Viņķele: 'pīķis' vēl priekšā; īpašas rūpes par riska grupām paliks spēkā arī pēc ārkārtējās situācijas
Foto: DELFI

Tikai laikā ap 25. aprīli redzēsim, kā Latvijā izdevies ierobežot jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību, un par ierobežojumu atcelšanu patlaban vēl pāragri runāt, otrdien sarunā ar žurnālistiem atzina veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viņa mudināja sabiedrību neieslīgt pašapmierinātībā un optimismā, bet tā vietā aktīvāk izmantot valsts nodrošinātās iespējas nodot analīzes, jo plaša testēšana ļauj precīzāk noskaidrot slimības izplatības apmērus.

"Brīvdienas esam pavadījuši, acīmredzot atpūšoties, par ko liecina būtiski sarukušais testēšanas skaits. Ja caurmērā pēdējo nedēļu laikā Latvijā tika veikti vairāk nekā 1000 testi, maksimums bija pat 1600 testi diennaktī, tad vakar tie bija vien 242 testi, un pozitīvi Covid-19 gadījumi arī tika atklāti tikai divi," Lieldienu brīvdienu bilanci novērtēja Viņķele preses konferencē pēc valdības sēdes.

"Es vēršu gan sabiedrības, gan mediķu uzmanību uz to, ka šī faktiski ir nenormāla situācija, jo ir maldīgs priekšstats, ka, mazāk testējot, mēs drīzāk nonāksim pie epidēmijas ierobežojumu atcelšanas. Gluži pretēji – jo mazāk testējam, jo situācija ir neskaidrāka. Vēlos kategoriski noraidīt pieņēmumus, ka uz testēšanu tiek taupīts vai cilvēki speciāli netiek nosūtīti uz testēšanu," sacīja ministre. Viņķele uzsvēra, ka ir gluži pretēji – kopš pagājušās nedēļas uz testu var nosūtīt arī ģimenes ārsti, un tam ir nepieciešams tikai nosūtījums, ko var sagatavot arī elektroniski.

Pēc viņas teiktā, aplams ir arī sociālajos tīklos izplatījies priekšstats, ka ģimenes ārsti uz valsts apmaksātu testu var nosūtīt vien tad, ja ir jau akūta plaušu karsoņa pazīmes un cilvēks ir vismaz 65 gadus vecs.

"Ģimenes ārstam ir tiesības un arī pienākums nosūtīt uz testu cilvēku, kuram ir vai nu aizdomas par plaušu karsoni vai vienkāršas saaukstēšanās pazīmes, ja cilvēkam ir vismaz 65 gadu vai ja cilvēks ir ar hroniskām slimībām, viņam ir orgānu aizstājējterapija. Līdz ar to testējamo personu loks ir pietiekami plašs," skaidroja ministre.

Analizējot "biedējošo" testēšanas apjomu kritumu Lieldienu brīvdienās, otrdien tika pieņemts lēmums, ka testēšanai būtu nosūtāmi arī tirdzniecības darbinieki, kuriem ir ikdienā saskare ar lielu skaitu cilvēku, un viņus var nosūtīt gan ģimenes ārsti, gan tieši pieteikt arī darba devēji. "Lūdzu, apzināmies, ka šī ir situācija, kurā sabiedrībai ir jābūt līdzestīgai, un tā iespēja testēties, par kādu virkne pasaules valstu var tikai sapņot, un ko valsts mums nodrošina, ir jāizmanto ne vien savas veselības dēļ, bet arī tādēļ, lai pasargātu savus līdzcilvēkus," aicināja ministre.

Viņķele, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, sacīja, ka tiek intensīvi strādāts ar nozares asociāciju un lēmums drīz triks pieņemts, kā notiks tirdzniecības darbinieku testēšana, iespējams, mobilās brigādes izbrauks uz lielajiem tirdzniecības centriem. Tāpat tiks vērtēta arī citu grupu testēšana. "Vēlos uzsvērt, ka testu ar varu nevar paņemt, tāpēc svarīga iedzīvotāju – darba devēju, pacientu, ģimenes ārstu – apziņa par to, ka testēšana ir pietiekami plaši pieejama un ka šī iespēja ir jāizmanto," piebilda ministre.

Viņa arī aicināja pieteikties ārstniecības iestādes un ģimenes ārstus, tajā skaitā arī tos, kam nav līgumu ar Nacionālo veselības dienestu, lai saņemtu individuālos aizsardzības līdzekļus.

"Informācija atrodama NVD mājaslapā. Lūdzu, izmantojiet šo iespēju, kad valsts ir sagādājusi individuālos aizsarglīdzekļus – maskas, respiratorus – jums ir tikai jāpiesakās un jāvienojas par saņemšanas iespējām," norādīja ministre.

