums par pieteikšanos uz 97 500 vakcīnām. Tāpat nākamajā kārtā Latvijai bija iespēja pieteikties vēl līdz 430 00 vakcīnu, bet Latvija pieteicās uz 100 000.

Komisijas secinājumi liecina, ka lēmums par šo ir noticis savstarpēji konsultējoties, neprotokolētās sanāksmēs, kur darbinieki atsauc atmiņā argumentus, kādi tikuši lietoti – apsvērumi par to, ka "Pfizer" vakcīnas ir ļoti dārgas, salīdzinoši grūti lietojamas, ņemot vērā uzglabāšanu zemās temperatūrās un tāpēc tās nebūs piemērotas masveidīgai vakcinācijai, piemēram, ģimenes ārstu praksēs, bet būtu izmantojamas mediķu vakcinēšanai. "Varu minēt, ka šis apsvērums ir viens no tiem, kas noteicis faktisko lēmumu pasūtīt daudz, daudz mazāku vakcīnu skaitu, nekā Latvijai bija pieejams," uzsvēra ministrs.

Jāsaka, ka Latvija ir izmantojusi katru iespēju pieteikties vakcīnām, bet šajā gadījumā daudz mazākā apmērā nekā bija iespējams. Daniels Pavļuts

Tāpat viņš atzīmēja, ka lēmums nav pieņemts valdībā. Kā liecina Pavļutam pieejamā informācija, tas ir ticis diskutēts valdībā 17. novembrī, kur VM ir nākusi ar prezentāciju par vakcīnu pirkšanu, tostarp, paužot klātesošajiem apsvērumus, ka šīs vakcīnas ir salīdzinoši izmantojamas, no loģistikas viedokļa neērtas, bet šajā sēdē nav ticis virzīts MK lēmums par apjomu, kādā vakcīnas būtu pērkamas. Šis lēmums palicis pašas VM ziņā.

"No šodienas viedokļa raugoties, lēmums nepirkt "Pfizer" un "BioNTech" vakcīnas 19. novembrī, kā arī nepirkt papildu pasūtījumā vēlāk, nav pareizs. Tā ir kļūda. No šodienas viedokļa, kad Latvijai trūkst vakcīnu, kad ir aizkavējusies "AstraZeneca" apstiprināšana un piegāde, kad "Moderna" vakcīna sasniedz mūs ļoti mazā apjomā, kad Latvija ir viena no valstīm, kas visvairāk atpaliek vakcinēšanas ātruma ziņā Eiropā, protams, ka šis lēmums ir kļūda – liela stratēģiska kļūda ar smagām sekām," uzsvēra Pavļuts.

Pavļuts, runājot par pašu procesu, norāda, lai arī prettiesiska pilnvaru pārsniegšanas aspektu komisija nav ieraudzījusi, ir skaidri redzams, ka ir nosakāmas kļūdas darbībā. Komisija konstatējusi, ka Ainārs Lācbergs atsevišķās situācijās, kurš ir veicis pārstāvja funkcijas EK iepirkumu vadības grupā, nav neformālajai darba grupai sniedzis visu un pilnīgu informāciju par vakcīnu pasūtīšanas apstākļiem, kā rezultātā varētu būt, ka šī darba grupa ir "tikusi maldināta vai maldījusies savos priekšstatos", ka "Pfizer" vakcīnas visas būtu pieejamas gada pirmajos mēnešos.

Lēmums nepirkt "Pfizer" un "BioNTech" vakcīnas 19. novembrī, kā arī nepirkt papildu pasūtījumā vēlāk, nav pareizs. Daniels Pavļuts

Par labas pārvaldības ievērošanu, par skaidru atbildību noteikšanu jebkurā iestādē, ja nav normatīvo aktu, kas noteiktu šo kārtību, ja nav skaidri definētas dalībnieku atbildības un pienākumi, tad šādā situācijā atbild augstākā amatpersona – šajā gadījumā valsts sekretāre Mūrmane-Umbraško. Tāpēc Pavļuts uzskata par nepieciešamu rosināt disciplinārpārbaudi par valsts sekretāres rīcību vai tās neesamību šajā jautājumā.

Kas attiecas uz ministres Viņķeles atbildību, viņa šajā procesā ir piedalījusies tikai daļēji, atklāja Pavļuts, jo gala lēmumi ir pieņemti bez ministres klātbūtnes. "Konstatējams, ka ministre ir paļāvusies un paudusi savu paļaušanos uz ekspertu lēmumiem," norādīja Pavļuts, piebilstot, ka politisko atbildību ministre ir faktiski uzņēmusies, vairs neesot šajā amatā, tāpēc "politiskās atbildības jautājums šeit šķiet izsmelts".

Atbildot uz jautājumu, vai abas amatpersonas zaudēs amatu, Pavļuts teica, ka ierēdņu atbildība vēl tiks vērtēta, tomēr rezultāts varētu liecināt arī par pazemināšanu amatā vai arī atbrīvošanu no amata.

Lēmums ietekmē vakcinācijas tempus

Atbildot uz portāla "Delfi" jautājumu, vai situācija ar šo mazāko vakcīnu daudzuma iepirkšanu Latvijai varētu būt saistīta ar to, kāpēc Latvija šobrīd ir zemākās pozīcijās pēc vakcinēto cilvēku apjoma nekā Igaunija un Lietuva, Pavļuts skaidroja: "Viennozīmīgi, dienesta pārbaudes rezultāti sniedz atbildi uz to, kāpēc Igaunijā un jo īpaši Lietuvā vakcinācijas gaita ir straujāka."

