Vilks un Bērziņš: Latvija iestāsies par nesamazinātu Kohēzijas politikas finansējumu
Foto: LETA

Trešdien Valsts prezidents Andris Bērziņš tikās ar finanšu ministru Andri Vilku (V), lai pārrunātu Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta pieņemšanas jautājumus un virzību uz pievienošanos eiro zonai no 2014.gada. Amatpersonas arī ir vienisprātis, ka Latvijai ir jāiestājas par nesamazinātu Kohēzijas politikas finansējumu nākamajā ES budžetā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Izvērtējot neseno vizīti Briselē, abas puses bija vienisprātis, ka gaidāmās ārkārtas Eiropadomes sarunas šīs nedēļas nogalē būs ļoti smagas, vienlaikus atzīstot, ka visas ES dalībvalstis ir ieinteresētas, lai Padome vienotos par kopīgu nostāju nākošās finanšu perspektīvas jautājumos, jo vēl smagākas sarunas ir sagaidāmas ar Eiropas Parlamentu.

Pārrunājot Latvijas prioritātes ES daudzgadu budžeta jautājumos, Valsts prezidents un ministrs uzsvēra, ka Latvija iestājas par nesamazinātu Kohēzijas politikas finansējumu, lai piešķīrums būtu vismaz esošajā apjomā. Savukārt jautājumā par tiešmaksājumiem lauksaimniekiem Latvija iestājas par to, lai novērstu gadiem ilgi pastāvošo negodīgo konkurenci ES iekšējā tirgū, portālu "Delfi" informēja Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.

Skarot eiro ieviešanas procesa jautājumus, Valsts prezidents uzsvēra, ka šajā procesā ļoti nozīmīga būs eiro ieviešanas ieguvumu izskaidrošana dažādām sabiedrības grupām saprotamā argumentācijā, kas sniegtu vienkāršu un viegli uztveramu skaidrojumu par visiem šī procesa aktuālajiem jautājumiem.

Vienlaikus abas puses bija vienisprātis par to, ka Latvijas līdzšinējā ekonomiskā izaugsme ir ilglaicīgs process, kas nevarētu krasi mainīties arī tuvākajā laikā. Saskaņā ar "Eurostat" datiem 2011.gadā IKP pieaugums Latvijā bija 5,5%, bet šajā gadā tiek plānots 4,3% apmērā. Tai pašā laikā ir svarīgi apzināties to, ka izaugsmes turpināšanai un strukturālajām reformām nozīmīga būs ES fondu atbalsta intensitātes saglabāšana.

Ceturtdien Briselē sāksies Eiropadomē valstu un valdību vadītāju sanāksme, kurā diskutēs par dalībvalstu pozīcijām, veidojot ES budžetu 2014.-2020.gadam. 

Daļa dalībvalstu uzskata, ka ES daudzgadu budžets jāsamazina līdzīgi kā finanšu krīzes ietekmē valstis samazina savus nacionālos budžetus. Taču Bulgārija, Čehija, Grieķija, Igaunija, Īrija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Ungārija un Horvātija ir vienisprātis, ka ES budžets un it īpaši kohēzijas politika ir būtisks instruments, lai atgrieztos pie izaugsmes visā Eiropas Savienības teritorijā un atgūtu konkurētspēju.

Par to šīs valstis vienojās arī kohēzijas politikas atbalstītāju valstu sanāksmē, kas pagājušajā nedēļā notika Briselē. Latvija mērķis ir saglabāt vismaz esošo kohēzijas politikas finansējuma līmeni jeb 4,7 miljardus eiro (3,3 miljardus latu) laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Andris Bērziņš (bijušais prezidents) Bulgārija Čehija Eiropas Savienība ES budžets Eurostat Grieķija Igaunija Īrija Kipra Lietuva Polija Portugāle Rumānija Slovākija Slovēnija Spānija Ungārija Valsts prezidents
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form