Priekšā vēl pīķis

Viņķele atzina, ka runas par iespējamiem ierobežojumu samazinājumiem Latvijā vēl ir pāragras. "Ja jūs dzirdat ziņas, ka Austrijā vai Spānijā kaut ko grasās samazināt, paturiet prātā, ka tādi ierobežojumi, kādi ir tajās valstīs, ir ļoti stingri, un ar visu atbrīvošanu būs lielāki par mūsu esošajiem," teica ministre.

"Lai arī joprojām smagi slimu un stacionētu cilvēku skaits Latvijā ir neliels – 46 slimnīcā, no kuriem trīs smagā stāvoklī, bet miruši no Covid-19 pieci cilvēki – no sirds aicinu apzināties, ka vieta optimismam jāsaglabā ļoti piesardzīga. Par to, kā slimības uzliesmojums tiks kontrolēts un vadīts, mēs varēsim spriest ap 25. aprīli, kad pēc epidemiologu un infektologu prognozēm Latvijā būtu sagaidāms inficēšanās un saslimšanas pīķis. Būsim atbildīgi un līdzdalīgi, valsts visu katra cilvēka vietā nevarēs izdarīt, un bez abpusējās sadarbības mūsu līdz šim salīdzinoši labie rezultāti epidēmijas ierobežošanā un saslimstības mazināšanā var vairs tik sekmīgi neturpināties," brīdināja ministre.

Jautāta par kritērijiem ierobežojumu atcelšanai, Viņķele sacīja, ka "mēs pie tā pašlaik strādājam ar epidemiologiem un infektologiem, bet tas ir ļoti sarežģīts izaicinājums, jo nav jau kur pasmelties pieredzi. Ķīnas gadījums nav mums atbilstošs, jo tur bijuši citi ierobežojumi. Mēs ar speciālistiem strādājam un ceru, ka nedēļas vai pusotras laikā varēsim valdībai piedāvāt, kas būtu tie epidemioloģiskie marķieri, pēc kuriem varētu teikt, ka situācija ir stabilizējusies un ka inficēto skaita pieaugums ir stabilizējies".

Savukārt, komentējot Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas intervijā nesen teikto, ka gados veco cilvēku sociālā izolācija, lai viņus pasargātu no jaunā koronavīrusa, varētu būt jāturpina līdz gada beigām, Viņķele teica, ka trešdien ir paredzēta Eiropas Savienības veselības ministru attālināta sanāksme, kur valstis dalīsies pieredzē un runās, vai ir iespējama vairāk kopīga taktika, atsakoties no ierobežojumiem, nekā tā bija, ierobežojumus nosakot.

"Skaidrs, ka vairākas izmaiņas arī pēc ārkārtējās situācijas izbeigšanās paliks un netiks atceltas – gan plašāka dezinfekcija, gan iespējams arī spēja regulēt plūsmas veikalos. Viss tas tiks saglabāts. Savukārt, runājot par senioru īpašu aprūpi, manuprāt, visas riska grupas, kas skar ne tikai seniorus, bet arī hronisko slimību pacientus, viņu veselības uzraudzība un profilakse būs jāturpina arī pēc ierobežojumu izbeigšanas. Ja vaicājat par konkrētiem priekšlikumiem, tad tur stāv priekšā sarunas ar pašvaldībām, jo tā ir klasiska pašvaldība funkcija – palīdzēt noteiktām iedzīvotāju grupām," sacīja veselības ministre.

Jau ziņots, ka aizvadītajā diennaktī veikti 242 izmeklējumi personām ar aizdomām par saslimšanu ar Covid-19. Infekcija apstiprināta vēl diviem cilvēkiem, informē Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC). Latvijā kopā veikti 29 018 izmeklējumi, infekcija apstiprināta 657 personām.

46 pacienti stacionēti, tai skaitā 43 ar vidēju slimības gaitu, bet trīs pacienti ar smagu slimības gaitu, liecina Nacionālā veselības dienesta dati.

Jau ziņots, ka visā Latvijā saistībā ar Covid-19 izplatīšanos 12. martā izsludināta ārkārtējā situācija, kas būs spēkā līdz 14. aprīlim. Otrdien, 7. aprīlī, valdība nolēma ārkārtējo situāciju pagarināt vēl uz četrām nedēļām – līdz 12. maijam, saglabājot spēkā esošos ierobežojumus.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 Eiropas Komisija Eiropas Savienība Ilze Viņķele NVD Slimību profilakses un kontroles centrs
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form