Janvāra sākumā un decembra beigās Latvijā, kaimiņvalstīs, gan citur Eiropā bija tikai viens vakcīnu veids, kas bija atzīts un reģistrēts no Eiropas Zāļu aģentūras puses – tā bija "Pfizer" vakcīna. Kā norādīja Pavļuts, iepriekš speciālistiem pieejamā informācija liecināja, ka "AstraZeneca" varētu būt pieejama ātrāk un no Latvijas puses bija pasūtīta lielā skaitā.

Tomēr, uzsākot vakcināciju, "Pfizer" vakcīna bija vienīgā, kura bija reāli pieejama un no kaimiņvalstu puses ir pasūtīta lielākā apmērā, kas īpaši ir sakāms par Lietuvu, atklāja ministrs. "Cik man ir informācijas par kaimiņvalstu pasūtījumiem, tad Igaunija ir salīdzinoši lielāku apjomu pret savu iedzīvotāju skaitu iegādājusies nekā Latvija, bet arī ierobežotā skaitā. Savukārt Lietuva ir pieņēmusi lēmumu iepirkt lielāku apjomu gan pirmajā pasūtījumā, gan papildpasūtījumā," norādīja Pavļuts, piebilstot, ka tas izskaidro to, kāpēc Lietuvai janvārī ir vairākkārt lielāks "Pfizer" vakcīnu apjoms un vairāk piegāžu.

Kā norādīja Pavļuts, visticamāk, ka Lietuva arī februārī un martā turpinās saņemt "Pfizer" vakcīnas, kuras varēs potēt. Savukārt Latvijai nākamās "Pfizer" vakcīnu kravas būs pieejamas tikai šī gada otrajā ceturksnī, sākot no aprīļa un tas ir vistiešākajā veidā saistīts ar to, kādus lēmumus esam pieņēmuši un kādi pasūtījumi ir tikuši izvietoti pērnā gada novembrī un decembrī, apstiprināja ministrs.

Jau ziņots, ka pēc ministra iniciatīvas janvārī sāktajā dienesta pārbaudē tika vērtēts 2020. gada novembra lēmums pieteikties uz "BioNTech-Pfizer" vakcīnām, tā tiesiskums un pamatojums, kā arī Covid-19 vakcīnu portfeļa veidošanas procesa atbilstība labas pārvaldības principiem.

Dienesta pārbaudi Pavļuts uzsāka 13. janvārī. To veica komisija, kurā strādāja pārstāvji no Veselības ministrijas, Valsts kancelejas un Tieslietu ministrijas. Komisija ir sniegusi ziņojumu par pārbaudes rezultātiem.

Ziņots, ka Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) 21. decembrī paziņoja, ka apstiprinājusi farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās Covid-19 vakcīnas izmantošanu Eiropas Savienībā (ES). 26. decembrī Latvija saņēma pirmo kravu ar farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās vakcīnas devām.

28. decembrī Latvijā sākta vakcinācija pret Covid-19, kā pirmajiem to saņemot veselības aprūpes darbiniekiem, kuri strādā ar Covid-19 pacientiem slimnīcās, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem.

6. janvārī EZA apstiprināja "Moderna" vakcīnu. ASV kompānijas "Moderna" izstrādātā vakcīna izmēģinājumos parādīja 94,1% iedarbīgumu. 12. janvārī, Latvijā ir saņēma šīs vakcīnas pirmo kravu ar 1200 vakcīnām.

29. janvārī EZA apstiprināja arī "AstraZeneca" vakcīnu. Jāatgādina, ka Latvijas Covid-19 vakcinācijas plāna īstenošana pamatā tika saistīta tieši ar "AstraZeneca" vakcīnām.

Kopumā plānots saņemt 1 271 870 "AstraZeneca" vakcīnas devas, ar kurām varētu vakcinēt 635 935 cilvēkus. Tas bija lielākais plānotais vakcinējamo cilvēku skaits ar konkrētu vakcīnu, līdz Latvija nepieteicās vēl papildu "Pfizer" vakcīnu piegādēm.

Sākotnējās "Pfizer" vakcīnu rezervācijas paredzēja, ka Latvijā ar šo vakcīnu kopā tiks vakcinēti 297 620 cilvēku, bet, saņemot vēl 795 480 devas, šis skaitlis varētu sasniegt 695 360 cilvēkus.

Salīdzinājumam, saskaitot kopā gan sākotnēji pieteiktās, gan papildu pieteiktās "Moderna" vakcīnas devas, ar šo vakcīnu varētu tikt vakcinēti 273 459 cilvēki.

Pirmās "AstraZeneca" vakcīnas Latvija varētu saņemt februārī.

Covid-19 vakcīnas tiks apmaksātas no valsts budžeta. Veselības ministrijas stratēģija paredz, ka Latvijā vakcinācija notiks pakāpeniski. Vispirms vakcinēs medicīnas darbiniekus, savukārt pēc tam sociālās aprūpes centru klientus un darbiniekus, tiem sekos citi cilvēki, kuri ir riska grupās.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Vakcinācija pret Covid-19 Daniels Pavļuts Veselības ministrija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form