"Rīgas satiksmes" pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss ceturtdien tikās ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu (S). Pēc tikšanās Matīss atzina, ka problēmu ir daudz un "situācija ir ļoti bēdīga", bet darbu viņš nepametīs.
Lai gan pirms tikšanās ar mēru Matīss žurnālistiem teica, ka apsver iespēju atstāt darbu "Rīgas satiksmes" valdē, ja negūs akcionāru atbalstu, pēc aptuveni pusotru stundu ilgām pārrunām ar Ušakovu viņš paziņoja, ka valdes priekšsēdētāja amatu pagaidām saglabās.
"Mēs turpinām strādāt. Man pirmā prioritāte ir, lai uzņēmums darbotos, lai uzņēmumam nebūtu nekādas problēmas, lai rīdziniekiem būtu sabiedriskais transports," komentēja Matīss.
Viņš teica, ka "Rīgas satiksmē" ir daudzas problēmas, ko viņš vienpersoniski vai uzņēmuma ietvaros nevar atrisināt, tāpēc sagaida palīdzību no akcionāra, proti, Rīgas domes. Tikšanās laikā Matīss no Ušakova sadzirdējis apņēmību šīs problēmas risināt.
"Situācija ir diezgan bēdīga," jautājumu par akcionāru atbalstu komentēja Matīss, piebilstot, ka saruna ar mēru aizritējusi skarbos toņos.
Mērs Ušakovs žurnālistiem teica, ka pašlaik nav iemeslu runāt par uzņēmuma maksātnespēju. Viņš arīdzan uzteica Matīsa strādāšanu "šajos grūtajos apstākļos". Šodien un rīt Rīgas dome ar "Rīgas satiksmi" plāno vienoties par dotāciju uzņēmumam. Bet turpmākajos divos mēnešos puses plāno vienoties par veidiem, kā "Rīgas satiksme" var optimizēt ieņēmumus un izdevumus.
Kā vienu no problēmām Matīss nosauca braukšanas tarifu jautājumu. Matīss gan mierināja, ka tas nenozīmē biļešu cenu kāpumu. "Pēdējos četrus gadus pašizmaksa no kuras rēķina Rīgas domes dotāciju, nesedz reālo braukšanas izmaksu," norādīja Matīss. Arī Ušakovs teica, ka biļešu cenu paaugstināšana šobrīd nav aktuāla, bet pašvaldība koncentrēsies uz pasažieru skaita palielināšanu.
Šobrīd "Rīgas satiksme" strādā ar divpadsimto daļu no pērnā gada finansējuma, tāpēc 2019. gada pirmajos mēnešos uzņēmums jau strādā ar zaudējumiem, pastāstīja Matīss. "Rīgas satiksmei" nepieciešama vismaz 136 miljonu eiro dotācija, "lai savilktu kopā galus". Bez izdevumu optimizācijas "Rīgas satiksmes" deficīts šobrīd ir 36 miljoni eiro, pastāstīja Matīss.
"Mēs labi redzam arī pērnā gada rezultātus, kas noslēgts ar sešu miljonu eiro zaudējumiem. Loģiski, ka iestājas grūtības ar maksājumiem. Nepieciešams steidzami risināt papildu finansējuma piešķiršanu un nākamo budžetu pieņemt tādā līmenī, lai uzņēmums var pildīt savas saistības," paskaidroja pagaidu valdes priekšsēdētājs Matīss.
Matīss teica, ka "Rīgas satiksme" šobrīd vērtē iespējas tiesībsargājošajās iestādēs vērsties par, piemēram, Iepirkumu komisijas sniegumu pēdējo gadu laikā. Vērsties pret bijušo valdi gan ir akcionāra kompetence, norādīja Matīss.
"Jau šobrīd vedam sarunas ar transporta piegādātājiem. Vedam sarunas ar "Rīgas karti" un "Rīgas mikroautobusu satiksmi" par maršrutu optimizāciju un izdevumu samazināšanu. Kur būs nepieciešams iesaistīties tiesībsargājošajām institūcijām, tas noteikti tiks darīts. Šobrīd konkrēti pateikt, kurā jomā un kādas aktivitātes tiks veiktas, teikt nevar," teica Matīss.
Rīgas domes opozīcijas partijas vakarā sasauca ārkārtas Satiksmes komitejas sēdi, kurā Matīsam vajadzēja ziņot par uzņēmumā veikto auditu. Matīss uz šo sēdi neieradās.
"Visu, ko esmu darījis, esmu darījis atbilstoši likumā noteiktajām prasībām un pienākumiem. Sirdsapziņa nosaka, ka man šobrīd vienīgais jautājums ir atrisināt jautājumus par uzņēmuma un pilsētas budžetu," teica mērs.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) pieprasījis Ušakovam paskaidrojumus par finanšu stāvokli "Rīgas satiksmē", kā arī informāciju par plānoto rīcību, lai stabilizētu uzņēmuma finanšu situāciju. Iepriekš Pūce mēram prasīja skaidrot arī viņa dzīvesvietā un birojā veikto kratīšanu.
"Delfi" jau ziņoja, ka pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" 2018. gadu noslēdza ar 6 307 382 eiro zaudējumiem.
Matīss jau iepriekš brīdinājis – ja Rīgas dome nepiešķirs 37 miljonu eiro papildu dotāciju, jau martā "Rīgas Satiksme" piedzīvos maksātnespēju.
Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis kriminālprocesu saistībā ar trim RS veiktajiem iepirkumiem. Tiek izmeklēta amatpersonu kukuļošana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.
Viens no tiem ir RS 2016. gada zemās grīdas tramvaju iepirkums, kura kopējā summa bija 62 597 477 eiro, informēja KNAB. Šī iepirkuma rezultātā tika noslēgts līgums starp RS un Čehu uzņēmumu "Škoda Transportation" par 20 zemās grīdas tramvaju piegādi. Otrs ir 2013. gada RS rīkots iepirkums par trolejbusu piegādi, kura kopējā summa bija 131 646 135 eiro. Šajā iepirkumā uzvarēja Čehijas uzņēmums "Škoda Electric", saņemot tiesības piegādāt 125 trolejbusus.
Trešais iepirkums ir 2013. gadā RS veiktais iepirkums par autobusu piegādi 75 808 297 eiro apmērā. Tajā uzvarējis Polijas uzņēmums "Solaris Bus&Coach" un tas paredz Rīgai piegādāt 175 jaunus autobusus, visu piegādi noslēdzot 2019.gadā.
Reaģējot uz KNAB operatīvajām darbībām, visi pieci RS valdes locekļi iesniedza Rīgas mēram Ušakovam atlūgumus. Tikmēr Ušakovs iecēlis pagaidu valdi četru cilvēku sastāvā. Pagaidu valdi vada Matīss, kā arī tajā iekļauti RS darbinieki Edmunds Zivtiņš, Jānis Geduševs un bijušais Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora pienākumu izpildītājs Armands Krūze.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa decembra sākumā sešām no septiņām šajā lietā aizdomās turētajām personām kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu - aiz restēm nokļuva ilggadējais partijas "Gods kalpot Rīgai" biedrs, uzņēmējs Aleksandrs Krjačeks, RS vadītājs Leons Bemhens un infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins, kā arī "Škoda Transportation" amatpersona Vladislavs Kozaks, jau citos kriminālprocesos figurējošais uzņēmējs Māris Martinsons un uzņēmējs Edgars Teterovskis.
Pēc drošības naudas iemaksāšanas vairāki apcietinātie jau atbrīvoti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
